Jaunākais izdevums

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā tekstilrūpniecības uzņēmumu apgrozījums un eksporta apjomi palielinājās par 8%, kas liecināja, ka krīze nozarē ir pārvarēta un eksporta maisam gals ir vaļā, savukārt šī gada pirmo deviņu mēnešu finansiālās darbības rezultāti rāda, ka tekstila nozares uzņēmumu apgrozījums ir sarucis par 4%, vērtē G. Strazds. Ja Ziemassvētku laiks neieviesīs korekcijas, sagaidāms, ka nozares apgrozījums un eksporta apjomi 2018. gadā samazināsies par 2–3%, prognozē asociācijas vadītājs. Būtiskāko kritumu piedzīvos šūšanas uzņēmumi, kas ražo gatavos apģērbus, jo šī gada pirmajos deviņos mēnešos viņu apgrozījums ir sarucis par 12%. «Eiropā un citviet pasaulē ir apģērbu pārprodukcija. Lai arī mode mainās tā, lai katru pusgada vajadzētu iegādāties jaunus tērpus, ne visi to var atļauties, joprojām ir daļa cilvēku, kuri apģērbu nemaina pārāk bieži vai tos iegādājas lietoto apģērbu veikalos,» teic G. Strazds.

Gada sākumā viņš prognozēja, ka šogad minimālās algas palielināšanas rezultātā darbu varētu zaudēt 1000–1200 tekstila nozares darbinieki, šobrīd nekas neliecina, ka tas tā ir noticis. Uzņēmēji ir bijuši pietiekami elastīgi, lai atrastu veidu, kā saglabāt darbiniekus, noturēt darba ražīgumu, viņš secina. 2018. gada sākumā Latvijā tekstila nozares uzņēmumos bija nodarbinātas aptuveni 8 tūkstoši šuvējas. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji, taču viņu iebildes netika ņemtas vērā. VRUA dati liecina, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums 2017. gadā bija 523 miljoni eiro, aptuveni 90% produkcijas tika eksportēti. G. Strazds atzīst, ka šogad tekstila nozares uzņēmuma pulku nav papildinājis neviens jauns gana liels uzņēmums, taču atvērt filiāles ārpus Latvijas, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, apsver vairāki lieli uzņēmumi, galvenokārt ievērojami zemāko darbaspēka izmaksu dēļ. Ražošanu pieaugušajiem apjomiem Ukrainā izvietojis veļas ražotājs SIA New Rosme.

Visu rakstu Uz leju velk šūšanas uzņēmumi lasiet ceturtdienas, 6.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru