Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA, 06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Preses konferencē pirmdien veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka koalīcija atbalstīja Veselības ministrijas (VM) piedāvājumu lemt par medicīnisko masku un FFP-2 respiratoru izmantošanu auduma masku vietā tur, kur maskas nepieciešamas. Šo prasību iecerēts ieviest tad, kad būs pietiekami sagādātas maskas un respiratori, kā arī būs skaidrs mehānisms, kā šīs maskas padarīt pieejamas mazturīgiem iedzīvotājiem.

Tad prasība lietot respiratoru būs vietās ar īpaši augstu inficēšanās risku, piemēram, sabiedriskajā transportā, individuālu pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpē, skaistumkopšanā un citviet.

Plānotas arī izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem pakalpojumu saņemšanai un ceļošanai, tomēr izmaiņas neattieksies uz darba pienākumu veikšanu. Vakcinācijas sertifikātiem paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu, savukārt personām, kas saņēmušas "Johnson& Johnsnon" vakcīnu, tas būs īsāks jeb pieci mēneši.

Pavļuts atzīmēja, ka pirmdien koalīcijā tika atbalstīts VM pirms mēneša rosinātais priekšlikums - 15.februārī "iedarbināt" jaunu sertifikātu derīguma termiņu sistēmu. Tiem, kuriem 15.februārī apritēs pieci mēneši no "Johnson& Johnsnon" vakcīnas saņemšanas brīža, būs jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāti vairs nebūs derīgi. Citu vakcīnu ražotāju devu saņēmušajiem būs dots laiks deviņi mēneši kopš sākotnējās vakcinācijas, teica Pavļuts.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami "zaļajā režīmā", kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbaspēka problēma pārtikas ražošanā līdz ar ārkārtas situāciju tikai saasināsies

LETA, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperti: Valsts nav sagatavota krīzes situācijās nodrošināt zāles iedzīvotājiem

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes ministriem, kā arī dažādām publiskā sektora institūcijām, aicinot valsti nekavējoties tieši iesaistīties samilzušās problēmas risināšanā un rast mehānismu, lai pārvarētu krīzes situāciju kopīgi, vienlaikus novēršot gan industrijas spēlētāju bankrotus, gan darbu procesā esošo un tuvākajā nākotnē plānoto būvniecības projektu apturēšanu.

Līdzšinējās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī, pietrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu –, būtiski palielinājušās to cenas.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir brīdis, kad gan valstij, gan pašvaldībām, gan uzņēmēju organizācijām ir jāvienojas par veicamajiem pasākumiem, lai mēģinātu amortizēt milzīgā sadārdzinājuma sekas.

Vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas...

“Skaidrs, ka pašvaldībām būs jārisina iepirkumu problēmjautājumi, kas nebūs vienkāršs process. Katrā ziņā šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu – iepirkuma līgumi ir noslēgti un ir jāturpina, un nedrīkstētu būt situācija, kā esam jau redzējuši citās valstīs, kur iesāktus projektus aptur un zināmā mērā pamet uz gadu vai diviem. Šeit jābūt nevis katras atsevišķas pašvaldības redzējumam, bet jau kopējam valsts redzējumam, kā šīs problēmas risinām, tajā skaitā ne tikai tos projektus, ko finansē no pašu līdzekļiem, bet arī attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem. Es pieļauju, ka arī šeit būs jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums palīdzībai no valsts puses,” pauž G. Kaminskis.

Visu rakstu "Būvniecībā ārkārtas situācija" lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas nozarei draud vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumi

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanu jāizvēlas starp šobrīd piedāvātajiem ierobežojumiem vai pilnīgu "lokdaunu", Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka šodien ir pavisam citādāka situācija, nekā tā bija ziemā, jo patlaban saslimstība ir augstāka, nekā tā jebkad ir bijusi iepriekš, ņemot vērā arī to, ka daļa sabiedrības ir vakcinēta. Pēc premjera paustā, pastāv reāli draudi, ka veselības aprūpes sistēma nespēs ar visu tikt profesionāli galā un sniegt pakalpojumus, kādi ir nepieciešami visiem valsts iedzīvotājiem. Ministru prezidents akcentēja, ka valdības pienākums ir pieņemt lēmumus, kas samazina cilvēku savstarpējos kontaktus.

"Mums ir divas izvēles, vai iet šo ceļu, kas ir izrunāts, vai iet otru ceļu, kas būtu visu slēgt uz kādu laiku. Mēs gribam mūsu bērniem dot iespēju turpināt mācīties skolās, un mēs gribam dot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju turpināt sabiedriski normāli dzīvot. Visi noteikumi ir virzīti uz to, lai cilvēki vakcinētos. Bet vietās, kur satiekas vakcinēti cilvēki, jābūt maksimāli grūti vīrusam izplatīties no cilvēka uz cilvēku," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu

Db.lv, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padomes (KVP) pieņemtie konceptuālie lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai kopumā ir saprotami un atbalstāmi, tomēr atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu.

Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Kopumā uzņēmēji jauno ierobežojumu stāšanos spēkā gaidot ar bažām, jo neesot šaubu, ka daudzi biznesi vismaz sākumā piedzīvos lielu kritumu, kas savukārt aktualizēšot jautājumu par valsts kompensāciju nepieciešamību.

A.Rostovskis kritizēja Latvijas valdību par nespēju rīkoties savlaicīgi, preventīvi un stingri, kā to esot darījušas daudzas citas valstis: "Mēs braucam no viena grāvja otrā. Nav šīs līderības un izlēmības. Tas, ka būs šāda situācija, bija skaidri prognozējams".

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā" 

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā",...

Jau vēstīts, ka KVP naktī uz piektdienu vienojās saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Tāpat visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru