Vai darba sludinājumos plānotā alga ir jānorāda?

2018. gada 28. novembris plkst. 10:10
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Darba vide
Dalies ar šo rakstu

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

«Jaunās prasības būtiskas izmaiņas neievieš, bet papildu darbu personāla speciālistiem un papīru «bīdīšanu un ražošanu» veicinās gan. Taču pozitīvi var vērtēt tās gadījumā, ja kļūs par vienu no instrumentiem, kas atsevišķās nozarēs panāks caurspīdīgumu un sekmēs aplokšņu algu ierobežošanu,» vērtē Kristīne Mežjāne, BlueOrange Personāla pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latio personāla vadītāja Liene Stokenberga spriež, ka darba ņēmēji ir kļuvuši zinoši nodarbinātības jautājumos, tāpat ir pagājis laiks, kad darba devēji apzināti ir mēģinājuši piedāvāt neadekvāti zemu atalgojumu. Piespiedu kārtā likt visiem darba devējiem publiskot šādu informāciju viņai šķiet lieki. «Nedomāju, ka tas veicinās algu caurspīdīgumu. Šādi dati jau tagad ir pieejami gan vietējo, gan ārvalstu kompāniju atalgojuma pētījumos, kuri ar katru gadu kļūst kvalitatīvāki. Ja vien nav slinkums meklēt, labi dati ir atrodami arī Statistikas pārvaldes pārskatos. Es saprotu, ka vēlme publiskot atalgojumu darba sludinājumos varētu būt VID interesēs, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču šaubos, vai tas palīdzēs darba meklētājam atrast sapņu darbu par sapņu algu,» viņa teic.

«Atalgojums ir biznesa vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju par sagaidāmo ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā un sagaidāmajiem rezultātiem atbilstošu atalgojumu. Vienošanās tiek noslēgta, balstoties uz jaunā darbinieka līdzšinējo pieredzi, zināšanām, panākumiem un personīgajām īpašībām,» teic K. Mežjāne. Tāpēc vienam un tam pašam amatam dažādiem kandidātiem var tikt piedāvāts atšķirīgs atalgojums, konkrēta atalgojuma norādīšana sludinājumā tad nav iespējama.

«Banka publicētajos darba sludinājumos atalgojumu nenorāda, jo šobrīd darba tirgū šī tendence nav aktuāla. Turklāt finanšu sektora darba tirgū konkurence ir sīva, un, norādot atalgojuma līmeni, banka iedotu konkurentiem papildu informāciju darbinieku pārvilināšanai,» pauž Regīna Ikala, bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja. Ja šāda tendence kļūs aktuāla, arī banka pārskatīs savu personāla atlases politiku, taču šobrīd, vismaz finanšu un banku sektorā, neviens darba devējs netiecas norādīt atalgojuma apjomu.

Visu rakstu Ceļā uz caurspīdību lasiet 28. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu