Jaunākais izdevums

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.

Nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena ir 2 222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5 % no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim VNĪ kontā būs jāieskaita nodrošinājuma maksa 10 000 eiro apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai. Desmit darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas nomniekam nepieciešams iesniegt iznomātājam neatsaucamu līguma saistību izpildes nodrošinājumu – bankas garantiju par 50 000 eiro.

Atkārtotā nomas tiesību izsole notiks 6. septembrī. Pieteikšanās termiņš izsolei ir līdz 4. septembrim.

10. jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, ir celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Tev varētu interesēt arī:

Izsludina izsoli vēsturiskā Vāgnera nama nomai

Uzņēmēji: Ieguldījumus Vāgnera zālē būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā, liecina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aplēses .

VNĪ informē, ka šobrīd tiek apzinātas «Vāgnera nama» topošā lietotāja vajadzības VSIA «Latvijas koncerti» darbības nodrošināšanai vēsturiskajā ēkā. «Esam gatavi uzsākt darbu pie nama atjaunošanas, tiklīdz tam tiks atrasts finansējums», atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Viņaprāt, lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA «Latvijas Koncerti» māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga», Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA «Latvijas Koncerti» biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru