Foto: Sputnik/LETA

Valdība liek šķēršļus tranzītam 

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

Egons Mudulis, 2017. gada 21. aprīlis plkst. 17:32

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Arī kāds cits par lēmuma būtību informētais Db.lv skaidroja, ka, ja valsts pārstāvji Ventspils brīvostā nobalsos «pret», nekas tamlīdzīgs nav iespējams, proti, arī komersanti nedrīkstēs projekta apkalpošanā iesaistīties.

Citās domās gan ir Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, un arī atsevišķi nozares eksperti, kuri pieļauj, ka tikmēr, kamēr nebūs brīvostas valdes lēmuma par liegumu šādu projektu īstenot, komersanti to var netraucēti darīt. Savukārt par lēmumu nekādi projektā neiesaistīties būtu jānobalso arī kādam no četriem Ventspils pašvaldības pārstāvjiem, kas diezin vai notiks. Viena termināļa, kurš projektā būtu ieinteresēts, pārstāvis norādīja, ka līgumi gan vēl nav noslēgti, un nav īstas skaidrības par valdības lēmuma būtību.

Tikmēr A. Lembergs Db.lv norāda, ka valdība brīvostai neko nevar aizliegt, un arī privātajiem termināļiem nevienam nekādas atļaujas prasīt nevajag. Problēma gan ir tāda, ka projektam būtu nepieciešami 16 ha liels kravu laukums cauruļu izvietošanai, kamēr ostā pieejami vien deviņi ha ar atbilstošu nestspēju. Projekta īstenotāji būtu gatavi septiņus ha lielu laukumu apmēram 14 milj. eiro vērtībā izbūvēt, un pēc tam brīvostai to uzdāvināt, bet valdības pārstāvju lēmums valdē pret to, šādu iespēju izslēgtu. Tagad gan jautājums ir, vai esošajiem termināļu laukumiem pietiekot Nord Stream 2 projekta vajadzībām. A. Lembergs arī uzsver, ka projektā piedalās citu ES valstu – Vācijas, Zviedrijas, Somijas ‒ ostas un uzņēmumi. Līdz ar to nav saprotama Latvijas izšķiršanās nostāties pret Vācijas kā NATO valsts enerģētiskās neatkarības interesēm. Viņaprāt, ieguvēji no Nord Stream 2 neīstenošanas būtu Baltkrievija, Ukraina un Polija, kam Latvijai, aizstāvot savas intereses, par nepiedalīšanos projektā vajadzētu prasīt kompensāciju 30 milj. eiro apmērā.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa Shell, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall 2015. gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu Nord Stream 2 Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis, vēstīja LETA.
 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 11. marts plkst. 15:12

Latvijas palamentārieši, atbalstot Ostu regulas tālāku virzību Eiropas Parlamentā, balsojuši...

2013. gada 20. novembris plkst. 7:58

Diskusija par ostu maksām Latvijā no malas izskatās smieklīga un konkurenti kaimiņvalstīs...

2013. gada 19. novembris plkst. 12:55

Jaunākā pētījuma dati liecina, ka Igaunijas loģistikas nozare pēdējo desmit gadu laikā...

2013. gada 14. novembris plkst. 15:58

Šā gada pirmajos desmit mēnešos Rīgas ostas kravu apjoms veidoja 29,5 tūkstošus...

2013. gada 18. oktobris plkst. 14:03

Par nozari atbildīgā ministrija uz nākamā gada valsts budžeta paketes otro lasījumu...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2017. gada 21. aprīlis plkst. 16:37

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 16:29

Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni ceturtdien Londonā norādījis, ka Lielbritānija tiktu...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 15:40

Lielbritānijas izcelsmes apģērbu zīmols River Island ienācis arī Latvijā, atverot pirmo veikalu...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 13:24

Eirozonas ekonomikas izaugsmes tempi pieauguši līdz straujākajam līmenim sešu gadu...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 12:14

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 10:49

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 10:26

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 10:06

2017. gada martā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju prognozēja, ka nākamo...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 9:43

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest...

2017. gada 21. aprīlis plkst. 8:19

Tiesa pasludinājusi būvniecības uzņēmuma SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju; nozare kopumā...