Jaunākais izdevums

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

VK uzskata, ka nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu dzīvnieku veselības līmeni ir svarīgs Zemkopības ministrijas uzdevums. Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par to, lai tiktu noteikts nepieciešamo analīžu skaits un izmeklējumiem vajadzīgais finansējums. «BIOR» laboratoriskajai kontrolei gadā tiek piešķirti vidēji 2,2 miljoni eiro, bet tas, kā tiek noteikts, cik un kādi izmeklējumi par šo finansējumu jāveic, nav līdz galam izsekojams.

Revidenti konstatējuši, ka valsts finansēto izmeklējumu izmaksas nemaz nav nosakāmas, jo skaidra regulējuma pašizmaksas rēķināšanai nav, bet pašā «BIOR» šāda metodika tika izstrādāta tikai 2016. gada beigās. «BIOR» revīzijā varēja iesniegt tikai 23 no kopumā 460 valsts oficiālās kontroles ietvaros veikto izmeklējumu pašizmaksas aprēķiniem.

Situācijas caurskatāmību negatīvi ietekmē arī tas, ka papildus valsts apmaksātajiem izmeklējumiem «BIOR» sniedz arī maksas pakalpojumus, bet naudas plūsmas netiek nodalītas un nevar izsekot, cik tērēts valsts pasūtījumiem un cik privātpersonu apmaksātajiem pakalpojumiem. Tā var veidoties situācijas, kad komercklienti sedz izdevumus, par kuriem valsts jau samaksājusi vai arī valsts maksā dubultā apmērā. Sabiedrība un «BIOR» klienti pašlaik nevar būt pārliecināti, ka par institūta laboratorijas pakalpojumiem maksā pamatotā apmērā, uzsver VK revidenti.

Vērtējot «BIOR» izmeklējumu cenu pamatotību, revidenti konstatējuši: ja laboratorisko izmeklējumu cenas būtu noteiktas atbilstoši faktiskajām izmaksām, institūts no laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirtā valsts finansējuma ik gadu varētu ietaupīt gandrīz 400 tūkstošus eiro.

To, ka izmeklējumu izcenojumi ir jāpārvērtē, apliecina arī fakts, ka «BIOR» varējis izveidot ievērojamu naudas līdzekļu uzkrājumu Valsts kases kontā – 2017.gada beigās vairāk nekā 2,7 miljonus eiro. Tas nav ticis ņemts vērā, piemēram, piešķirot finansējumu materiālās bāzes pilnveidošanai – 2016. un 2017. gadā kopā šim mērķim Zemkopības ministrija no valsts budžeta piešķīrusi 1,4 miljonus eiro. Pat tad, kad 2015. gadā «BIOR» noslēdza līgumu ar juridisku personu par laboratorisko izmeklējumu veikšanu, gūstot ieņēmumus gandrīz miljona eiro apmērā, kopējie ar laboratorijas darbību saistītie izdevumi būtiski nepalielinājās. Visi iepriekš minētie apstākļi norāda uz nepieciešamību pārskatīt «BIOR» no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu apjomu, informē VK.

Kopējā «BIOR» saimniecības nesakārtotība parādās, arī pētot valsts finansējumu zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai, kas ir vēl viena institūtam deleģētā valsts funkcija. VK revidentu ieskatā arī te būtu nopietni jāizvērtē, vai zivju resursu izpētei un atražošanai no valsts budžeta netiek piešķirti nepamatoti lieli līdzekļi. Pašlaik šai funkcijai no valsts budžeta gadā tiek atvēlēts aptuveni miljons eiro, bet arī šajā jomā nav skaidrības par pakalpojumu izcenojumiem.

VK revidenti konstatējuši, ka «BIOR» vispirms pieprasījis valsts budžeta finansējumu un tikai pēc tam sagatavojis pašizmaksas aprēķinus, tos pilnībā pakārtojot piešķirtajam naudas apmēram. Zivju resursu izpētes pašizmaksā iekļauti nepamatoti izdevumi vismaz 90 tūkstošu eiro apmērā. Par trūkumiem finanšu plānošanā liecina arī tas, ka no zivju resursu izpētei paredzētajiem līdzekļiem tiek finansēti arī citi projekti – trīs gadu laikā vairāk nekā 200 tūkstoši eiro izlietoti citiem projektiem, no kuriem līdz 2016. gada beigām vismaz 90 tūkstoši eiro vēl nebija atgriezti zivju resursu izpētes kontā.

VK revidenti secinājuši, ka gandrīz 430 tūkstoši eiro no piešķirtā valsts finansējuma izlietoti mērķiem, kas nav tieši saistīti ar laboratorisko kontroli un zivju resursu izpēti.

Revīzijā atklājies, ka, lai gan «BIOR» no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības ikgadējā projekta «Datu vākšana» jau saņēmis finansējumu, vismaz 83 tūkstoši eiro ar projektu saistītajiem administratīvajiem izdevumiem saņemti arī no valsts budžeta. Valsts kontrole revīzijas laikā ir aicinājusi Zemkopības ministriju rīkoties, lai šo summu valsts budžetā atgūtu. Revīzijas rezultātā ir sniegti 20 ieteikumi, kurus Zemkopības ministrija un padotības iestādes jau ir sākušas ieviest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

KNAB par 832,4 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts rosina apsūdzēt Bior darbinieku un divus Lietuvas pilsoņus

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Nosvinēti BIOR biroja ēkas, piebūves un katlumājas jaunbūves spāru svētki

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers šā gada pasūtījumu portfelis - 45 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmoreiz kopš 2003.gada Daugavpilī mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003.gada, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Viņa norādīja, ka SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.

Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.

Tomēr SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.

Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ja I love eco medū apstiprināsies kancerogēnās vielas, to izņems no tirdzniecības visā Baltijā

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu izaicinājumi pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā rada ne vien nepieciešamību, bet arī plašas iespējas inovācijai, lai arī nākamās paaudzes nodrošinātu ar pārtiku.

«Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir virssvars, kas nozīmē, ka, iespējams, viņu izvēlētā pārtika no uzturvērtības viedokļa nav piemērota. Tajā pašā laikā ir liels skaits cilvēku, kam nav gana daudz ēdiena. Šī problēma ir milzīgs izaicinājums,» saka Marjalīsa Meurise (Marja-Liisa Meurice), Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food vadītāja Ziemeļeiropā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede norāda, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug un nepietiek ēdiena, lai visus pabarotu. Vienlaikus daudzās valstīs ēdiens nonāk atkritumos. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvarot to, ka daļā pasaules ēdiens nonāk atkritumos, bet citur tā trūkst,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu ūdens tirgotājam "Memory water", kas ļauj tam pretendēt uz šiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Pērn uzņēmums jau saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dūklavs: EK piedāvātais tiešmaksājumu pieauguma temps ir nepietiekams

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju.

Lai iepazītos ar direktīvas projektu, pirmdien, 16. aprīlī, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstīm tiks prezentēts direktīvas projekts par negodīgām tirdzniecības praksēm, informē Zemkopības ministrija.

Direktīvas projekts paredz, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm tiks uzskatīti, piemēram, tādi norēķinu termiņi, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs vienpusēju piegādes līguma nosacījumu maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Pārtikas produktu pircējiem tiks uzlikts aizliegums šādas prakses piemērot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sausuma dēļ situāciju lauksaimniecībā noteiks kā valsts mēroga katastrofu

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Komentāri

Pievienot komentāru