Vācijas paziņojums par lēmumu aizliegt atsevišķu vērtspapīru īso pārdošanu, ir izmisuma solis, raksta The Wall Street Journal.

Turklāt tiek veikts pārāk vēlu, lai izvairītos no eirozonas krīzes padziļināšanās, un var to padarīt vēl sliktāku.

Pagājušās nedēļas eirozonas glābšanas pakete 750 miljardu eiro apmērā un Eiropas centrālās bankas (ECB) lēmums sākt iegādāties valdību obligācijas, sāka atjaunot kārtību tirgū. Obligāciju ienesīgumi stabilizējās un valūtas un akciju tirgus vājums vairāk atspoguļoja bažas par tālāko izaugsmi, nekā bažas par maksātspēju. Taču Vācijas darbība riskē atkal iedragāt jau tā trauslo investoru uzticību.

Lēmums atkārto 2008. gada kļūdu, aizliedzot īso pozīciju tirdzniecību ar banku akcijām, kas tika ieviesta ilgi pēc tam, kad pārdošanas spiediens bija pārgājis no spekulantiem uz ilgtermiņa investoriem, kuri lūkojās pēc drošības vai izejas pozīcijām, pieaugot bažām par maksātspēju. Līdz ar to galvenā ietekme no šī aizlieguma varētu būt likviditātes samazināšana tirgū, kas var novest pie pircēju vēlmes atturēties no tirdzniecības, dzenot ienesīgumus vēl augstāk.

Analītiķi uzskata, ka Vācijas lēmums varētu izdarīt vairāk ļaunuma nekā labumu, aizvirzot līdzekļus projām no eirozonas un padziļinot risku. Daži to nosaukuši par izmisuma soli.

«Vācijas paziņojums mazina riska apetīti, turklāt tas rada jautājumu, vai Vācijas regulators zina ko tādu, ko tirgus nezina,» raksta Rabobank analītiķi. «Ja ir kāds noslēpums, tad tas nevar būt nekas labs.»

Db.lv jau rakstīja, ka Vācija uz laiku aizliegs īso pārdošanu, ja nav ieņemta bāzes pozīcija ar valsts obligācijām un atvasinātajiem kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS) pēc tam, kad amatpersonas vaino šīs darbības Eiropas parādu krīzes veicināšanā, raksta Bloomberg.

Tāpat tiks aizliegta desmit banku un apdrošinātāju nesegtā vērtspapīru tirdzniecība – tas attieksies uz Allianz SE, Deutsche Bank AG, Commerzbank AG, Deutsche Boerse AG, Deutsche Postbank AG, Muenchener Rueckversicherungs AG, Hannover Rueckversicherungs AG, Generali Deutschland Holding AG, MLP AG un Aareal Bank AG.

Aizliegums stāsies spēkā pusnaktī un paredzams, ka tas ilgs līdz 2011. gada 31. martam. Šī rīcība nepieciešama ārkārtīgi lielā svārstīguma dēļ eiroobligāciju tirgū, skaidrojis Vācijas finanšu regulators.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir izteikuši vēlmi ierobežot spekulācijas ar valstu CDS, kā arī Eiropas Savienības pārstāvji ir rosinājuši stingrākas prasības darījumiem.

Lielā akciju short selling (akciju aizņemšanās un to tālāka pārdošana) radīja ievērojamas cenas kustības, kas var apdraudēt visas finanšu sistēmas stabilitāti.

«Savā veidā tā ir politiķu cīņa pret tirgu, un es esmu noskaņota uzvarēt,» sacījusi A. Merkele. «Spekulanti ir mūsu pretinieki.»

Šos jaunos noteikumus asi kritizē juristi, kuri sacījuši, ka noteikumus vajadzēja paziņot laicīgi.

«Veids, kā tas tika paziņots, ir ļoti bezatbildīgs, un daudzus tirgus dalībniekus iedzina panikā,» norādījis advokāts Darrens Fokss.