Noguldīt naudu termiņdepozītā tagad, vai vēl tomēr pagaidīt? Zinot, ka strādāju bankā, šo jautājumu paziņas man uzdod aizvien biežāk. Cilvēku interese ir saprotama. Kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) pirms gada sāka sistemātiski palielināt eiro bāzes likmi, krietni augušas arī banku piedāvātās depozīta likmes.

Nu tās klientiem draudzīgākajās bankās sasniegušas jau 4% gadā, un spēj dot vērā ņemamus papildu ienākumus. Piemēram, 5000 eiro noguldīšana pēc gada ienesīs 200 eiro. Pat ja no tiem aptuveni piektā daļa būs jānomaksā nodokļos, tas tāpat ir patīkams pienesums mājsaimniecības budžetā. Turklāt bez piepūles. Vien par to, ka nauda kādu brīdi «pagulējusi» citā kontā.

Lai arī depozīta procentu likme ir jau visai vilinoša, daudzi potenciālie noguldītāji nesteidzas un gaida vēl augstākas likmes. Viņus var saprast. Kopš pērnā gada vidus inflācijas apkarošanai ieviestā EURIBOR likmju celšana notikusi gana strauji, lai varētu gaidīt vēl lielāku depozīta likmi. Turklāt daudziem vēl ir atmiņā milzīgās depozīta likmes pirms dižķibeles – tolaik naudu varēja noguldīt uz 10 un pat vēl vairāk procentiem.

Kā rīkoties, lai nepārsteigtos un arī nepalaistu garām izdevīgāko brīdi?

Simtprocentīgi pareizas atbildes nav nevienam, tomēr no līdzšinējās EURIBOR pieauguma dinamikas un ECB publiskajiem paziņojumiem var «izlobīt» dažus būtiskus secinājumus.

ECB 15. jūnijā nolēma turpināt pirms gandrīz gada iesākto ritmu, astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstinot eiro bāzes procentu likmes. Sākot ar 2023. gada 21. jūniju, par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme – līdz 4%. Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā bankas padome pavēstīja, ka «inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta».

Arī preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsvēra, ka inflācijas apkarošanas pasākumi vēl nav galā. Tas būtībā bija diezgan skaidrs mājiens, ka procentlikmju pieaugums turpināsies. Arī ekonomisti izsaka piesardzīgas prognozes, ka bāzes likmju kāpums varētu turpināties līdz gada beigām vai pat iestiepties nākamā gada sākumā. Tomēr jau tagad ir acīmredzams, ka izrāviens ir rimies. Ja pagājušā gada sākumā pēc katras ECB sapulces likme tika paaugstināta par 50 bāzes punktiem, bet pēc septembra un novembra apspriedēm pat par 75 punktiem jeb 0,75%, tad šogad kāpums kļuvis mērenāks. Decembra nogalē un martā ECB vienojās to paaugstināt par 50 bāzes punktiem, bet maijā un jūnijā - jau vairs par 25 punktiem.

Līdzīgu dinamiku uzrāda Eiropas Savienības (ES) inflācijas dati. Pēc pīķa sasniegšanas pagājušā gada novembrī, gada inflācija vidēji visā blokā no 11,5% pamazām noslīdējusi līdz 6,4% un tai piemīt tendence ar katru mēnesi samazināties par aptuveni vienu procentu.

No tā varam izsecināt, ka ECB ieviestie pasākumi darbojas un cenu samazināšanas uzdevums pamazām tiek izpildīts. Ko tas nozīmē cilvēkiem, kuri plāno noguldīt brīvos līdzekļus depozīta kontā? Vienkārša atbilde ir tāda, ka noguldījumu likmes kādu laiku turpinās augt, taču to pieaugums vairs nebūs tik straujš kā pirmajā pusgadā.

Proti, noguldot naudu pusgadu vēlāk, diez vai izdosies nopelnīt ievērojami vairāk naudas nekā tad, ja noguldījums tiek veikts jau šodien. Turklāt tie, kuri nogulda tagad, piemēram, uz vienu gadu, paspēs gan nopelnīt, gan ieguldīt izņemto summu vēlreiz uz tikpat izdevīgiem vai nedaudz izdevīgākiem nosacījumiem.

Īpaši piesardzīgajiem iesaku vienkāršu scenāriju, lai sagaidītu maksimāli augstāko likmi un vienlaikus nopelnītu jau tagad – sadaliet visus savus uzkrājumus divās daļās! Vienu noguldiet tagad un otru turiet gatavībā tai dienai, kad ECB vadība iznāks no kārtējās sapulces, paziņojot, ka bāzes procentu likme vairs netiks celta. Var diezgan droši prognozēt, ka no tā brīža arī bankas vairs nepiedāvās lielākas depozīta likmes.