SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama 

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

Armanda Vilcāne, 2018. gada 01. novembris plkst. 6:35

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Līdzīgas situācijas novērojamas arī citur pasaulē. Kad tiek paziņots, ka tuvējā apkaimē plānots būvēt vēja parku, bieži vien vietējo iedzīvotāju pirmā reakcija ir negatīva. Diemžēl mēs nevarējām sabiedrību jau laicīgi sagatavot un informēt, jo normatīvo aktu dēļ informācijas izplatīšanas ziņā bijām diezgan ierobežoti. Sākotnēji uz publisko apspriešanu aicinājām cilvēkus, kuru īpašumi atrodas vēja parka teritorijas tuvumā, tāpat uzaicinājumus publicējām laikrakstos. Diemžēl likums neko vairāk darīt neļauj, tāpēc mēs, pretēji projekta opozīcijai, arī stingri esam pieturējušies pie konkrēto normu ievērošanas. Decembrī no Vides pārraudzības biroja (VPB) saņemsim atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Tad arī izskatīsim iespējas par mūsu ieceri sabiedrību informēt plašāk.
Šobrīd pret vēja parka būvniecību savākti vairāk nekā astoņi tūkstoši parakstu. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka parakstus plānots iesniegt vietējās pašvaldībās, kuras, iespējams, iedzīvotāju viedokli varētu ņemt arī vērā.

Kā šī vietējo aktivitāte varētu ietekmēt projekta tālāko attīstību?

Protams, iedzīvotāju viedoklis mums ir svarīgs, jo mēs tajā gribam ieklausīties. Arī IVN ziņojums paredz to, ka ar vietējiem iedzīvotājiem ir jārunā. Šobrīd jau ir notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās vietējie ir aktīvi izteikušies par šī projekta īstenošanu, un pašlaik SIA Eolus piesaistītā konsultāciju kompānija apkopo visus iedzīvotāju iebildumus. Saskaņā ar IVN likumu, mēs sniegsim skaidrojumu un mūsu redzējumu par visiem jautājumiem, kuri tika uzdoti. Jāsaka, ka cilvēku bažām nav pamata, jo būvniecības laikā tiks ievēroti visi IVN ziņojumā paredzētie nosacījumi. SIA Eolus mātes uzņēmums Eolus Vind AB šāda tipa projektus Zviedrijā īsteno jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Izvērtējot šo projektu, esam secinājuši, ka nekādi pārkāpumi nav saskatāmi. Līdz ar to mums ir pamats domāt, ka projekta realizācija būs iespējama. Šajā gadījumā gan rodas jautājums projekta pretestības kustībai - vai, ja VPB atzīs, ka viss ir kārtībā, viņi atkāpsies? Visticamāk, ka nē, taču tas ir emocionāls uzsaukums, kas īsti neatspoguļo reālo situāciju. Šeit drīzāk būtu jāsaprot, kas notiks, ja mēs šo vēja parku neuzbūvēsim, jo no otras puses pagaidām šī situācija netiek skatīta. Līdzīgi projekti jau ir īstenoti arī citās Latvijas vietās, un tie nav atstājuši nekādu negatīvu ietekmi.

Kādi, jūsuprāt, būtu lielākie ieguvumi, ja šāds vēja parks tiktu uzbūvēts?

AS Augstsprieguma tīkls jau vairākkārt ir norādījusi, ka Baltijas tirgū trūkst ģenerējošo jaudu, tāpēc, īstenojot šādu projektu, Latvijā primāri būtu iespējams samazināt elektroenerģijas deficītu. Šobrīd daļa elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, Latvijā tās trūkst. Protams, jāsaprot, ka šis projekts pilnībā neatrisinās deficīta problēmas. Tajā pašā laikā paredzam, ka vēja parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Tas nozīmē, ka deficītu izdosies būtiski samazināt. Prognozējam, ka deficīta samazināšana ietekmēs arī elektroenerģijas cenas. Pagājušajā gadā, kad ūdens bija daudz, elektrības cenas bija zemas, taču šogad, kad hidroresursu ir mazāk, cenas ir augstākas. Ņemot vērā šo iepriekšējo pieredzi, varam diezgan droši apgalvot, ka, ja vēja enerģija samazinās elektroenerģijas deficītu valstī, cenas saglabāsies esošajā līmenī vai pat samazināsies.

Kas ir tie darbi, kas šī projekta ietvaros jau paveikti, un ko vēl plānots veikt?

Šobrīd mēs esam pašā sākumā. Pašlaik gaidām VPB ziņojumu par projekta ietekmi uz vidi, tāpēc būtībā lielākais darbs - tehniskais projekts un zemes darbi - sāksies tikai pēc tam.

Visu rakstu Ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu lasiet ceturtdienas, 1.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

LASI VĒL:

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku
Redakcijas komentārs: Zviedru vēja parks pret latvisko dzīvesziņu

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 23. maijs plkst. 8:08

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties pagājušā gada nogalē atvērtajā Dobeles dzirnavnieka...

2013. gada 24. septembris plkst. 15:29

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas...

2013. gada 12. augusts plkst. 11:11

Jauna dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma Dobeles Dārzeņu saimniecība (DDS) pārstāvji...

2013. gada 29. jūlijs plkst. 17:14

Dobeles novada pašvaldība noslēgusi iepirkumu konkursu par Meža prospekta rekonstrukciju posmā...

2013. gada 26. jūlijs plkst. 15:24

Kuldīgas novada dome nolēmusi neakceptēt SIA Vējpūtis astoņu vēja elekstrostaciju būvniecības...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 29. oktobris plkst. 15:52

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 1 % līdz...

2018. gada 29. oktobris plkst. 6:41

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta...

2018. gada 24. oktobris plkst. 6:15

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar...

2018. gada 23. oktobris plkst. 6:46

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, plānots grozīt Elektroenerģijas tirgus...

2018. gada 22. oktobris plkst. 18:36

AS «Conexus Baltic Grid» 22.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (Regulators)...

2018. gada 22. oktobris plkst. 14:18

Ventspils novada alus darītava «Užavas alus» (iepriekš «Zaksi») plāno ieguldīt apmēram miljonu...

2018. gada 22. oktobris plkst. 9:54

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta atbalstītā ilgtspējīgās enerģijas fonda InnoEnergy...

2018. gada 19. oktobris plkst. 17:59

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomē 18.oktobrī reģistrētas izmaiņas - iecelts jauns...

2018. gada 18. oktobris plkst. 6:10

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji...

2018. gada 17. oktobris plkst. 16:16

Lai uzņēmumi nākotnē spētu sasniegt visus noteiktos enerģētikas sektora mērķus, nepieciešama...