Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.
Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.
Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.
Vislielākais pieaugums pa kravu grupām, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, bija pārkrautajām akmeņoglēm – visās ostās kopā pārkrauti 1,3 miljoni tonnu ogļu, kas ir 19,7 reizes vairāk nekā pagājušajā gadā. Līdere starp lielajām ostām šajā kravu veidā bija Ventspils osta, kas janvārī februārī pārkrāva vairāk nekā pusi no visām akmeņogļu kravām, jeb 692,6 tūkstošus tonnu.
Pieaugums gada pirmajos divos mēnešos bija lielākajā daļā kravu grupu, tajā skaitā beramkravas pārkrautas par 32,4% vairāk, tajā skaitā ķīmiskās beramkravas – par 10,3%. Divos mēnešos ostas pārkrāvušas 99,6 tūkstošus tonnu sašķidrināto dabasgāzi, kas ir pieaugums par 66,6%, bet konteineru kravas pārkrautas par 2,1% vairāk un sasniedza 694 tūkstošus tonnu.
Kopējo kravu apgrozījumu pozitīvi ietekmēja arī augšupejoša tendence Ro-Ro kravu segmentā, kas salīdzinoši ar iepriekšējā gada janvāri un februāri kopumā pieauga par 14,3% un sasniedza 575 tūkstošus tonnu. Savukārt metālu kravas pārkrautas par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Rīgas ostā gada pirmajos divos mēnešos pārkrauti par 2,5% kravu vairāk nekā gadu iepriekš, no kravu veidiem līderis – akmeņogles. Šajā segmentā pieaugums ir 9,5 reizes un pārkrauti 665,5 tūkstoši tonnu kravu, savukārt koksnes šķelda pārkrauta par 29,8% vairāk, un janvārī un februārī pārkrauti 312,8 tūkstoši tonnas. Metālu kravas pārkrautas par 46,1% un sasniedza 44,4 tūkstošus tonnu.
Liepājas osta februārī pārkrāva 727, 8 tūkstošus tonnu kravu no kurām lielākais apgrozījums bija beramkravu grupā – 501,5 tūkst. tonnu, joprojām labus rezultātus uzrāda kravu pārvadājumi regulārajā prāmja līnijā Liepāja-Travemunde un konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska. Kopumā februārī apkalpoti 148 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3635 pasažieri.
Ventspils brīvostā strādājošajos termināļos 2022. gada pirmajos divos mēnešos pārkrauti 2,3 miljoni tonnu, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Galvenais kravu palielinājuma iemesls ir jau pagājušā gada nogalē veiksmīgi uzsāktā sadarbība ar Kazahstānu akmeņogļu tranzīta jomā. Stabili turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms (+3,1%). Gada sākums veiksmīgi sācies arī šķidro ķīmisko kravu un minerālmēslu kravu apstrādātājiem – palielinājums attiecīgi +40% un +36%.
