Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA, 06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Preses konferencē pirmdien veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka koalīcija atbalstīja Veselības ministrijas (VM) piedāvājumu lemt par medicīnisko masku un FFP-2 respiratoru izmantošanu auduma masku vietā tur, kur maskas nepieciešamas. Šo prasību iecerēts ieviest tad, kad būs pietiekami sagādātas maskas un respiratori, kā arī būs skaidrs mehānisms, kā šīs maskas padarīt pieejamas mazturīgiem iedzīvotājiem.

Tad prasība lietot respiratoru būs vietās ar īpaši augstu inficēšanās risku, piemēram, sabiedriskajā transportā, individuālu pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpē, skaistumkopšanā un citviet.

Plānotas arī izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem pakalpojumu saņemšanai un ceļošanai, tomēr izmaiņas neattieksies uz darba pienākumu veikšanu. Vakcinācijas sertifikātiem paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu, savukārt personām, kas saņēmušas "Johnson& Johnsnon" vakcīnu, tas būs īsāks jeb pieci mēneši.

Pavļuts atzīmēja, ka pirmdien koalīcijā tika atbalstīts VM pirms mēneša rosinātais priekšlikums - 15.februārī "iedarbināt" jaunu sertifikātu derīguma termiņu sistēmu. Tiem, kuriem 15.februārī apritēs pieci mēneši no "Johnson& Johnsnon" vakcīnas saņemšanas brīža, būs jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāti vairs nebūs derīgi. Citu vakcīnu ražotāju devu saņēmušajiem būs dots laiks deviņi mēneši kopš sākotnējās vakcinācijas, teica Pavļuts.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami "zaļajā režīmā", kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbaspēka problēma pārtikas ražošanā līdz ar ārkārtas situāciju tikai saasināsies

LETA, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes ministriem, kā arī dažādām publiskā sektora institūcijām, aicinot valsti nekavējoties tieši iesaistīties samilzušās problēmas risināšanā un rast mehānismu, lai pārvarētu krīzes situāciju kopīgi, vienlaikus novēršot gan industrijas spēlētāju bankrotus, gan darbu procesā esošo un tuvākajā nākotnē plānoto būvniecības projektu apturēšanu.

Līdzšinējās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī, pietrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu –, būtiski palielinājušās to cenas.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir brīdis, kad gan valstij, gan pašvaldībām, gan uzņēmēju organizācijām ir jāvienojas par veicamajiem pasākumiem, lai mēģinātu amortizēt milzīgā sadārdzinājuma sekas.

Vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas...

“Skaidrs, ka pašvaldībām būs jārisina iepirkumu problēmjautājumi, kas nebūs vienkāršs process. Katrā ziņā šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu – iepirkuma līgumi ir noslēgti un ir jāturpina, un nedrīkstētu būt situācija, kā esam jau redzējuši citās valstīs, kur iesāktus projektus aptur un zināmā mērā pamet uz gadu vai diviem. Šeit jābūt nevis katras atsevišķas pašvaldības redzējumam, bet jau kopējam valsts redzējumam, kā šīs problēmas risinām, tajā skaitā ne tikai tos projektus, ko finansē no pašu līdzekļiem, bet arī attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem. Es pieļauju, ka arī šeit būs jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums palīdzībai no valsts puses,” pauž G. Kaminskis.

Visu rakstu "Būvniecībā ārkārtas situācija" lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu

Db.lv, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padomes (KVP) pieņemtie konceptuālie lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai kopumā ir saprotami un atbalstāmi, tomēr atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu.

Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Kopumā uzņēmēji jauno ierobežojumu stāšanos spēkā gaidot ar bažām, jo neesot šaubu, ka daudzi biznesi vismaz sākumā piedzīvos lielu kritumu, kas savukārt aktualizēšot jautājumu par valsts kompensāciju nepieciešamību.

A.Rostovskis kritizēja Latvijas valdību par nespēju rīkoties savlaicīgi, preventīvi un stingri, kā to esot darījušas daudzas citas valstis: "Mēs braucam no viena grāvja otrā. Nav šīs līderības un izlēmības. Tas, ka būs šāda situācija, bija skaidri prognozējams".

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā" 

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā",...

Jau vēstīts, ka KVP naktī uz piektdienu vienojās saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Tāpat visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanu jāizvēlas starp šobrīd piedāvātajiem ierobežojumiem vai pilnīgu "lokdaunu", Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka šodien ir pavisam citādāka situācija, nekā tā bija ziemā, jo patlaban saslimstība ir augstāka, nekā tā jebkad ir bijusi iepriekš, ņemot vērā arī to, ka daļa sabiedrības ir vakcinēta. Pēc premjera paustā, pastāv reāli draudi, ka veselības aprūpes sistēma nespēs ar visu tikt profesionāli galā un sniegt pakalpojumus, kādi ir nepieciešami visiem valsts iedzīvotājiem. Ministru prezidents akcentēja, ka valdības pienākums ir pieņemt lēmumus, kas samazina cilvēku savstarpējos kontaktus.

"Mums ir divas izvēles, vai iet šo ceļu, kas ir izrunāts, vai iet otru ceļu, kas būtu visu slēgt uz kādu laiku. Mēs gribam mūsu bērniem dot iespēju turpināt mācīties skolās, un mēs gribam dot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju turpināt sabiedriski normāli dzīvot. Visi noteikumi ir virzīti uz to, lai cilvēki vakcinētos. Bet vietās, kur satiekas vakcinēti cilvēki, jābūt maksimāli grūti vīrusam izplatīties no cilvēka uz cilvēku," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kāds ir pamatojums turēt badā mūsu lauku uzņēmējus?

Db.lv, 15.02.2022

Arī laukos, kur apkures un elektrības augsto tarifu dēļ ir vairākkārtīgi pieaugušas izmaksas telpu uzturēšanai, joprojām spēkā ir aizliegums rīkot privātus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 10 cilvēki. Piedaloties tik nelielam personu skaitam nav iespējams nosegt izmaksas muižās, pilīs un viesu mājās, laikā, kad privāti pasākumi ir vienīgais pieprasījums lauku tūrismā, norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji

Db.lv, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku?

Māris Ķirsons, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Risinājumu vietā laika novilcināšana, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus

Db.lv, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.

Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru