Jauna krīze var atnākt no attīstības valstu puses; lielākais ir Ķīnas cietās piezemēšanās risks, jo šī valsts strauji kļuvusi par vienu no galvenajām pasaules tautsaimniecībām

Šā gada sākumā pasaules lielākajiem finanšu tirgiem gluži kā apšu lapām liek drebēt ziņas un spekulācijas par notikumu attīstību Ķīnā.

Pašlaik izskatās, ka turpinās pilnasinīgs šīs valsts akciju cenu sabrukums, kas palīdz ziņu virsrakstos gozēties informācijai par potenciālu Ķīnas tautsaimniecības sāpīgāku piezemēšanos. Šonedēļ jau divas reizes Ķīna bijusi spiesta apturēt tirdzniecību ar vietējām akcijām, kas, iespējams, lielā mērā ir tāpēc, lai Ķīnas valdība saglābtu savu seju un nerosinātu kādus nemierus. Pēdējā laikā nomanāms, ka mazinās tirgus dalībnieku ticība Ķīnas valdības solījumiem un pat tās spējai ietekmēt notiekošo. Nedienas akciju tirgū bieži vien ir priekšvēstnesis tam, kas varētu notikt arī visā kopējā ekonomikā.

Par kāda negatīvāka scenārija pietiekami augstu iespējamību ik pa laikam liek padomāt arī šīs valsts ekonomikas dati.

Buksē šīs valsts rūpniecība, eksports, notiek kapitāla bēgšana un pēdējo gadu laikā milzīgas kredītsaistības uzņēmušies Ķīnas uzņēmēji, kas savukārt rada labu augsni spekulācijām par Tālo Austrumu lielvalsts banku sektora krahu. Tāpat pēdējo dienu laikā straujāk sarūk šīs valsts valūtas vērtība, kas savukārt liek domāt, ka neko labu tuneļa galā neredz arī Ķīnas valdība, ja jau jāsāk devalvēt. Tas pasaulē saasina tā saucamo valūtu karu risku.

Jebkurā gadījumā situācijai Ķīnā šobrīd ir pievērsta milzīga uzmanība, un uz jebkādiem jaunumiem no šīs puses sagaidāma ļoti asa un, iespējams, dažbrīd pat pārspīlēta finanšu tirgu reakcija. Lielajam satraukumam par Ķīnu, ja tur viss noiet greizāk, protams, ir pamats, jo šī valsts strauji kļuvusi par vienu no galvenajām pasaules tautsaimniecībām.

Ja viens no globalizētās pasaules ekonomikas balstiem draud sašķobīties, sliktāk būs arī citiem – vairs nebūs, kas nes ekonomisko izaugsmi, kura pēdējo gadu laikā notikusi pamatā tieši uz Ķīnas rēķina. Valdot šādam fonam, piemēram, Pasaules Banka šo ceturtdien jau samazināja savu globālās tautsaimniecības pieauguma prognozi. Šonedēļ, piemēram, investīciju leģenda Džordžs Soross paudis uzskatu, ka Ķīna pasaulei sagādās līdzīgi smagu krīzi, kā tas bija 2008. gadā. Turklāt Ķīnas ekonomikas bremzēšanās arī nozīmē, ka šī valsts vairs nespēj ņemt pretī izejvielu piegāžu kalnus.

Tas savukārt palīdz radīt to pārprodukciju un uzturēt zemu cenu laikmetu. Valdot šādam fonam, ļoti iespējami tālāki daudzu attīstības valstu/izejvielu eksportētāju milzīgi sarežģījumi.

Galu galā, iespējams, jaunā krīze nāks tieši no attīstības valstu puses. Rietumu pasaulei, protams, pozitīvi būs tas, ka šoreiz tā nav šādas krīzes epicentrs un jau veikta zināma konsolidācija. Protams, kā vienmēr šādos laikos problēmas var parādīties visai pēkšņi.

Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā naftas cena pasaules preču biržās var paslīdēt zem 30 ASV dolāru atzīmes par barelu.