Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Revīzijā vērtēts, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram uzdots veidot vienotu praksi un izpratni par normatīvu piemērošanu, ir veicinājis, ka kapitāldaļu turētāji un kapitālsabiedrības to izprot un faktiski ievēro.

Kapitāla daļu likums nosaka konkrētu un skaidru valdes locekļu atlīdzības ietvaru, proti, valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību, viņam var izmaksāt prēmiju par kapitālsabiedrības un individuālajiem darba rezultātiem, pilnvarojuma līgumā var pielīgt arī apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Tomēr VK revīzijas gaitā ir nonākusi pie secinājuma, ka atlīdzības regulējumā ir trūkumi, kuru dēļ kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā var rīkoties pēc atšķirīgiem principiem vai brīvas interpretācijas.

VK uzsver, ka nav izveidots kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma vienotas prakses veidošanas un piemērošanas pārraudzības mehānisms. Revīzijā, apkopojot informāciju par valstij 100% tieši piederošo 65 kapitālsabiedrību un šo kapitālsabiedrību 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, konstatēts, ka kapitāldaļu turētāji vai padome kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā ir rīkojušās pēc savas sapratnes - visnotaļ atšķirīgi vai neatbilstoši interpretējot likumu, tā pieļaujot, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem Kapitāla daļu likumā neparedzētus finansiālus labumus.

VK ieskatā, pastāvot kārtībai, kad nevienas institūcijas pienākumos neietilpst pārraudzība pār valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma piemērošanu, nav iespējams ieviest vienotu izpratni par atlīdzības regulējuma piemērošanu kapitālsabiedrībās.

Laikā, kad valdība lēma par valdes locekļu atalgojumu, par vienu no galvenajiem kritērijiem tika noteikta atalgojuma konkurētspēja ar attiecīgās nozares privāto sektoru, bet pētījumu par atlīdzības līmenī privātajā sektorā PKC pasūtīja jau pēc noteikumu apstiprināšanas. VK konstatēja, ka šis apstāklis neliedza Ministru kabineta noteikumos paredzēt valdes locekļu atlīdzības pieaugumu maksimāli pieļaujamajā robežā - 25% ik gadu. Jo vairāk - 2016.gadā, pārskatot mēneša atlīdzību, pusei kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs tika palielināts maksimāli pieļaujamajās robežās, savukārt trīs kapitālsabiedrības pārkāpa valdības noteikto ierobežojumu, palielinot to pat par 32%, 40% un 41%.

Turklāt atlīdzība pieauga arī tādās nozarēs, kurās tā jau bija konkurētspējīga un atsevišķos gadījumos gandrīz divas reizes lielāka par privāto sektoru, secinājusi VK.

"Neapšaubot, ka atlīdzībai ir jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, jāuzsver, ka mēneša atlīdzībai un tās pieaugumam vienlaikus jābūt sasaistītam ar kapitālsabiedrības un valdes locekļa darbības rezultātiem, tā motivējot sasniegt kapitālsabiedrībai izvirzītos mērķus. Tomēr revīzijā iegūtā informācija liecina, ka vairumā gadījumu ikgadējais mēneša atlīdzības pieaugums ir pamatots tikai ar vidējās bruto algas valstī pieaugumu, nemaz nevērtējot kapitālsabiedrības un valdes locekļu individuālā snieguma rezultātus. Daudzos gadījumos atlīdzības pārskatīšana kļuvusi par gluži vai garantētu pasākumu, kas notiek uzreiz pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, nesagaidot nepieciešamo atzinumu un kapitāla daļu turētāja novērtējumu par gada darbības rezultātiem," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Arī prēmiju piešķiršanā valdījusi līdzīga pieeja, jo lielākajā daļā (77%) kapitālsabiedrību nav veikts valdes locekļu individuālās darbības izvērtējums atbilstoši ieguldījumam kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanā. Pusē kapitālsabiedrību to pilnvērtīgi izdarīt nemaz nebūtu iespējams, jo tās darbojas bez vidēja termiņa darbības stratēģijas, lai gan tā bija jāizstrādā līdz 2016.gada 30.martam, revīzijā konstatējusi VK.

Likums nosaka, ka atsaukšanas un apdrošināšanu valdes loceklim papildus var pielīgt pilnvarojuma līgumā. Revīzijā iegūtie dati liecina, ka atsaukšanas pabalsts parasti tiek pielīgts un izmaksāts maksimālā apmērā, neievērojot PKC vadlīnijās noteikto principu, ka atsaukšanas pabalsta apmērs atkarīgs no valdes locekļa pilnvaru izpildes laika.

Savukārt triju kapitālsabiedrību valdes locekļiem pielīgtā apdrošināšana paredzēja vai joprojām paredz arī uzkrājuma veidošanu. VK norāda, ka šāda rīcība nav pieļaujama, jo dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma par personas papildu finansiālu nodrošinājumu, kas garantē valdes loceklim ienākumus nākotnē, tāpēc tas neatbilst Kapitāla daļu likuma mērķim.

Piemēram, AS "Latvijas valsts meži" 2017.gada februārī uz pieciem gadiem noslēdza līgumu par valdes locekļu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu. Pēc VK revidentu aplēsēm, šajā laikā no kapitālsabiedrības līdzekļiem valdes locekļu labā tiks veiktas apdrošināšanas iemaksas vismaz 229 000 eiro apmērā, kas palielinās jau tā valdes locekļiem maksimālā apmērā noteikto atlīdzību.

Bieži vien tiek ignorēta atšķirība starp pilnvarojuma un darba tiesiskajām attiecībām, revīzijā konstatējusi VK. Kapitāla daļu likums nosaka, ka ar valdes locekli ir jāslēdz pilnvarojuma līgums, kas nozīmē to, ka valdes loceklis var saņemt tikai tādus atlīdzības veidus, kas noteikti likumā, kā arī paredz nepārtrauktu valdes locekļa atbildību visā pilnvarojuma izpildes laikā.

Neievērojot normatīvu regulējumu trīs kapitālsabiedrību valdes locekļiem izmaksāti arī atvaļinājuma pabalsti, piecās kapitālsabiedrībās, atsaucot valdes locekli no amata, izmaksātas kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, tā saņemot atlīdzību par 77 000 eiro lielākā apmērā.

Savukārt nepārtraukta atbildība nozīmē, ka valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu no iecelšanas līdz brīdim, kad tas beidz pildīt valdes locekļa pienākumus, neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis fiziski atrodas vai neatrodas kapitālsabiedrībā. Tātad arī prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība) valdes loceklim turpina maksāt pielīgto mēneša atlīdzību.

VK revīzijā iegūtā informācija liecina, ka 30 kapitālsabiedrību valdes locekļiem prombūtnes laikā izmaksāta nevis mēneša atlīdzība, bet gan aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa, tāpēc valdes locekļiem atlīdzība kopsummā palielināta par 31 000 eiro.

Virknē kapitālsabiedrību, nevērtējot lietderību un veicamos pienākumus, paralēli pilnvarojuma līgumam ar valžu locekļiem slēgti arī darba līgumi par vadoša amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā. Faktiski šo vadošo amata pienākumu aprakstos ir tās pašas - valdes loceklim uzticētās atbildības, tikai detalizētākā apmērā. VK uzskata, ka ar valdes locekļiem darba līgumi noslēgti ar mērķi palielināt valdes locekļu atlīdzību, kā arī, lai nodrošinātu tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos paredzētus labumus.

Tā speciāli izveidoti vadoši amati "Latvijas dzelzceļa", "Latvenergo", "Sadales tīkla", "Latvijas elektrisko tīklu" un "Latvijas valsts mežu" valžu locekļiem. No 2015.gada līdz 2019.gada maijam tiem aprēķinātā samaksa par otru amatu sasniegusi 2,7 miljonus eiro, veidojot vidēji 28% gadā no kopējās valdes locekļiem izmaksātās atlīdzības.

Noslēdzot darba līgumu ar valdes locekli par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, tiesiskās attiecības regulē Darba likums, un izveidojas situācija, ka persona kā valdes loceklis ir pakļauta kapitāldaļu turētājam vai padomei, bet kā darbinieks - valdei, kuras loceklis tā ir. Ievērojot atšķirības piemērojamos regulējumos, ja valdes loceklis tiek atsaukts no amata, var rasties problēmsituācijas, cenšoties izbeigt ar viņu arī darba tiesiskās attiecības, un tāpēc kapitālsabiedrībai var nākties pieņemt ekonomiski neizdevīgus lēmumus, skaidro VK.

Pēc VK skaidrotā, secināto ilustrē konstatētais "Latvijas dzelzceļā", proti, "Latvijas dzelzceļā" deviņus gadus pastāvēja Prezidentu padome, tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas. Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā tās locekļiem, kas bija arī "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļi, ir nepamatoti izmaksāta darba samaksa un kompensācijas, izbeidzot darba attiecības, 1,63 miljonu eiro apmērā.

Pārbaudot 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanu, VK pārliecinājusies, ka "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži", neatbilstoši interpretējot tiesību normas, ar atkarīgajām kapitālsabiedrībām pilnvarojuma līguma vietā ir slēgušas darba līgumus. Savukārt "Latvijas dzelzceļš", neievērojot regulējumu, atkarīgo kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri vienlaikus ieņem kapitālsabiedrībā arī otru amatu, noteica nepareizu vienotās atlīdzības proporciju. Tā deviņu atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem atlīdzība noteikta augstāka, nekā to paredz likums, nepilnu triju gadu laikā nepamatoti izlietojot 312 000 eiro.

Lai nodrošinātu Kapitāla daļu likuma mērķa sasniegšanu, VK aicina PKC sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem un kapitālsabiedrībām veikt pasākumus vienotas izpratnes un normatīvu piemērošanas prakses veidošanai, skaidrojot un papildinot labās prakses principu piemērošanas vadlīnijas un rosinot veikt grozījumus normatīvajos aktos.

VK izstrādājusi arī priekšlikumus Ministru kabinetam, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma prasību un labas korporatīvās pārvaldības prakses standartu ievērošanu valstij piederošajās kapitālsabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidošanu

LETA, 21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Pirms valdības lēmuma ministri sēdes slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrības dibināšanu.

Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību, norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Kapitālsabiedrība pārvaldīs visaptverošus ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un koordinēs ar ražošanu saistītos procesus, kā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS Liepājas Autobusu parks ir gatava pārmaiņām

Leonīds Krongrns, AS "Liepājas Auotobusu parks" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nolēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kārtība pašvaldībās vai pašvaldībām sava kārtība – vietvaru nelikumīgā un nesaimnieciskā rīcība kropļo konkurenci

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu, tranzīta un loģistikas padomes biedri piektdien ar noteiktām izmaiņām likuma par ostām grozījumu projektā atbalstīja tā tālāku skatīšanu valdībā.

Uz sēdi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bija iesniegusi kopumā 11 priekšlikumus izmaiņām grozījumos likumā par ostām, uz kuriem sēdes laikā arī tika prezentētas atbildes no Satiksmes ministrijas (SM) puses.

Sēdē SM, ostu komersantu un pašvaldību pārstāvjiem izdevās rast kompromisu tādos jautājumos kā visu līgumu un tiesību pārņemšana, nemainot esošos nosacījumus, konceptuāli izdevās vienoties par ostu sadarbības padomes izveidi, kas pēc lielo ostu pārveidošanas par kapitālsabiedrībām spētu ar padomdevēja funkciju atbalstīt jaunizveidoto uzņēmumu padomes, kā arī par to, ka būtu nepieciešams noprecizēt veidu, kā ostu kapitālsabiedrības var un nevar iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai nekropļotu ostās esošo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dailes teātra ēku ieguldīs teātra kā valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kapitālsabiedrība īres dzīvokļu izveidei reģionos varētu būt pārāk laikietilpīgi un dārgi

LETA, 15.07.2022

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums attīstīt īres dzīvokļu izveidei pašvaldībās ir pareizs, bet izvēlētais risinājums veidot jaunu valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija" šī mērķa sasniegšanai varētu izrādīties pārāk dārgs un laikietilpīgs, uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņaprāt, ja šo uzdevumu īstenotu esoša valsts kapitālsabiedrība, piemēram, "Valsts nekustamie īpašumi", tas būtu veiksmīgāks risinājums gan attiecībā uz administratīvo izmaksu apmēru, gan projekta ieviešanas laiku un efektivitāti.

Tādejādi būtu iespējams izmantot jau esošu pieredzi nekustamā īpašuma projektu attīstībā, kā arī iepirkumu organizēšanā būvnieku piesaistē, vienlaikus stiprinot uzņēmuma kapacitāti tieši dzīvokļu būvniecībā.

Tāpat būtu iespējams izmantot jau esošu kompetenci juridiskajos, personāla, iepirkumu, finanšu un citos jautājumos.

"Jaunas kapitālsabiedrības veidošana, salīdzinot ar kapacitātes stiprināšanu esošā valsts kapitālsabiedrībā, nozīmētu būtiski lielākas administratīvās izmaksas, kā arī ilgāku laiku, lai sasniegtu rezultātu - nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus," uzskata Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru