ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ir iesūdzējusi tiesā miljardieri Īlonu Masku par pārkāpumiem, kurus viņš pieļāvis sociālās saziņas platformas "Twitter" akciju iegādē 2022.gadā, teikts otrdien publicētā SEC iesniegumā tiesai.

"Apsūdzētais Īlons Masks laikus neiesniedza SEC izdevīgo īpašumtiesību ziņojumu, lai atklātu, ka līdz 2022.gada martam iegādājies vairāk nekā piecus procentus no apgrozībā esošajām "Twitter" akcijām, un tādējādi pārkāpa federālos vērtspapīru likumus," teikts regulatora iesniegumā tiesai.

Saskaņā ar SEC rakstīto šīs informācijas noklusēšana ļāva Maskam turpināt akciju pirkšanu par "mākslīgi zemām cenām, ļaujot viņam samaksāt vismaz 150 miljonus ASV dolāru mazāk par akcijām, kuras viņš iegādājās pēc izdevīgo īpašumtiesību ziņojuma iesniegšanas termiņa".

SEC apgalvoja, ka Masks sāka uzpirkt "Twitter" akcijas 2022.gada sākumā un pārsniedza 5% atzīmi 2022.gada 14.martā. Saskaņā ar likumu viņam tad vajadzēja 10 kalendāro dienu laikā informēt par šo faktu, bet viņš tikai 4.aprīlī - ar 11 dienu nokavēšanos - paziņoja SEC, ka jau iegādājies 9% šī uzņēmuma akciju.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.