Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Jaunas iespējas vietējiem mazajiem investoriem

Baltijas akciju tirgus pēdējo pusotru gadu ir bijis visai stagnējošs. Baltijas akciju indekss OMX Baltic Benchmark GI 2023. gadā pieauga tikai par 4,19 %, savukārt šogad, pēc neliela palēciena janvārī, tas ir bijis garlaicīgi zems. Vienlaikus kopējais šogad tirgoto akciju skaits ir par 16 % mazāks, kas liecina par būtisku investoru aktivitātes samazināšanos.

Samazinoties ārvalstu investīcijām un jo īpaši institucionālo investoru gatavībai ieguldīt mūsu reģionā, pieaug vietējo privāto investoru iespējas nopelnīt. To labi parāda, piemēram, paaugstinātā aktivitāte Baltijas obligāciju tirgū.Situācija ir visai būtiski mainījusies, un vairāki pēdējie Baltijas obligāciju piedāvājumi bija īpaši piemēroti vietējo privāto investoru piesaistei. Arī AS “Signet Bank” norāda (2) uz intereses pieaugumu par obligācijām – Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums 2023. gadā pieauga par 74 % jeb 23 milj. eiro, salīdzinot ar 2022. gadu. Banka arī norāda, ka jauna institucionālo investoru nauda Baltijas akciju tirgū neieplūst, savukārt obligāciju tirgus apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu ir pieaudzis par 54 %.

Bēgumam seko paisums

Lai arī ārvalstu investori pagaidām vēl ir ļoti piesardzīgi, tomēr viņi vienlaikus ir samērā optimistiski par Baltijas un Latvijas investīciju pievilcību nākotnē (3). Tostarp 42 % investoru sagaida, ka Latvijas investīciju klimats kļūs pievilcīgāks ieguldījumiem tuvāko trīs gadu laikā (Baltijā kopumā – 56 %), un tikai 20 % sagaida, ka tas pasliktināsies (Baltijā kopumā – 17 %). Tādejādi varam prognozēt, ka tuvāko trīs gadu laikā, ļoti iespējams, atjaunosies arī ārvalstu investoru interese par Baltijas kapitāla tirgu. Investori ir pieraduši, ka tirgi attīstās cikliski un kritumiem seko stabilizācijas periodi un kāpumi. Pēkšņas izmaiņas un jauni riski sākumā izraisa lielas cenu svārstības, tomēr pēc noteikta laika vienmēr situācija normalizējas un cilvēki pierod pie jaunās situācijas. Tostarp arī ģeopolitiskiem riskiem parasti nav novērojama ilgstoša nelabvēlīga ietekme uz akciju tirgiem.

Vēl viens papildu faktors, kam var būt visai būtiska loma reģiona attīstībā, ir procentu likmju samazināšana. Eiropas Centrālā banka (ECB) ir apturējusi procentu likmju celšanu, un visai plaši tiek spriests par likmju pazemināšanu šī gada laikā. Eiropas akciju indekss Stoxx 600 Europe jau ir pozitīvi noreaģējis uz šīm ziņām, taču Baltijas akcijas joprojām turpina izturēties nogaidoši. “Lai arī, protams, ir strukturālas atšķirības starp Eiropas un Baltijas akciju indeksiem, vēsturiski korelācija starp abiem indeksiem ir bijusi diezgan augsta, kas liek domāt, ka, iespējams, Baltijas akciju tirgus, kā mēdz notikt, ir mazliet iepalicis un pastāv kāds iedzīšanas potenciāls. Tādēļ mēs uz Baltijas akciju tirgus perspektīvām šī gada griezumā raugāmies salīdzinoši optimistiski,” Baltijas tirgus tendenču apskatā uzsver “Signet Bank”.

Pozitīvs faktors tuvākajos gados būs gan Baltijas reģiona iekšzemes kopprodukta, gan iekšējo patēriņu stimulējošais atalgojuma pieaugums. 2023. gadā Lietuvā atalgojums pieauga par 12,2 %, Latvijā – par 11,9 % un Igaunijā – par 11,4 %. Paredzams, ka atalgojuma pieaugums Igaunijā 2024. gadā būs 7 %, Latvijā – 7,8 % un Lietuvā – pat 8,6 %. Inflāciju pārsniedzošs algu pieaugums turpināsies 2025. gadā, kad atalgojums pieaugs par 6,5 % Latvijā un Lietuvā un par 5 % Igaunijā (5). Vai pēc Eiropas Dienvidiem atkal sekos Ziemeļi? Interesanta tendence, ko šobrīd varam Eiropā novērot, ir ekonomiku un kapitāla tirgu uzplaukums Dienvideiropas valstīs. Iepriekš šīs valstis neietilpa investoru uzmanības lokā, to slikto ekonomisko prognožu dēļ. Dienvideiropas valstis smagi skāra Covid-19, jo to ekonomika ir cieši saistīta ar tūrisma industriju. Savukārt šobrīd situācija ir visai būtiski mainījusies un daudzu investoru fokuss no Eiropas galvenajām ekonomikām un Ziemeļu reģiona ir pārvietojies tieši uz Dienvidiem, kas pēc pandēmijas turpina piedzīvot spēcīgu ekonomikas atgūšanos. Tomēr, ka pēc kāda laika šī tendence var mazināties un investori meklēs atkal kādu citu Eiropas reģionu ar zemām sākumpozīcijām, bet augstu izaugsmes potenciālu. Ļoti iespējams, ka fokuss var atkal atgriezties Ziemeļu virzienā, tostarp arī Baltijas reģionā, ko pozitīvi stimulēt varētu kāds lielāka mēroga IPO vietējā biržā. Par pozitīvu apliecinājumu tam, ka ārvalstu investori pamazām sāk aprast ar jauno ģeopolitisko situāciju, varam uzskatīt paziņojumus par liela mēroga investīciju projektu atsākšanu Baltijas reģionā.

Tā, piemēram, enerģētikas uzņēmums “Gren” pavisam nesen paziņoja, ka plāno Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro reģenerācijas stacijas izbūvei. "Gren" ir daļa no "Partners Group", kas ir viens no lielākajiem privātajiem tirgus investoriem. "Partners Group" investīcijas kopš 1996. gada veido 210 miljardus ASV dolāru.

Baltijas tirgus noskaņojums un potenciālās investoru perspektīvas

Jāsecina, ka salīdzinot Baltijas tirgu ar citiem lielākiem indeksiem Eiropā, Baltijas valstu uzņēmumi ir salīdzinoši nenovērtēti, gan valuācijas rādītāju, gan dividenžu ienesīguma potenciāla ziņā. Pēdējos gados investoru dinamika Baltijā ir mainījusies, privātajiem investoriem ieņemot arvien nozīmīgāku lomu vietējos kapitāla tirgos. Lai gan ārvalstu institucionālo investoru daļēja aizplūšana ir samazinājusi kopējo tirgus aktivitāti, tā ir radījusi arī potenciāli pievilcīgu vidi aktīviem vietējiem vērtību investoriem. Baltijā šobrīd noteikti var atrast fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas ir neatbilstoši zemu novērtēti un var kļūt par izdevīgu “ķērienu” vērtību investoriem, kolīdz mainīsies kopējais tirgus noskaņojums.

(1) https://www.sseriga.edu/sites/default/files/inline-files/FICIL-Sentiment-Index-2023_buklets.pdf

(2) https://signetbank.com/blog/baltijas-tirgus-tendences-akcijas-pret-obligacijam/

(3) https://www.db.lv/zinas/latvija-pern-uzsakts-par-tresdalu-mazak-jaunu-arvalstu-investiciju-projektu-516347

(4) https://www.seb.lv/info/nordic-outlook/nordic-outlook-may-2024

(5) https://www.luminor.lv/lv/prognozes/pavasaris-2024-pasaules-un-baltijas-ekonomikas-apskats

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

3. jūnijā noslēdzas akcionāriem piederošo AS DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums

Db.lv, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup akciju publiskajā piedāvājumā pārdod akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro

Db.lv, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup lielāko akcionāru publiskais piedāvājums ir izraisījis lielu interesi Baltijas valstu investoru vidū. Akciju publiskā piedāvājuma laikā tika pārdotas uzņēmuma akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 investoru no visas Baltijas.

Akciju publiskā piedāvājuma laikā divi DelfinGroup akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvāja iegādāties 8 985 000 akciju, kas veido 19,8 % no kopējā uzņēmuma akciju kapitāla. Tajā kopumā piedalījās 1 046 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz 8 293 780 akcijām 9 040 220 eiro vērtībā, kas veido 92 % no piedāvājuma apjoma. Vislielāko interesi par akciju publisko piedāvājumu izrādīja investori no Latvijas. Tostarp akciju piedāvājumā no visām Baltijas valstīm piedalījās gan mazie privātie investori, gan turīgu ģimeņu investīciju uzņēmumi (family office), gan lieli investori.

Visi investori saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās publiskā piedāvājuma laikā. Akciju pārskaitīšanu uz ieguldītāju kontiem un norēķinus plānots veikt 6. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija un Eleving Group paraksta nodomu vēstuli par 10 milj. ASV dolāru aizdevumu

Eleving Group, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs iemesli, kāpēc akciju tirgus turpina sasniegt rekordus

Andrejs Piļka, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management fondu pārvaldnieks, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) paziņo par publisko obligāciju piedāvājumu 12 miljonu eiro apmērā visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs līdz 15. aprīlim, un tajā var piedalīties gan profesionāli, gan privātie investori.

"Teju 25 gadu laikā mēs esam ne tikai nostiprinājuši savu līderpozīciju Baltijā, bet arī pārliecinājušies par juvelierizstrādājumu nozares noturību. Grupas panākumu pamatā ir pārdomāta koncepcija un plašs juvelierizstrādājumu klāsts – gan pasaules zīmoli, gan pašu veidotas, unikālas rotu kolekcijas. Mēs esam piemērs tam, kā latviešu iedzimto mīlestību pret estētisko un skaisto var pārvērst veiksmīgā biznesā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā," saka Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi martā: kārtējā veiksme investoriem, jauns spēks “Četru banda” un zelts augstākajos līmeņos

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru