Citas ziņas

Valsts kapitālsabiedrību pārvalde reformas ēnā

Zanda Zablovska, Rita Jansone, Māris Ķirsons, 09.10.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Saistībā ar valdes un padomes locekļu izvēles kārtību komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka sākotnēji valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavo potenciālo padomes vai valdes locekļu sarakstu, kas tiek veidots, pamatojoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, kas nepieciešami attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam. Iespējamie valdes un padomes kandidāti tiek izvirzīti, organizējot publisku pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes. Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kurai nav augstākās izglītības, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai arī kurai, pamatojoties uz kriminālprocesā pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību. Tāpat potenciālais valdes vai padomes loceklis nedrīkst būt atzīts par maksātnespējīgu parādnieku.

Vairāki DB aptaujātie eksperti atzina, ka pārmaiņas šajā jautājumā ir vajadzīgas, lai nebūtu gadījumu, kad valsts kapitālsabiedrību vadībā nonākot «šoferu dēli un meitas», kuriem ar konkrēto sfēru nekāda sakara neesot, un šādus piemērus varot atrast gan tā dēvētajos treknajos, gan jaunākajos laikos. Šai pozīcijai ir pretarguments, ka arī jaunā sistēma šo gadu gadiem ierasto kārtību diez vai spēs mainīt. Ir vēl kāds viedoklis – jautājums, kā tiks atrasti profesionāļi valdes un padomes locekļu amatiem, jo viena lieta esot profesionāls finanšu direktors, bet pavisam kas cits – ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) konkrētā sfērā pārzinošs augstas raudzes profesionālis. Varot pieņemt, ka nav svarīga uzņēmuma darbības joma, kurā strādā kompānija, bet gan vadītāja personīgās īpašības, tomēr ir arī pretējs viedoklis, ka labi pelnošu uzņēmumu pastūrēt gribētāju netrūks, tikai – cik šādi eksperimenti izmaksās. Skan arī viedoklis, ka daudziem lielo valsts kapitālsabiedrību vadītājiem Latvijā attiecīgu aizvietotāju atrast varot būt pagrūti un tos nākšoties meklēt ārzemēs, kas nozīmējot augstākas izmaksas un līdztekus mazāku dividenžu skaitļus valsts makā. Visbīstamākā situācija varot izveidoties, ja stratēģiska uzņēmuma vadībā nonākšot kāds, kurš ar skaistām idejām, lielāku peļņu valstij un efektīvu pārvaldīšanu uz lūpām «netīšām» strādāšot citu valstu konkurentu interesēs.

Ekspremjers Māris Gailis uzskata, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var strādāt efektīvāk. «Tās ir jāsadala pēc to darbības mērķa, jo ir dabīgā monopola un sociāla rakstura kapitālsabiedrības,» tā M. Gailis. Viņaprāt, uz valsts lielo kapitālsabiedrību galvenajiem amatiem ir jārīko starptautiski konkursi, un valdītājiem jāmaksā adekvāts atalgojums. «Jā, izmaksas pieaugs, taču pieredze Latvijas kuģniecībā ar ārvalstu profesionāļu nolīgšanu rāda, ka tādējādi var gūt labu rezultātu un atdevi,» tā M. Gailis. Viņš gan norāda, ka visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām var izvirzīt efektīvākas saimniekošanas principu ievērošanu, taču ne visiem to var izdarīt ar peļņas līmeni, jo daudziem uzņēmumiem tā nav atkarīga tikai no vadītāju profesionalitātes, bet gan no sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmuma.»

«Domāju, ka valsts kā īpašnieks noteikti var gūt lielākas dividendes no saviem aktīviem nekā pašlaik,» tā M. Gailis. Arī iepriekš ir izskanējis, ka valsts no savām kapitālsabiedrībām budžetā var ieņemt vairāk, tomēr konkrēti skaitļi nosaukti netiek.

Visu rakstu Valsts kapitālsabiedrību pārvalde reformas ēnā lasiet ceturtdienas, 9. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam plāno noteikt robežu - 7650 eiro mēnesī

LETA, 16.09.2015

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Izveido, likvidē, atjauno…

Daiga Laukšteina, 20.10.2015

Avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Vēl šogad sāksies kandidātu atlase valsts kapitālsabiedrību iepriekš naski likvidēto padomju locekļu amatiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noteiktie kritēriji valdes un padomes locekļu skaitam valsts kapitālsabiedrībās daudzām no tām paģēr savulaik likvidēto padomju atjaunošanu. Tām jābūt caurspīdīgām stratēģijas un uzraudzības institūcijām ar atbildību, nevis ērtai vietai politiskajām amatpersonām, kuras atrodas nogaidošā režīmā, uzskata DB aptaujātie eksperti.

«Valsts barotavas»

Kapitālsabiedrībā no 2016. gada varēs izveidot padomi, ja uzņēmums sasniedzis konkrētus finanšu rādītājus. Bez tiem vēl viens kritērijs ir vidējais darbinieku skaits. Pēc tā visa kapitālsabiedrības tiek iekļautas konkrētajā lieluma grupā, no kā ir atkarīgs valdes un padomes locekļu pieļaujamais skaits. Pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē uzņēmuma rādītājus un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra kā aplī noslēgta ķēde

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 11.04.2016

Andra Rubene

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Ināra Pētersone

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Avots: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēdējos sešos gados kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veido 1,388 miljardus eiro

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Innusa: Darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas

LETA, 22.11.2016

Foto; Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa ir kritiska par kandidātiem uz darbu valsts uzņēmumu padomēs.

Innusa šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē klāstīja, ka SM šogad ir bijuši vairāki konkursi uz ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu padomēm. Lai gan pirmajos konkursos pretendentu bija daudz, gatavu darba darītāju bija maz.

Viņa uzsvēra, ka darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas. Darbs prasa daudz laika un pūļu. Piemēram, uzņēmuma darījumiem virs 142 tūkstošiem eiro nepieciešams padomes saskaņojums, kas nozīmē, ka uzņēmuma padomei jābūt gatavai iedziļināties darījumā detaļās, kā arī ir vēlamas zināšanas specifiskās jomās, piemēram, dzelzceļā vai aviācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Premjers: Nodokļu reformas galvenais mērķis ir iedzīvotāju drošība un labklājība

LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, 24.04.2017

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kučinskis: Nodokļu reformai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī

LETA, 24.04.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru