Jaunākais izdevums

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

VK uzskata, ka nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu dzīvnieku veselības līmeni ir svarīgs Zemkopības ministrijas uzdevums. Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par to, lai tiktu noteikts nepieciešamo analīžu skaits un izmeklējumiem vajadzīgais finansējums. «BIOR» laboratoriskajai kontrolei gadā tiek piešķirti vidēji 2,2 miljoni eiro, bet tas, kā tiek noteikts, cik un kādi izmeklējumi par šo finansējumu jāveic, nav līdz galam izsekojams.

Revidenti konstatējuši, ka valsts finansēto izmeklējumu izmaksas nemaz nav nosakāmas, jo skaidra regulējuma pašizmaksas rēķināšanai nav, bet pašā «BIOR» šāda metodika tika izstrādāta tikai 2016. gada beigās. «BIOR» revīzijā varēja iesniegt tikai 23 no kopumā 460 valsts oficiālās kontroles ietvaros veikto izmeklējumu pašizmaksas aprēķiniem.

Situācijas caurskatāmību negatīvi ietekmē arī tas, ka papildus valsts apmaksātajiem izmeklējumiem «BIOR» sniedz arī maksas pakalpojumus, bet naudas plūsmas netiek nodalītas un nevar izsekot, cik tērēts valsts pasūtījumiem un cik privātpersonu apmaksātajiem pakalpojumiem. Tā var veidoties situācijas, kad komercklienti sedz izdevumus, par kuriem valsts jau samaksājusi vai arī valsts maksā dubultā apmērā. Sabiedrība un «BIOR» klienti pašlaik nevar būt pārliecināti, ka par institūta laboratorijas pakalpojumiem maksā pamatotā apmērā, uzsver VK revidenti.

Vērtējot «BIOR» izmeklējumu cenu pamatotību, revidenti konstatējuši: ja laboratorisko izmeklējumu cenas būtu noteiktas atbilstoši faktiskajām izmaksām, institūts no laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirtā valsts finansējuma ik gadu varētu ietaupīt gandrīz 400 tūkstošus eiro.

To, ka izmeklējumu izcenojumi ir jāpārvērtē, apliecina arī fakts, ka «BIOR» varējis izveidot ievērojamu naudas līdzekļu uzkrājumu Valsts kases kontā – 2017.gada beigās vairāk nekā 2,7 miljonus eiro. Tas nav ticis ņemts vērā, piemēram, piešķirot finansējumu materiālās bāzes pilnveidošanai – 2016. un 2017. gadā kopā šim mērķim Zemkopības ministrija no valsts budžeta piešķīrusi 1,4 miljonus eiro. Pat tad, kad 2015. gadā «BIOR» noslēdza līgumu ar juridisku personu par laboratorisko izmeklējumu veikšanu, gūstot ieņēmumus gandrīz miljona eiro apmērā, kopējie ar laboratorijas darbību saistītie izdevumi būtiski nepalielinājās. Visi iepriekš minētie apstākļi norāda uz nepieciešamību pārskatīt «BIOR» no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu apjomu, informē VK.

Kopējā «BIOR» saimniecības nesakārtotība parādās, arī pētot valsts finansējumu zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai, kas ir vēl viena institūtam deleģētā valsts funkcija. VK revidentu ieskatā arī te būtu nopietni jāizvērtē, vai zivju resursu izpētei un atražošanai no valsts budžeta netiek piešķirti nepamatoti lieli līdzekļi. Pašlaik šai funkcijai no valsts budžeta gadā tiek atvēlēts aptuveni miljons eiro, bet arī šajā jomā nav skaidrības par pakalpojumu izcenojumiem.

VK revidenti konstatējuši, ka «BIOR» vispirms pieprasījis valsts budžeta finansējumu un tikai pēc tam sagatavojis pašizmaksas aprēķinus, tos pilnībā pakārtojot piešķirtajam naudas apmēram. Zivju resursu izpētes pašizmaksā iekļauti nepamatoti izdevumi vismaz 90 tūkstošu eiro apmērā. Par trūkumiem finanšu plānošanā liecina arī tas, ka no zivju resursu izpētei paredzētajiem līdzekļiem tiek finansēti arī citi projekti – trīs gadu laikā vairāk nekā 200 tūkstoši eiro izlietoti citiem projektiem, no kuriem līdz 2016. gada beigām vismaz 90 tūkstoši eiro vēl nebija atgriezti zivju resursu izpētes kontā.

VK revidenti secinājuši, ka gandrīz 430 tūkstoši eiro no piešķirtā valsts finansējuma izlietoti mērķiem, kas nav tieši saistīti ar laboratorisko kontroli un zivju resursu izpēti.

Revīzijā atklājies, ka, lai gan «BIOR» no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības ikgadējā projekta «Datu vākšana» jau saņēmis finansējumu, vismaz 83 tūkstoši eiro ar projektu saistītajiem administratīvajiem izdevumiem saņemti arī no valsts budžeta. Valsts kontrole revīzijas laikā ir aicinājusi Zemkopības ministriju rīkoties, lai šo summu valsts budžetā atgūtu. Revīzijas rezultātā ir sniegti 20 ieteikumi, kurus Zemkopības ministrija un padotības iestādes jau ir sākušas ieviest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

KNAB par 832,4 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts rosina apsūdzēt Bior darbinieku un divus Lietuvas pilsoņus

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.

Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.

Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Nosvinēti BIOR biroja ēkas, piebūves un katlumājas jaunbūves spāru svētki

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīca aicina SIA Velve demontēt pelējuma skarto pagrabstāvu un apmaksāt līgumsodu

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina kriminālvajāšanu pret amatpersonu par nelikumīgu zivju audzēšanu divās BIOR zivju audzētavās

Db.lv, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 25.novembrī rosinājis Vidzemes prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” valsts amatpersonu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā rezultātā institūcijai nodarīts mantiskais zaudējums gandrīz 130 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, nelikumīgi audzēja zivis divās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavās.

Proti, zivis tika audzētas pretlikumīgi izveidotos baseinos “BIOR” telpās un, izmantojot šīs institūcijas infrastruktūru un materiāli tehniskos resursus. Tādā veidā valsts amatpersona institūcijai nodarīja 129 644,41 eiro mantisko zaudējumu.

Izmeklētais noziedzīgais nodarījums īstenots laika posmā ne vēlāk kā no 2018. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2021. gada 5. jūlijā un izmeklēšana notika par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Vidzemes prokuratūrai, noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.

Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).

"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.

Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto jauno A2 korpusu.

Pārņemšanas process no SIA "Velve" sākas trešdienas rītā, notikuma vietā bija ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Pēc vairākām stundām pārņemšanas process noslēdzās.

Pārņemšana notikusi vienpusēji no PSKUS puses, "Velve" savukārt joprojām uzskata, ka pārņemšana notikusi prettiesiski, noskaidroja aģentūra LETA.

Pagājušās nedēļas otrdienā, 13.februārī, tika lauzts būvniecības līgums starp PSKUS un "Velve", jo būvnieks neievēroja būvniecības termiņus, būvobjektā tika konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi. Sākotnēji bija plānots, ka slimnīca pārņems jaunuzbūvētās slimnīcas korpusa daļas no "Velve" 20.februārī, taču tā nenotika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aprēķināts mājsaimniecību "iztikas minimums", atkarībā no dzīvesvietas

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru