Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Liels potenciāls

Šobrīd tirgū ir ļoti labi apstākļi, lai paplašinātu AER izmantošanu elektrības ražošanā, un, integrējot šajās tehnoloģijās arī ūdeņradi, mums būtu iespēja attīstīt pilnīgi jaunu nozari, kas būtu balstīta uz tīru enerģiju, norāda S.Seinevirta. “Pēdējie gadi enerģētikas sektoram ir bijuši gana izaicinoši, un lielu lomu šajā gadījumā, protams, spēlējis Krievijas karš Ukrainā. Domāju, ka pirms kara bija ļoti grūti prognozēt, ka Eiropa varētu pilnībā atteikties no Krievijas gāzes, taču tas ir noticis, tādā veidā būtiski palielinot AER izmantošanu enerģijas ražošanā. Ja paskatāmies, kas ir noticis pēdējos trīs gados Somijā, tad jāatzīmē, ka šobrīd uzstādītā vēja jauda valstī jau ir sasniegusi 7000 MW, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020. gadā, kad uzstādītā vēja jauda valstī bija vien 2000 MW. Turklāt izaugsme turpinās un jaudas arvien pieaug. Šis ir arī iemesls, kāpēc ūdeņraža attīstība nevarēja sākties ātrāk - mums vienkārši nebija tīras enerģijas un elektrības pārpalikuma,” teic S.Seinevirta.

Viņš atgādina, ka kādreiz Somija importēja elektroenerģiju no kaimiņvalstīm, tostarp Krievijas, taču tagad situācija ir mainījusies. “Somija no Krievijas vairs nepērk ne elektrību, ne gāzi. Turklāt Somijā attīstījusies ne tikai AER ražošana, bet arī kodolenerģijas sektors, kā ietekmē šī valsts elektrības ziņā ir pilnīgi pašpietiekama. Respektīvi - katru gadu tiek saražots tik daudz, cik patērēts, turklāt pašreizējais patēriņš ir pat daudz mazāks nekā ģenerācijas apjoms. Tas savukārt paver plašākas iespējas arī ūdeņradim, jo ar šī resursa palīdzību dažādās jomās mēs varam radīt lielāku pievienoto vērtību. Kā piemēru varu minēt zaļo tēraudu, kur ogļu vietā izmanto zaļo ūdeņradi, lai ražotu tēraudu no dzelzsrūdas. Šāda veida projekti jau šobrīd tiek izstrādāti Ziemeļvalstīs, un domāju, ka arī Baltijai ir visas iespējas īstenot līdzīgus projektus,” atzīmē S.Seinevirta.

Kaimiņi priekšā

Kaspars Liepiņš, H2Latvia valdes priekšsēdētājs, piekrīt - ūdeņraža tehnoloģijas Baltijā un sevišķi Latvijā līdz šim nav ļoti aktīvi izmantotas. “Plašākai sabiedrībai zināms ir bijis, piemēram, Rīgas satiksmes projekts, kura ietvaros tika iegādāti ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi un uzbūvēta uzpildes stacija. Jāatzīmē, ka transporta līdzekļu ekspluatācija gan radīja dažādas ķibeles, bet ūdeņraža ģenerācijas iekārtas darbībā tika izmantota dabasgāze, kura Latvijā lielā mērā vēl pavisam nesen galvenokārt nāca no Krievijas, kā arī ar esošo tehnoloģiju tiek saražots nevis zaļais, bet gan pelēkais jeb fosilais ūdeņradis. Arī uzņēmums Latvenergo ir pētījis ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanu, bet vēl, cerams - pagaidām, nav nonācis līdz projektu realizācijas stadijai. Kopumā - mēs arvien vēl pietiekami neizmantojam šī resursa sniegtās iespējas. Liels, plašs, tehnoloģisks pielietojums Latvijas kontekstā ūdeņradim vēl nav atrasts, un skaidrojums tam ir meklējams vēsturē. Pirmkārt, mums nav bijis industrijas, kas ūdeņradi izmanto. Lietuvā, kur ir naftas pārstrādes rūpnīca un minerālmēslu ražotne, ūdeņradis ir bijis un joprojām ir integrāla nozares sastāvdaļa. Protams, tas tāpat ir fosilais ūdeņradis, taču jebkurā gadījumā nozarei ir priekšnosacījumi un iespējas straujākai attīstībai. Pie mums šāda veida ražotnes, cik man zināms, nav bijušas, tāpēc mums vēsturiski nav bijusi vajadzība attīstīt ūdeņraža tehnoloģijas. Pārējās jomās, kur savukārt varētu izmantot ūdeņradi, modernizējot ražošanu un ieviešot klimatneitrālās tehnoloģijas, piemēram, bāzes jaudas elektrības ģenerēšanā vai siltumapgādē, tādējādi savlaicīgi radot ilgtspējīgas konkurences priekšrocības, mēs joprojām izmantojam dabasgāzi," teic K.Liepiņš.

Arī S.Seinevirta apstiprina - citas Baltijas valstis ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanas ziņā ir Latvijai nedaudz priekšā. “Starp Baltijas valstīm kā labu piemēru varu minēt Igauniju. Piemēram, šobrīd viena izmēģinājuma projekta ietvaros komunālie uzņēmumi jau ir izveidojuši nelielu elektrolīzera sistēmu, kas integrēta centralizētās siltumapgādes sistēmā. Domāju, ka līdzīgas perspektīvas ir arī Latvijai un Lietuvai. Protams, iespējas katrā valstī nedaudz atšķiras, jo starta pozīcijas ir dažādas, taču tehnoloģijas attīstās, un mums ir jāattīstās tām līdzi. Jebkurā gadījumā - domāju, ka Baltijas valstis kopumā vēl nav sapratušas, kāda veida iespējas var radīt ūdeņradis, taču nekas vēl nav nokavēts,” spriež S.Seinevirta.

Plāni - ambiciozi

Ūdeņraža attīstības potenciālu Latvijā saskata arī ostas. Pērnā gada nogalē Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA PurpleGreen Energy C, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī, bet aprīlī tapa zināms, ka Liepājas ostā paredzēts būvēt ūdeņraža rūpnīcu, kas spēs saražot aptuveni 150 tūkstošus tonnu ūdeņraža gadā. Ražošanas procesā plānots izmantot enerģiju no Baltijas jūrā iecerētajiem vēja parkiem, savukārt saražoto ūdeņradi lielākoties eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm. K.Liepiņš atzīmē, ka Eiropā un citviet pasaulē šāda mēroga projektu pieteikumi parādās arvien biežāk.

“Tajā pašā laikā pašlaik novērojama tendence, ka vien ļoti neliela daļa projektu sasniedz FID (Final Investment Decision) stadiju, kas dod reālu atļauju sākt būvniecību. Tas, protams, nozīmē, ka attīstītājiem nākas saskarties ar virkni izaicinājumu, taču no otras puses, rodoties kritiskajai masai ar vairākiem simtiem un tūkstošiem projektu, tas dod iespēju realizēt vismaz nelielu daļu no šiem projektiem. Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā pieteiktais projekts pašreizējā stadijā būtu skatāms kā nodomu protokols par ieceri veidot ražotni. Tā tālākā realizācija būtu atkarīga no daudziem faktoriem, tajā skaitā no gala produkta ilgtermiņa noieta līgumu nodrošināšanas. Pašiem attīstītājiem nav savu AER projektu jaudu, un šis aspekts, lai piesaistītu investorus, ir svarīgākais projektu realizācijai. Investori savukārt ir kritiski nepieciešami, jo pašiem attīstītājiem pārsvarā nav pieejami tik lieli līdzekļi,” teic K.Liepiņš.

Nepieciešama nauda

Lai labāk izprastu izmaksu mērogu, H2Latvia valdes priekšsēdētājs kā piemēru min Lietuvas minerālmēslu ražotāja ACHEMA zaļā ūdeņraža projektu, kur pirmajā kārtā ir plānots izveidot ūdeņraža ražotni, kura aizstātu 30% no esošā fosilās izcelsmes ūdeņraža. “Projekts paredz 213 MW elektrolīzes iekārtu ar kopējam izmaksām 344 miljonu eiro apmērā. Papildus tam ACHEMA plāno būvēt vēja parku ar 40 turbīnām un 248 MW jaudu, lai saražotu nepieciešamos 602 gigavatus elektroenerģijas. Šī projekta izmaksas ir vēl 460 miljoni eiro. Ņemot vērā šīs ražotnes stratēģisko nozīmi, tā ir arī saņēmusi Eiropas finansējumu, kas nebūs attiecināms uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas projekta risinājumu,” secina K.Liepiņš.

Runājot par līdzīgu projektu attīstību, cik zinu, pašlaik notiek intensīvs darbs pie vairāku projektu izstrādes, kur gala produkti būs amonjaks un tā saucamās e-degvielas vairākās Latvijas vietās, atzīmē K.Liepiņš. “Šādu projektu realizācijai vislabākais potenciāls ir ostās un to industriālajos klasteros, jo tur jau pašlaik ir jaudīgi elektroenerģijas pieslēgumi, iespējas organizēt produktu uzglabāšanu un eksportu, kā arī prasmes un zināšanas darbam ar bīstamajiem produktiem. Šeit īpaši būtu jāpiemin Ventspils, kur Baltijas jūrā ir šobrīd viens no lielākajiem uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksiem fosilajiem naftas, naftas ķīmijas un gāzveida produktiem,” norāda K.Liepiņš.

Jāmācās no piemēriem

Kopumā ūdeņraža tehnoloģiju pielietojums ir ļoti plašs, teic H2Latvia valdes priekšsēdētājs. “Tās var izmantot gan elektroenerģijas un siltuma ražošanā, gan dažādu transportlīdzekļu darbināšanā, rūpniecībā, enerģijas uzkrāšanā, kā arī sintētisko degvielu un sintētiskās dabasgāzes ražošanā. Diemžēl valsts mērogā mums joprojām nav skaidras stratēģijas par to, kā attīstīt ūdeņraža izmantošanu, taču par to vajadzētu domāt. Mums būtu jāizstrādā ceļa karte un uz tās bāzes jāveido stratēģija, kā to dara daudzas citas valstis. Šobrīd tas valsts pārvaldes līmenī īsti nenotiek, līdz ar to plānot kaut kādas konkrētas aktivitātes ir ļoti sarežģīti, jo nav skaidri spēles noteikumi. Šķiet, ka Latvijai īsti nav izpratnes par to, kāpēc tas ir nepieciešams, tāpēc līdz šim šajā jomā esam vilkušies Eiropai nopakaļ, nevis proaktīvi meklējuši iespējas ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai,” secina K.Liepiņš, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģiju efektīvā ieviešanā svarīga loma ir gan valstij, gan mazo ekosistēmu jeb ūdeņraža ieleju attīstībai.

“Par ūdeņraža ielejām tiek dēvētas ģeogrāfiski vienkopus koncentrētas ķēdes, kas sastāv no gala patēriņa, uzglabāšanas, transportēšanas un ražošanas. Vēlāk šīs ķēdes savienojas kopā vienā ielejā un veido pamatu ūdeņraža ekonomikai. Šāda valstiska līmeņa ieleja, kurā iesaistītas gan pašvaldības, gan nozares uzņēmumi, jau tapusi, piemēram, Igaunijā. Domāju, ka šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai,” spriež H2Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs, 20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LM rosina bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar vidējiem ienākumiem

LETA, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvija plāno vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar Rail Baltica nepietiks, lai risinātu visas Eiropas savienojamības problēmas

Mihals Lemans, “FlixBus” rīkotājdirektors Baltijas valstīs, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Circle K: Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne vienkāršs tirgus

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Māris Ķirsons, 06.06.2024

Evia- Aero GmbH izpilddirektors Florians Krūzs, SIA Sky Port valdes locekle Natalie Marsans un SIA Sky Port dalībnieku pārstāvis Artjoms Soloduha cer, ka parakstītais nodomu protokols atvērs jaunu lappusi lidostas Jūrmala attīstībā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību

Katastrofālā dzimstības samazināšanās Latvijā turpinās. Atbilstoši CSP datiem, salīdzinot 2024. gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Savukārt gan 2021., gan 2022. gadā Latvijā bija otra visaugstākā mirstība Eiropā. Līdz šim vairākās publikācijās DB bija pievērsis uzmanību Latvijas demogrāfiskajām problēmām un kā Latvijas migrācijas un demogrāfiskie radītāji izskatās uz citu pasaules valstu fona.

Procesi, kas notiek Latvijā, ir briesmīgi. 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 14,1 tūkstotis bērnu, kas bija par 11,5% mazāk nekā 2022. gadā, kad jaundzimušo skaits bija 15,95 tūkstoši (jau tolaik tas bija vismazākais kopš 1920. gada). Ja salīdzinām ar 2021. gadu, kad Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, tad sanāk, ka 2023. gadā piedzima gandrīz par piekto daļu mazāk bērnu nekā 2021. gadā. Savukārt, rēķinot dzimstību – jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem –, tad 2023. gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība Latvijas vēsturē, kopš šāda uzskaite tiek veikta, – 7,50 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms tam tikai 1998. gadā dzimstība Latvijā samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tolaik iedzīvotāju skaits Latvijā bija par 538 tūkstošiem lielāks nekā pašlaik. Viens no secinājumiem, publicējot šos datus, bija – Latvijas valdības īstenotās politikas rezultāts ir virzība uz valsti bez bērniem. Diemžēl arī šogad nekādi uzlabojumi neparādās. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gada janvārī Latvijā piedzima 1050 mazuļi. Savukārt jaundzimušo skaits 2023. gada janvārī bija krietni lielāks – 1140bērni. Tas nozīmē, ka, salīdzinot 2024.gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Tā turpinot, dzimstības ziņā vēsturiski viszemākais punkts Latvijas vēsturē šogad var tikt pārsniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ziemeļlatgales saules parka projekta īstenotāji neizpratnē par ENAP "neoficiālo pārbaudi"

LETA, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 12.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pērn uzsākts par trešdaļu mazāk jaunu ārvalstu investīciju projektu

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru