Uzmanības centrā: Ja pastāvēs ES, būs arī finansējums 

Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Raivis Bahšteins, 2016. gada 08. novembris plkst. 8:25

Foto: Evija Trifanova/LETA

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Ko lauksaimniekiem nozīmē 2020. gada robežšķirtne? Kas mainīsies vai nemainīsies ES atbalstā?

Precīzi to nezinu ne es, ne Eiropas ierēdņi. Dzīve pašlaik mainās ļoti strauji, iezīmējoties lietām, par kurām mēs nedomājām un kas mūs baida. Brexit sarunas vēl nav sākušās. Kāda būs to ietekme uz nākamo ES daudzgadu budžetu, vēl nav skaidrs. Kaut gan Eiropas Komisijā ierēdņi ir optimistiski. No viņiem nav nekādu vēsmu par to, ka kaut kas pēc 2020. gada varētu lauksaimniecībā apstāties. Tiek domāts par to, kādā virzienā fondi attīstīsies, un domas vairāk virzās uz to, ka jāsamazina tiešās investīcijas (grantu pasākumi), kuri lauksaimniecībā ir ļoti populāri, vairāk pievēršoties dažādiem finanšu instrumentiem – garantiju, kredītfondu veidā, kas nodrošinātu naudas apriti un spiestu finansējuma saņēmējus strādāt mērķtiecīgāk. Pieredze rāda, ka mūsu lauksaimnieki vairāk grib grantus, jo pašlaik labi strādājošajām saimniecībām ir pieejami kredītresursi, turklāt par pietiekami labu cenu. Līdz ar to papildu atbalsts tieši kredītu piesaistei faktiski nav tik aktuāls. Domāju, ka šādu viedokli aizstāvēs daudzas dalībvalstis. Tāpēc nākotnē raugos pozitīvi – finansējums būs, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas ļoti radikāls. Ja pastāvēs ES, tad būs arī finansējums, un attīstība turpināsies. Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā, jo Brexit liek jautāt, vai nebūs vēl kādas valsts, kas izstāsies no ES. Pašlaik gan nekur netiek apspriests, ka proporcija, kas tiek novirzīta lauku fondiem, varētu samazināties.

Visu interviju Ja pastāvēs ES, būs arī finansējums lasiet 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 05. septembris plkst. 10:27

Tiek plānots Lauku atbalsta fondam (LAF) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2014. -...

2013. gada 09. aprīlis plkst. 12:16

Pirmdien Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks pieņemt iesniegumus platību maksājumiem 2013.gadam. ...

2013. gada 14. februāris plkst. 18:16

Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis...

2013. gada 11. februāris plkst. 10:21

Novecojušu karšu izmantošana tiešmaksājumos Latvijai draud ar iespējamiem...

2012. gada 17. decembris plkst. 11:05

Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma...

Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2016. gada 01. novembris plkst. 13:22

Otrdien, 1. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos,...

2016. gada 28. oktobris plkst. 17:56

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz...

2016. gada 25. oktobris plkst. 13:43

Valdība otrdien, 25.oktobrī, uzklausīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu...

2016. gada 25. oktobris plkst. 13:39

Otrdien, 25. oktobrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu,...

2016. gada 25. oktobris plkst. 12:54

Ņemot vērā nelabvēlīgos graudaugu augšanas un novākšanas apstākļus, visu galveno...

2016. gada 25. oktobris plkst. 12:39

Graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim...

2016. gada 21. oktobris plkst. 8:23

Lai veicinātu Latvijā audzēto cūku gaļas noietu vietējā tirgū, Latvijas cūku selekcijas...

2016. gada 19. oktobris plkst. 8:54

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu...

2016. gada 18. oktobris plkst. 13:44

Noslēdzies Tukuma novada Slampes pagasta SIA Kalnāji izsludinātais iepirkums par graudu kaltes...

2016. gada 14. oktobris plkst. 19:04

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs...