Quantcast
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Kučinska birojā skaidroja, ka šāds solis sperts, lai efektīvāk izmantotu resursus, novērstu pakalpojumu dublēšanu un tālāk uzlabotu uzņēmumu efektivitāti pamatpakalpojumu sniegšanā, lai palielinātu «Lattelecom» un LMT inovatīvo kapacitāti un aktivizētu jaunu globāli eksportspējīgu produktu izstrādi, kā arī, lai pilnībā ieviestu labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Ministru prezidents norādīja, ka tas nepieciešams, lai arī turpmāk uzņēmumi veiksmīgi attīstītos un sadarbojoties viens ar otru.

«Pagājušā gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka »Lattelecom« un LMT netiks apvienoti, un tagad abiem īpašniekiem - Latvijas valstij un »Telia Company« kopīgi jāstrādā, lai šos uzņēmumus attīstītu. Izstrādājot un parakstot saprašanās memorandu, uzņēmumu akcionāri skaidri apliecinās savu vēlmi strādāt Latvijā, darot visu iespējamo, lai šie uzņēmumi veiksmīgi attīstītos, veicinātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, tādējādi dodot vēl lielāku pienesumu tautsaimniecībai kopumā,» pauda Kučinskis.

Kompānijā «Telia» aģentūru LETA informēja, ka abu akcionāru vienošanās par ilgtermiņa stratēģiju, inovāciju prioritātēm un labu pārvaldības praksi ir būtiska, lai uzņēmumi darbotos efektīvāk un ar skaidru mērķi strauji mainīgajā telekomunikāciju un digitālajā sektorā.

«Saprašanās memorands ir solis uz akcionāru interešu labāku saskaņošanu, paaugstinot LMT un »Lattelecom« konkurētspēju ilgtermiņā un dodot uzņēmumiem iespēju spēlēt galveno lomu Latvijas digitalizācijas centienos, lai sniegtu labumu klientiem, sabiedrībai un valsts ekonomikai kopumā,» atzina Dennelinds.

Saprašanās memoranda īstenošana notiks nākamajos mēnešos, un procesā tiks iesaistīti eksperti no abām pusēm.

Tāpat tiek uzsvērts, ka apņemšanās turpināt kopīgu darbu abu uzņēmumu stratēģiskās sadarbības pilnveidošanā vērtējama kā nozīmīga no nacionālās drošības interešu aspekta.

Memorandu parakstošās puses apņemas izstrādāt vienotu «Lattelecom» un LMT uzņēmumu darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.

«Jau ilgāku laiku tiek spriests par to, kā sasaistīt Latvijas lielo uzņēmumu sadarbību ar zinātni, tādējādi radot jaunus pasaules līmenim atbilstošus, starptautiskā līmenī konkurētspējīgus produktus. Šī ir laba iespēja efektivizēt šo procesu, no visu iesaistīto uzņēmumu resursiem atvēlot vēl vairāk resursus eksportspējīgu jaunu produktu izstrādei,» teica Kučinskis.

Saprašanās memoranda koordināciju uzdots nodrošināt Pārresoru koordinācijas centram.

Šā gada aprīlī «Telia Company» jaunais reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne aģentūrai LETA sacīja, ka «Telia Company» prioritāte Latvijā ir palikt tās tirgū, risinot sarunas ar Latvijas valdību par kopīpašumā esošo uzņēmumu LMT un «Lattelecom» nākotni.

«Mūsu vēlme un prioritārais variants ir palikt Latvijā,» jautāts par uzņēmuma stratēģiju, skaidroja Rodne. Pēc Rodnes teiktā, patlaban «Telia Company» neuzstāšot uz LMT un «Lattelecom» apvienošanu. Galvenais fokuss patlaban esot mēģināt izveidot labu sadarbību abu uzņēmumu starpā. «Tas ir tas, ko grib klienti,» sacīja Rodne.

«Telia Company» pašreizējā stratēģija Latvijā esot arī pārliecināties, ka ar valdību ir kopīgi mērķi, kā arī stiprināt LMT un «Lattelecom» pārvaldi. Ziemeļvalstu uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka daļa no moderno telekomunikāciju uzņēmumu stratēģijas ir attīstīt sinerģiju pamatbiznesos jeb «vecajos» biznesos, jo tas rada līdzekļus jauninājumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 2017.gada novembrī nolēma neatbalstīt LMT un «Lattelecom» apvienošanu.

«Telia Company» ir lielākais akcionārs LMT, kur tai tieši un netieši pieder ap 60%. «Telia Company» tieši pieder arī 49% «Lattelecom» akciju.

Lattelecom« konsolidētais apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Savukārt LMT grupas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 204,2 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa pērn bija 33,3 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 22,3 miljoni eiro peļņu gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Telia Company» par reģionālo vadītāju Latvijā ir iecēlusi Kenetu Rodni (Kennet Rådne), kurš turpmāk atbildēs par uzņēmumiem «Telia Latvija», «LMT», «Lattelecom» un par sadarbību ar Latvijas valdību. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī «Telia Company» pārstāvniecībā «LMT» padomē.

Pēc «Telia Company» korporatīvo holdingu struktūrvienības likvidēšanas atbildība par darbību Latvijā tika nodota prezidenta biroja, stratēģijas un apvienotā nodrošinājuma struktūrvienības vadītājai Ingridai Stenmarkai (Ingrid Stenmark), kas būs K. Rodnes tiešā priekšniece.

«Ņemot vērā 2017. gada novembrī Latvijas valdības pieņemto lēmumu saglabāt esošo «LMT» un «Lattelecom» struktūru, mēs skatāmies, kā vislabāk realizēt «Telia Company»stratēģiju Latvijas kontekstā. Mūsu uzmanības centrā ir darbs ar otru akcionāru, lai uzlabotu divu uzņēmumu korporatīvo vadību atbilstoši abu akcionāru vīzijai un stratēģijai un veicinātu digitalizācijas potenciāla stiprināšanu Latvijā,» saka I.Stenmarka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielākais darījums pieaugošu aizdomu ēnā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.

Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.

Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT: Papīra dokumentu pārveidošanu elektroniskā formātā nevar uzskatīt par digitālu valsts pārvaldi

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra dokumentu pārveidošanu elektroniskā formātā nevar uzskatīt par digitālu valsts pārvaldi, norāda Latvijas mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš uzsver, ka ideja par digitālu valsts pārvaldi ir jautājums par izpratni. «Daudzos iestāžu gaiteņos dominē uzskats, ka, ja mēs papīra dokumentus pārveidojam par elektroniskiem dokumentiem, tad mums ir digitālā valsts pārvalde. Patiesībā tā nemaz nav, jo ir jāmaina paši procesi. Papīra dokumentus tikai pārceļot elektroniskā vidē nekas nemainās,» skaidroja Binde.

Binde atzīmēja, ka valsts pārvaldē ir jāpaaugstina kompetence informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. «Lielākā daļa neveiksmīgo e-projektu ir tiešā veidā saistīta ar pasūtītāja nekompetenci un iepirkuma sistēmas dīvainībām. Ja vienu lielu sistēmu sadala četrās daļās un izsola četriem dažādiem izstrādātājiem, tad nav arī nekāds brīnums, ka rezultātā šīs četras daļas kopā nestrādā. Drīzāk būtu liels brīnums, ja tās patiešām kopā strādātu,» uzsvēra Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lietu interneta straujai izplatībai, LMT ieviesīs virtuālo SIM karti jeb eSIM, informē uzņēmums.

Tas ļaus iztikt bez fiziskas SIM kartes ievietošanas telefonos un planšetdatoros, kā arī paplašinās iespējas dažādu lietu interneta iekārtu izmantošanai mobilajā tīklā.

Pēc testa perioda LMT plāno eSIM ieviest šā gada jūnijā. eSIM testus LMT īsteno sadarbībā ar Telia Company. eSIM aizvieto tradicionālo SIM karti, un būtībā ir virtuāla SIM karte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma «Google» lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju «Huawei», varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

«Tele2» pārstāvis Oskars Fīrmanis sacīja, ka «Google» un «Huawei» nesaskaņas nav ikdienišķa situācija, taču «Google» lēmums, ierobežot operētājsistēmu «Android», attiecas tikai uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir saražotas un pieejamas tirgū. Tādēļ tiem klientiem, kuri pašlaik izmanto «Huawei» telefonus, nav pamata satraukties. «Mēs uzturam regulārus kontaktus ar Huawei pārstāvjiem un esam gatavi reaģēt, ja tas skars mūsu klientus,» viņš teica.

Fīrmanis piebilda, ka abu kompāniju nesaskaņas var skart Latvijas iedzīvotājus, ja netiks panākta vienošanās starp «Huawei» un ASV, un paliks spēkā visi tie ierobežojumi, kas ir publiski izskanējuši. Proti, tas var atsaukties uz jauno «Huawei» viedtelefonu modeļu pieejamību Latvijā. Patlaban gan izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus būtu pāragri, jo situācija faktiski mainās pa dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Kā ierasts, arī šogad Šveices Alpos kopā sanāca pasaules politiskā un biznesa elite, lai šoreiz spriestu par kopīgas nākotnes veidošanu sašķeltā pasaulē. Uz to visu raugoties, mēģināšu iejusties Latvijas iedzīvotāju ādā. Lasām virsrakstus un ziņas LETA. Kučinskis: Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras. Ļoti diplomātiski, teiks viens. Tādēļ jau nebija jābrauc pāri pus Eiropai, lai parādītu, ka spēj savirknēt maz ko izsakošus vārdus, atcirtīs otrs. Savukārt trešais vīpsnās, ka vismaz grieķus un itāļus mūsu premjeram pārliecināt diez vai izdosies, jo tie kritizē Centrālās un Austrumeiropas valstis par solidaritātes trūkumu migrācijas krīzē, pie reizes brīdinot, ka viņu nostājas dēļ var ciest viņu maciņš gaidāmajās ES budžeta sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru