Ekonomika

Uzņēmējs: Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus

Māris Ķirsons, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa žurnāls Miljonārs lasāms elektroniski vai nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumus Miljonārs, Nekustamais īpašums un TOP 500 saņem bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar esošajiem valdības pārstāvjiem komunikācija notiek atklātāk un aktīvāk

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta darbības 100 dienas, kas aprit šodien.

"Pozitīvi ir tas, ka dienaskārtībā ir nonācis jautājums, ka ir vajadzīga ekonomikas transformācija. Beidzot runājam par to, kā audzēt ekonomiku, lai kopumā varētu apmierināt tās komforta un drošības vajadzības, kuras mums kā valstij ir," norādīja Bite.

Tāpat viņš sacīja, ka Ministru prezidents ir noformulējis jēdzienu "ekonomikas transformācija" un LDDK cenšas saprast, ko premjers domā ar šo jēdzienu, kā arī sniedz informāciju par to, kā LDDK šo jēdzienu saprast, tādējādi cenšoties atrast kopīgu pasākumu plānu, kā panākt ekonomikas transformāciju.

Bite norādīja, ka nepieciešams ekonomikas uzrāviens, lai attīstības tempi būtu ātrāki nekā kaimiņiem un lai zināmā laika periodā ekonomikas labklājībā izdotos noķert kaimiņvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA "Fishteh", liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmums reģistrēts 11.martā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Atlantijas ielā, kur norādīta "Fishteh" juridiskā adrese, reģistrēti arī citi uzņēmumi, kuros Bite ir līdzīpašnieks. Piemēram, AS "Strops investīcijas", "Karavela" un SIA "Kaija Seafood".

Ar Biti aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro.

"Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,499 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir "Strops investīcijas" (67,14%), kura patiesā labuma guvēji ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite, kā arī 20% "Karavela" kapitāla pieder Jānim Endelei, bet 12,86% īpašnieks ir Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas banku sektorā ir nepieciešami jauni tirgus spēlētāji vai jāveido valsts kapitāla banka

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas attīstībai Latvijas banku sektorā ir nepieciešami jauni tirgus spēlētāji vai jāveido valsts kapitāla banka, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Latvijā kreditēšanas jomā situācija joprojām nav pozitīva. "Slimība ir ielaista un, manuprāt, zāles, ar kurām to mēģina ārstēt, diez vai ir pareizās," sacīja Bite, skaidrojot, ka kūtrajā kreditēšanā nav vainīgas tikai bankas, tikai uzņēmumi vai tikai valsts.

Tostarp Bite skaidroja, ka Latvijā ilgus gadus valsts veidotā uzņēmējdarbības vide bija ne īpaši konkurētspējīga, kas liedza izveidoties pietiekami spēcīgiem uzņēmumiem ar labu kapitālu un eksporta tirgiem. Vienlaikus banku sektorā spēlētāju skaits samazinājās.

"Zināms komforta stāvoklis, kādā šīs bankas nokļuva, kontrolējot tirgu, noveda pie tā, ka neviens no šīs nozares negrib riskēt," teica LDDK prezidents, piebilstot, ka tādējādi Latvijas ekonomika ir attīstījusies daudz lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kā arī Latvija šobrīd nevar izkļūt no šī "apļa".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanu veicinās banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana

LETA, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā var veicināt banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" atzina diskusijas dalībnieki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka patlaban situācija ar finansējuma pieejamību nav veselīga, un, ja tā neuzlabosies, tad "pļurināsimies tāpat vien uz priekšu, arvien vairāk atpaliekot no kaimiņiem".

Bite sacīja, ka uzņēmumiem nofinansēties ikdienas darbībai nav problēmu, taču pilnībā izpaliek iespēja finansēt kvantitatīvi lielākus projektus. Tāpat Bite sacīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kvalificēšanās iespēja kredītiem ir vājāka, bet uzņēmējiem bieži vien nav izpratnes, kas tieši viņu uzņēmumos neatbilst banku prasībām. Tāpēc būtu nepieciešams darbs ar uzņēmumiem šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelna miljonus zivju pārstrādes premjerlīgā

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļai uzņēmumu ziemas pārdzīvošanai valsts atbalsts būs izdzīvošanas jautājums

LETA, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, otrdien "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") rīkotajā diskusijā par uzņēmēju izaicinājumiem un praktisku palīdzību energoresursu un ģeopolitikas krīzes apstākļos teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš stāstīja, ka uzņēmēji bija pieraduši, ka "gāze tai trubā ir", un nevarēja iedomāties, ka tās vairs nebūs vai arī tās cena pieaugs padsimt reizes vai par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Bite norādīja, ka, piemēram, SIA "Karavela", kurā viņš ir līdzīpašnieks, izdevumi par dabasgāzi mēnesī ir pieauguši 16 reizes.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no valsts, lai izmaksu pieaugums nesasniegtu desmit vai padsmit reizes, bet tikai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes.

"Bez fiskālās palīdzības no valsts mēs neiztiksim. Ja tāda nebūs, daļai uzņēmumu tas būs izdzīvošanas jautājums, savukārt citi izies no krīzes, bet ļoti vāji," uzsvēra Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.

Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.

Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela

LETA, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau ceturto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem (tā nu sanācis, ka bagātāko sarakstā pat 101), kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Miljonārs – Latvijas ekonomikas barometrs 

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas...

Ir gan jau atkal jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm, kā tam arī jānotiek ar cilvēka personiskajiem līdzekļiem.

Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms. Te gan jāatgādina, ka patiesie labuma guvēji šo statusu var iegūt pēc viena vai vairākiem parametriem (kā īpašnieki, kā kontrolētāji utt.) un ka patiesā labuma guvēja statuss nesniedz pilnu skaidrību par personas daļu no uzņēmuma kapitāldaļām (un attiecīgi arī peļņas daļu).

Savukārt simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.

Arī SIA “Karavela” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bijusi par aptuveni 40% lielāka, nekā 2021. gadā, sasniedzot 5 miljonus eiro.

“Neskatoties uz to, ka 2022. gads sākās ar visu veidu izejvielu cenu kāpumu un turpinājās ar kara neprognozējamo ietekmi gan uz cilvēku dzīvēm, gan izmaksām, uzņēmums “Karavela” ir spējis sasniegt labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite, minot, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevies gūt šādus panākumus, ir tieši uzņēmuma nodaļu izcilā sadarbība un spēja pieņemt pareizus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus

Māris Ķirsons, 17.08.2022

Pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru