Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Tas, ar ko jātiek galā tiesai, ir lietai pievienotie lietiskie pierādījumi – datoru un mobilo tālruņu atmiņas diski, kuru kopējais datu apjoms baitos simtiem reižu pārsniedz lietas papīra formāta datu apjomu, kas ir 165 sējumi biezu grāmatu izskatā un tiesas zālē tiek ievesti ar īpašiem ratiem. Nelaime ir apstāklī, ka ne tiesa, ne aizstāvība šos pierādījumus tā arī nav pilnībā apskatījuši un viņiem nav cerību to izdarīt vairāk nekā gadu pēc lietas nodošanas tiesai. Tas pēc būtības ir Kriminālprocesa pārkāpums, bet, tā kā apsūdzība jau nolasīta, tad advokāti turpina uzstāt, ka vēlas redzēt visus pierādījumus. Piemēram, advokāts Oskars Rode pērn vairākkārt prasīja tiesai, ka vēlas redzēt pierādījumus un pārlūkot tos, ka atnesīs jebkuras ietilpības datu nesējus vai arī sēdēs uz vietas tiesas namā, lai pilnvērtīgi pildītu savu pienākumu. Līdzīgas vēlmes izteikuši advokāti Jānis Rozenbergs, Sandra Sleja, Guna Kaminska un citi aizstāvji.

Pretrunas par programmu iespējām

Šogad atsākot lietas izskatīšanu tiesā, parādījās Tiesu administrācijas atzinums tiesnesim I. Dzenim par to, ka, izmantojot bezmaksas programmu "FTK Imager", daļu datu nav iespējams aplūkot. Daļa no datiem ir arhivēti ar kādu no "Encase Forensic" programmatūras paplašinājumiem un tādēļ nav apskatāmi vispār, jo Tiesu administrācijai šādas programmas licences nav. Tas teorētiski ir iespējams, ja policija kā lietas virzītājs strādā ar programmām, kuru prokuratūras rīcībā nemaz nav, jo nav nopirktas. Policijai nododot lietu prokuratūrai lietas virzīšanai uz tiesu, var veidoties situācija, ka prokuroram vienkārši nav iespējams likumīgā ceļa aplūkot visus datu nesējus, jo nav vajadzīgās programmatūras.

Jau pirms tiesas sēdes šā gada janvārī viens no aizstāvjiem lietā – advokāts Saulvedis Vārpiņš - "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, vai prokurori vispār ir pārbaudījuši lietas materiālus un pierādījumus, tos steigā gatavojot tiesai. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka, iespējams, prokurori lietojuši nelicencētu programmatūru, lai apskatītu visus datu nesējus, kas tika iesniegti prokuratūrā no policijas.

Lietas prokurore Zane Pavāre ar preses sekretāres starpniecību informēja, ka visi elektroniskie materiāli lietā apskatīti, izmantojot bezmaksas legālu datu apskates programmu "AccessData FTK Imager", kas savukārt ir pretrunā ar Tiesu administrācijas norādēm tiesai šā gada janvārī, ka visu ar šo programmu redzēt nevar. Iepriekš prokuratūra apgalvoja, ka izmeklēšanas programmu nosaukumi presei nav izpaužami, tomēr, apelējot pie publiskā tiesas prāvā dzirdētā, sekoja paskaidrojums.

Par programmām daži maksā

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē redzamā, Valsts policija atklātā konkursā 2017. gadā ir pirkusi programmu "EnCase Forensic 8". Savukārt Valsts Tiesu ekspertīžu centrs 2014. gadā ir pircis gan kādu "Encase Forensic" versiju, gan "AccessData FTK", kopumā maksājot vairāk nekā 16 tūkstošus eiro. Pēc Valsts tiesu ekspertīžu centra iepirkumiem redzams, ka "Access Data FTK" licences cena ir aptuveni 6000 eiro, kas var nedaudz mainīties katrā iepirkumā. Prokuratūra šobrīd uzsver, ka ar visu tikusi galā, izmantojot bezmaksas programmas, visticamāk, licencēto programmu demo versijas, citādi nav saprotams, kādēļ citas tiesībsargājošās institūcijas programmatūru pērk.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš "DB.lv" norādīja, ka programmu demo vai bezmaksas versijas nekad nesniedz pilnas iespējas, tādēļ aizstāvji, ja vien vēlas pildīt savu pienākumu, kā pieklājas, būs spiesti pirkt vismaz vienu no programmām. Prokuratūras norādītā "Access Data FTK" maksā aptuveni 6000 eiro, bet, reizinot ar 11 apsūdzētajiem, iznāk 66 tūkstoši eiro, kas vairos lietas faktiskās izmaksas neatkarīgi no pusēm. Tiesu administrācija "DB.lv" iepriekš norādīja, ka nesaredz jēgu papildu programmu iegādei un tēriņiem, tādēļ pieprasīs prokuratūrai iesniegt lietas materiālus pieejamā formātā.

Pierādījumu apskate ievilksies

Noslēdzot šo demo programmu sāgu, "Trasta komercbankas" likvidācijas lietas izskatīšanā ir viens būtisks secinājums vai patiesība – lietisko pierādījumu apskate ievilks prāvu uz ilgu laiku. Kādas sekas varētu būt faktam, ka prokuratūra tomēr nav redzējusi lielu daļu pierādījumu un tos vienkārši atvedusi uz tiesu, apgalvojot, ka 11 cilvēki ir vainojami smagos noziegumos, neviens no aizstāvjiem neņēmās prognozēt. "Ļoti bieži tiek uzsvērts, ka aizstāvība kavē tiesas ātru gaitu, bet šajā gadījumā es vēlētos uzsvērt, ka jau no paša sākuma lietas izskatīšanas kavēšanās notiek apsūdzības kvalitātes dēļ," pērn lietas gaitu "DB.lv" komentēja viena no apsūdzēto aizstāvēm, zvērināta advokāte un Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

Šobrīd lietas izskatīšana uz laiku ir atlikta.

"Trasta komercbankas" likvidācijas lieta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pie tiesneša Imanta Dzeņa tiek skatīta jau vairāk nekā gadu. Lietā ir 11 apsūdzētie, un visa apsūdzība vijas ap centrālo personu – bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuru prokuratūra vaino par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Lietas vēsture

2018. gada 14. novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis nosūtīja lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. 11 personas tika vainotas par izspiešanu grupā un citiem noziegumiem.

2019. gada 25. janvārī sākās "Trasta komercbankas" krimināllietas izskatīšana Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pie tiesneša Imanta Dzeņa. M. Sprūdam prokuratūra inkriminēja aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos.

2019. gada otrajā pusē pēc tiesas ierosinājuma prokuratūra sāka izskatīt prokurora U. Cinkmaņa iespējamos pārkāpumus. Vēlāk U. Cinkmanim izteica piezīmi, tiesa pieņēma prokurora noraidījumu.

2019. gada nogalē lietas virzību pārņēma prokurore Zane Pavāre. Trijos paņēmienos tika nolasīta apsūdzība. Vēl aizvien lietā ir neapskatāmi pierādījumi.

2020. gada sākums, turpinās mēģinājumi atvērt datu nesējus, kas ir lietiskie pierādījumi un kurus prokuratūra ir apskatījusi ar bezmaksas programmatūru.

Informācijai

*Datorprogrammu autortiesību pārkāpumus, ja tie izdarīti būtiskā apmērā, soda atbilstoši Latvijas Republikas Krimināllikuma 148. pantam Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

*Programmatūras "AccessData FTK" cena atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskajai informācijai ir aptuveni 6000 eiro.

*Kriminālatbildība iestājas pie būtiska mantiskā kaitējuma, kas atbilstoši Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtībai nozīmē mantu, kas pielīdzināma vismaz piecām minimālajām mēnešalgām. 6000 eiro ir būtisks kaitējums.

*Datorprogrammu autortiesību pārkāpumus bieži izmeklē Valsts policijas Ekonomikas policijas 3. nodaļa.

*Valsts policijas Ekonomikas policijas 3. nodaļas darbību pārrauga un norādes izmeklēšanā dod Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, kura uztur apsūdzību "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā.

AVOTS: Valsts iestāžu interneta vietnes

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru