“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Valdība ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem”, kas veicinās eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, īpaši aizsardzības industrijas izaugsmi – paātrinot ārvalstu darbaspēka piesaisti un nekustamo īpašumu projektu attīstību.

Noteikumu projekts kalpo kā mērķtiecīgs instruments investīciju piesaistei, eksporta veicināšanai un drošības industrijas izaugsmes stiprināšanai.

"Šis mehānisms nodrošina būtisku administratīvā sloga mazināšanu gan valsts pārvaldes, gan komersantu pusē. Minētie publiskie pakalpojumi ietver komersantu nekustamo īpašumu attīstībai nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, būvju un zemes kadastrāla uzmērīšanu, ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī, tādus pakalpojumus, kas attiecas uz atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti, kā piemēram, D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana," stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Noteikumu projekts nosaka mehānismu, kas nodrošina piekļuvi valsts un pašvaldību publiskajiem pakalpojumiem prioritārā kārtībā un termiņā. Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumam, ja valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un pakalpojums netiek piedāvāta paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, “zaļā koridora” ietvaros pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot nosacījumus attiecībā uz maksu par pakalpojumu.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Tostarp paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai.

Tāpat paredzēts precizēt atsevišķus nosacījumus, piemēram, projektam būs jāatbilst konkrētai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībai un tam būs jāsaņem AM vai Ministru kabineta apstiprinājums. Tāpat projektam būs jābūt nacionāli nozīmīgam, par kritērijiem nosakot, piemēram, noteiktu minimālo investīciju apmēru un jaunu darbavietu skaitu.

Papildus tam, EM pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi. "Zaļais koridors" ļauj uzņēmumiem daudz īsākā laikā saņemt nepieciešamo dokumentāciju plānoto aktivitāšu īstenošanai. Stratēģijā teikts, ka šis mehānisms racionalizēs regulatīvos un administratīvos procesus, paātrinot inovācijas un samazinot laiku, kas nepieciešams produktu izstrādei un ienākšanai tirgū.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Nepieciešams vienkāršot un uzlabot viesstrādnieku nodošanu citiem uzņēmumiem situācijās, kad uzņēmumam pēc strādnieka vairs nav nepieciešamības, bet tam joprojām ir aktīva uzturēšanās atļauja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē ceturtdien uzsvēra organizācijas pārstāvji.

Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte minēja, ka būtu nepieciešams izstrādāt labāku sistēmu, kurā viesstrādniekus varētu, nemaksājot nodokļus un nesākot no jauna uzturēšanās atļaujas formēšanas procesu, nodot citiem uzņēmumiem. Viņa norādīja, ka tas būtu noderīgi situācijās, kad piemēram, ogu audzētāji ir uzaicinājuši uz Latviju viesstrādniekus un tie ir nostrādājuši pusgadu, bet audzētājiem papildu darba spēks vairs nav nepieciešams un darbinieka uzturēšanās atļauja vēl nav beigusies.

AS "Ķekava Foods" valdes locekle Ilze Kaparšmite atzīmēja, ka iegūt viesstrādniekus no citiem uzņēmumiem, kuriem tie vairs nav nepieciešami, ir atļauts, bet tas prasa daudz laika un no jauna esot jāmaksā nodokļi. Iespēja vienkāršoti izmantot viesstrādniekus, kurus citam uzņēmumam vairs nevajag, ļoti atvieglotu uzņēmuma darba spēka deficīta problēmu.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

Kā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Siliņa, darba grupā būs divi līdzpriekšsēdētāji - Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un privātā sektora pārstāvis.

Grupas uzdevums būs konstatēt problēmas, kas liedz uzņēmējiem un iedzīvotājiem sasniegt rezultātus saprātīgos termiņos un ar saprātīgiem resursiem. Darba grupai būs uzdevums novērst šos šķēršļus, veicot aptaujas ministrijās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, kā arī nevalstiskajās organizācijās, klāstīja premjere.

Tāpat Siliņa norādīja, ka valdība turpinās strādāt, lai samazinātu birokrātijas slogu valsts pārvaldē, veidojot normatīvos aktus. Viena no augstākajām prioritātēm būs birokrātijas mazināšana militārajā jomā.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2025. gada pirmajos sešos mēnešos ir īstenoti deviņi ārvalstu investīciju projekti, kas Latvijas ekonomikā ienesīs 156 miljonus eiro. Šie projekti sekmēs 545 jaunu darba vietu izveidi visos Latvijas reģionos.

“Pēc iepriekšējā atslābuma, ko izraisīja neskaidrā ģeopolitiskā situācija, investoru interese par Latviju sāk atjaunoties. To apliecina ne tikai LIAA augošais investīciju projektu portfelis, kurā šobrīd ir jau 159 aktīvi projekti ar kopējo apjomu 11,5 miljardu eiro apmērā, bet arī Ārvalstu investoru padomes (FICIL) un starptautiskā uzņēmuma EY pētījumu dati. FICIL biedru optimisms attiecībā uz turpmākajām investīcijām Latvijā piecu ballu skalā ir pieaudzis no 1,9 līdz 3,0 ballēm, savukārt EY dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā tika uzsākts par 50 % vairāk ārvalstu tiešo investīciju projektu nekā 2023. gadā, un Latvija pirmo reizi desmit gadu laikā apsteigusi Lietuvu,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Ir pagājis ceturksnis, kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir formāli noslēgusies reforma un iecelta jauna vadītāja. Iestāde ir likvidējusi 31 amata vietu, tomēr tās budžets ir pieaudzis par 16%, bet pati reforma izmaksājusi gandrīz 700 tūkstošus eiro.

Pērnais gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbiniekiem pagāja nervozi - gandrīz visu gadu iestāde dzīvoja bez vadītāja, konkurss uz vadītāja amatu bija skandāliem apvīts, un gada vidū ekonomikas ministrs Viktors Valainis vēl nolēma veikt ilgi plānoto reformu - pats, neuzticot to jaunam vadītājam, bet uz laiku ieceļot par iestādes direktoru Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Raivi Bremšmitu. Darbinieki minēja, vai viņi paliks darbā arī pēc reformas vai nepaliks, un, protams, zīlēja, kas viņus sagaida. Valainis medijos deklarēja ambiciozos mērķus investīciju piesaistei, un ideja bija patiešām apsveicama - samazināt kopējo darbinieku skaitu, bet palielināt investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai paredzēto amata vietu skaitu. Bet vai izpildījums ļaus ambiciozos mērķus sasniegt?

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Duālā pielietojuma zemūdens dronu ražošana, integrētu fotonikas mikroshēmu izstrāde, automatizēta digitālā mārketinga rīka attīstība – tie ir tikai daži no produktiem, kurus piedāvā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubācijas programmā uzņemtie uzņēmumi.

“Biznesa inkubācijas programma ir viens no uzņēmējdarbības balstiem reģionos, stimulējot jaunu uzņēmumu attīstību un eksporta apjomu palielināšanu. No šīs programmas izauguši tādi nu jau pietiekami labi zināmi uzņēmumi ar miljonu apgrozījumu kā Azeron, JEFF, SMD Baltic, Brand on Demand, Nordic Food un citi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka iepriekšējā perioda inkubācijas programmas uzņēmumi šajā periodā nodokļos nomaksājuši 47 miljonus eiro, kamēr visas programmas izmaksas sasniedza 35 miljonus eiro.

Programma tiek īstenota visās LIAA reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Visvairāk uzņēmumu uzņemti Radošo industriju, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Kuldīgas, Ogres, Siguldas un Valmieras pārstāvniecībās – 6, bet pārējās – no trīs līdz pieciem jauniem uzņēmumiem. Saskaņā ar programmas noteikumiem inkubācijā tiek uzņemti uzņēmumi, kuri apliecinājuši savu eksportspējas un inovāciju potenciālu. No šajā pavasarī uzņemtajiem 69 uzņēmumiem 25 ir inovatīvi, bet 44 eksportspējīgi.

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.