Piektdien izsolē pārdotas gan likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošās demontētās minibankas, gan telpaugi, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Minibanku izsolē piedalījās divi pretendenti, bet telpaugu izsolē – trīs.

Minibanku novērtējums un izsoles sākumcena bija 7320 lati un tika pārdotas četras minibankas kā vienota lietu kopība.

Savukārt telpaugu izsolē pārdeva 16 telpaugu. Augu novērtējums un izsoles sākumcena bija 390 lati.

Gan minibankas, gan telpaugi tika pārdoti par augstāku cenu nekā izsoles sākumcena.

Db.lv jau ziņoja, ka ceturtdien nenotika maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka gaisa balona izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents, lai gan pirms izsoles par gaisa balonu interesējās vairākas personas.

Pētījumi apliecina, ka tā var paaugstināties no 12% līdz pat 40%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vajag augstāku darba produktivitāti, bet naudas tehnoloģijām nav un darbu organizēt efektīvāk arī neizdodas? Iespējams, paparde un palma, varbūt akvārijs ar zivīm vai pat Duksis te sniegs palīdzīgu roku. Vismaz tā apgalvo pētījumi, kas norāda, ka produktivitāte var palielināties no knapiem 12% līdz pat grandioziem 40%, ja kantoros ir vairāk dzīvu būtņu nekā tikai cilvēki.

Uz darbu nākam strādāt, vai ne? Skaidrs. Un tieši tāpēc darba videi jāietver tikai tas, kas nepieciešams, lai veiktu šo godājamo funkciju. Skan loģiski, tomēr nepatiesi. Izrādās, cilvēks arī darbā alkst pēc estētikas, lai cik dārgs būtu galds un krēsls, pie kā un uz kā viņš sēž. «Nav īsti saprotams, kādēļ minimālistiski spartiskais kantoru iekārtojums biznesa pasaulē dominē tik ilgu laiku,» stāsta Ekseteras Universitātes (Lielbritānija) psiholoģijas profesors Kriss Naits, kurš kopā ar kolēģiem veica pētījumu par telpaugu ietekmi uz biroju darbiniekiem. «Ja mēs ieliktu skudru tukšā burkā vai gorillu plikā būrī, šie dzīvnieki justos nožēlojami. Cilvēki no tiem daudz neatšķiras,» viņš piebilst. Viņa veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka pat nedaudzi telpaugi palielina darbinieku produktivitāti par 15% salīdzinājumā ar «plikajiem» ofisiem. Viens augs uz kvadrātmetru (kas ir daudz, bet nenozīmē biroja pārtapšanu par tropu mežu) – un darbinieku atmiņas un citu galveno psiholoģisko testu rezultāti ievērojami uzlabojās. Pie ieejas izveidots zaļais stūrītis gan nestrādās, jo, kā norāda profesors, telpaugi ir katram darbiniekam jāredz no savas darba vietas. «Ir jābūt kam tādam, kas darbinieku saista psiholoģiski, jo tad cilvēks ir laimīgāks un labāk strādā,» puķu efektu izskaidro Kriss Naits. Telpaugu fons kādā citā pētījumā mazināja stresu un pazemināja asinsspiedienu jau pēc piecām minūtēm. Iespējams, pie vainas šai efektā ir augu krāsa – zaļā iedarbojas nomierinoši, bet nav tāda pētījuma, kas salīdzinātu vienkārši zaļi krāsotus kantorus ar ofisiem, kas pilni ar telpaugiem (kādā pētījumā atklājās, ka zaļā krāsa uzlabo arī lasīšanas kvalitāti, respektīvi, lasīšanas ātrumu un spēju uztvert lasīto).

Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Maija beigās notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka telpaugu un minibanku izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē piedāvāti 16 telpaugi, kas tiks pārdoti kā kustamās mantas lietu kopība. Sākumcena noteikta 390 lati.

Tāpat tiks izsolītas četras demontētas minibankas kā lietu kopība, kuru sākumcena ir 7320 lati.

Minibanku izsole notiks 24. maijā plkst.11, bet telpaugu izsole - 11.40, Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Db.lv jau rakstīja, ka šobrīd Krājbankas administrators no izsolēs realizētajiem aktīviem un kredītiem ir atguvis aptuveni 60 miljonus latu. Tas savukārt ļāvis veikt atmaksu lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam 100 miljonu latu apmērā. Šo summu galvenokārt veido nauda no atgūtajiem kredītiem, izsolēs realizētajiem aktīviem, Krājbankai piederošajiem līdzekļiem, kas atradās citu banku kontos, u.c.

“Vastint Latvia” attīstītajā projektā - biroju kompleksā “Business Garden Rīga” - atklāts jaunākais restorānu zīmola Hercogs koncepts Hercogs Garden TASTE LAB, kas ir divu latviešu ģimeņu Rūmīšu un Tālbergu lolojums.

Ģimenes restorāna koncepts ir balstīts idejā par satikšanās vietas radīšanu.

"Uzskatu, ka visi darbi vienmēr ir jādara no sirds - tad tie tiek sadzirdēti, izskan plašāk un tālāk. Šis ir arī jaunās vietas motīvs - tā ir labo garšu un sajūtu oāze, kur dzimst emocijas," stāsta restorāna Hercogs Garden TASTE LAB saimniece Iveta Tālberga, kura tajā saimnieko kopā ar vīru, restorānu biznesā pazīstamo Alvi Tālbergu.

"Šīs vietas unikalitāte izpaužas kontrastā starp pilsētai raksturīgo rosību un dinamiku, kas redzama blakus esošajā Kārļa Ulmaņa gatvē un dabas tuvumu bagātīgi apzaļumotajās restorāna telpās, kā arī biroju kompleksa Business Garden Rīga dārzā. Restorāns lepojas ar vienu no lielākajām dzīvo augu sienām Rīgā - 45 m2 platībā!. Telpaugi un pat koki restorānā nojauc robežas starp iekštelpu un ārtelpu," norāda Tālbergu ģimene.

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Evry Latvia renovētajā birojā izdevies apvienot skandināvisko minimālismu ar mājīgumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums visu savu pastāvēšanas laiku jeb piecus gadus atrodas SWH biroju centrā Skanstes ielā, kur apdzīvo aptuveni 2000 m2 platību. Pirms gada tas sāka savu biroja telpu renovāciju, lai darba vidi padarītu ne vien ergonomiskāku, bet arī vizuāli pievilcīgāku un atraktīvāku.

«Šobrīd uzņēmumā strādā 180 darbinieki, bet birojā ir vieta vēl 30 speciālistiem. Ar šo renovāciju mēs izveidojām vairākas atvērtā tipa darba telpas, kas izkārtotas divās blakus esošās ēkās. Mēs apzināti samazinājām darba vietu kapacitāti, padarot telpas plašākas katram indivīdam. Mums bija svarīgi, lai telpas būtu mūsdienīgas, jo vidējais uzņēmuma darbinieku vecums ir 30 gadu, kas ir Millenium jeb Y paaudze,» stāsta biznesa pakalpojumu centra SIA Evry Latvia ģenerāldirektors Fredis Bikovs.

Ogres nekustamo īpašumu tirgū jau vairākus gadus nebija parādījušies jaunu dzīvokļu projekti, kas sniegtu iespēju Ogres un Ikšķiles, kā arī citu novadu iedzīvotājiem iegādāties mūsdienīgu mājokli un kļūt par tā pirmo īpašnieku, kā arī baudīt mazpilsētas dzīvi ar lielisku infrastruktūru un dabas tuvumu netālu no galvaspilsētas.

Ņemot vērā arvien pieaugušo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem par pieejamu cenu, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Ikšķiles ielas Nams pilnībā renovēja namu Ikšķiles ielā 2, Ogrē, izbūvējot pārdomātus un mūsdienīgus augstas kvalitātes dzīvokļus un apartamentus, un šī gada jūnijā tiek uzsākta jauno dzīvokļu un apartamentu tirdzniecība.

Namā Ogres Apartamenti ir iespējams iegādāties studio tipa, vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļus un apartamentus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 22 kvm līdz 79 kvm. Projektā izmantoti moderni tehniskie risinājumi, kvalitatīvi un ilgtspējīgi materiāli un santehnikas iekārtas, lai sniegtu iedzīvotājiem klasiskās mājokļa vērtības – komfortu, energoefektivitāti un drošu vidi. Sanitārajos mezglos ir ierīkotas apsildāmās grīdas. Pārdomātais telpu plānojums ar optimāliem izmēriem, ērtu funkcionalitāti un saprātīgām cenām ļaus katram atrast sev vispiemērotāko dzīves vietu. Visi dzīvokļi un apartamenti ir gaiši, no katra loga paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu, mežu vai pilsētu. Nama gaiteņos ir izvietoti telpaugi un atpūtas krēsli, radot mājīgu vidi arī atjaunotajās koptelpās. Nekustamā īpašuma attīstītājs ir ņēmis vērā mūsdienu cilvēku vajadzības pēc papildu telpām, kurās iespējams uzglabāt ratus, slēpes, riteņus u.c. lietas, tāpēc nama iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties mantu glabātavas.

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.