Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Kopumā Rinkēvičs ir skeptisks par to, vai šādu reisu izmantošana konkrētajos gadījumos bijusi samērīga. "Ne komunikācijas ziņā, ne izvērtējot lidojumus, mēs varam teikt, ka tas bija pareizi," sacīja amatpersona, uzsverot, ka, viņaprāt, no šādas prakses turpmāk vajadzētu atteikties un skaidrot katru konkrēto gadījumu, kāpēc izvēlēts šāds veids.

Kā ziņots, Kariņš piekrīt kritikai par privāto aviopārvadājumu izmantošanu, taču uzsver, ka, tostarp pateicoties tiem, sarežģītas loģistikas apstākļos viņam bija iespēja maksimāli ātri tikties ar pasaules valstu līderiem un tādējādi stiprināt Latvijas lomu Eiropas Savienībā (ES) un NATO, izriet no Kariņa paziņojuma aģentūrai LETA.

Valsts kanceleja (VK) aģentūrai LETA sagatavojusi informāciju par bijušā premjera pēdējo trīs gadu starptautiskajām vizītēm, kurās izmantoti gan regulārie, gan speciālie avioreisi. Apkopotā informācija liecina, ka kopumā 18 reizes Kariņš izmantojis privātās lidmašīnas pakalpojumus, un tās izmaksas atkarībā no pārlidojumu un delegācijas locekļu skaita svārstījušās no 14 337 eiro līdz 49 950 eiro.

Kariņš klāstīja, ka laikā, kad viņš pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus, pasaule piedzīvoja divus satricinājumus - Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā, kas radīja aviosatiksmes traucējumus, komercreisu pieejamības pilnīgu vai daļēju pārrāvumu.

Bijušais premjers arīdzan uzsvēra, ka, sākoties karam Ukrainā, būtiski pieauga ārpolitikas loma arī viņa darbā. Darbības mērķi bija atbalsts Ukrainai, Latvijas drošības stiprināšana un Krievijas savaldīšana. Latvija vēl pirms kara sākuma paguva aizsūtīt uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes "Stinger", konsekventi ir sniegusi visa veida atbalstu, un esmu personīgi aktīvi iestājies ES līderu sarunās par Ukrainas ceļu uz ES.

Tāpat Kariņš norādīja, ka gadu gaitā, esot premjerministra amatā, viņam ir izveidojušās labas attiecības ar daudzu ES valstu un valdību līderiem, tādēļ Kariņš izmantoja iespēju tieši kontaktēties ar viņiem, doties vizītēs un ES līderu organizētos pasākumos.

"Esmu gan apmeklējis, gan uzņēmis Latvijā Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Apvienotās Karalistes premjerministrus Borisu Džonsonu un Riši Sunaku. Nereti vizītes tika organizētas pēdējā brīdī, nebija paredzams to ilgums, tādēļ, dodoties tajās, tika izmantoti speciālie reisi," rakstiskajā atbildē skaidroja Kariņš.

Atbilstoši VK sniegtajai informācijai 2021.gada 7.maijā Kariņš no Rīgas devās uz Portu, kur 7.maijā un 8.maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 8.maijā bija reiss atpakaļ uz Latviju. Delegācijā bijušo Ministru prezidentu pavadīja divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvis. Privātās lidmašīnas izmantošanas izmaksas sasniedza 45 000 eiro.

Tāpat bijušais premjers 2021.gada 5.oktobrī vadīja Krīzes vadības padomes sēdi un Ministru kabineta sēdi, pēc kuras uzreiz devās uz neformālo Eiropadomi Ļubļanā, kas notika 5.okotbrī un 6.oktobrī. 6.oktobrī Kariņš atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi ĀM pārstāvji un VDD pārstāvis. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 33 200 eiro.

Kariņš 2021.gada 10.novembrī kopā ar diviem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, ĀM pārstāvi un VDD pārstāvi no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Bundestāga kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības parlamentārās grupas vadītāju Ralfu Brinkhausu un Portugāles premjerministru Antonio Kostu un visu jauno Vācijas koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem augstā līmenī. Atgriešanās notika tajā pašā dienā. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, Ministru prezidents piedalījās piemiņas pasākumā Brāļu kapos, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. VK norāda, ka šajā laikā regulāro lidojumu pieejamība bija apgrūtināta. Privātās lidmašīnas izmantošanas izmaksas sasniedza 27 000 eiro.

Bijušais Ministru prezidents 2021.gada 1.decembrī kopā ar četriem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, vienu ĀM pārstāvi un VDD pārstāvi no Rīgas devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 39 600 eiro.

VK skaidro, ka šī bija nozīmīga divpusēja vizīte, pirms Francija pārņēma prezidentūru ES. Bija būtiski runāt par NATO lomu, Krievijas draudiem Eiropas drošībai un citiem jautājumiem. Tikšanās laiks tika stingri noteikts no uzņemošās puses, un to nebija iespējams mainīt, lai pielāgotos regulāro lidojumu laikiem. Vizītes ietvaros bija arī atsevišķa tikšanās ar OECD vadītāju, norāda VK.

Savukārt pagājušā gada 2022.gada 19.janvārī Kariņš no Rīgas devās uz Varšavu, kur tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki. VK norāda, ka šī vizīte bija nozīmīga reģiona drošībai. Bija sarežģīta situācija uz Baltkrievijas robežas, un tika saņemta arī ASV izlūkošanas informācija par plānoto Krievijas uzbrukumu Ukrainai - tāpēc strauji tika organizēta vizīte uz Varšavu, uz ko bija problemātiski iegādāties biļetes uz regulāriem reisiem. VK atzīmē, ka delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Kariņš atgriezās Rīgā tajā pašā dienā. Lidojumi izmaksāja 26 000 eiro.

Bijušais premjers pērn 10.februārī no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī Baltijas valstu pārstāvjiem bija pirmā tikšanās ar jaunievēlēto kancleru. Vācija Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā paziņoja par drošības garantijām Baltijas valstīm un skaidri iezīmēja, ka uzbrukumam Ukrainai sekos asa Rietumu reakcija, klāsta VK.

Pēc VK paustā, uzaicinājums uz tikšanos notika ar īsu brīdinājumu, kad nebija vairs iespējams iegādāties biļetes uz regulāro reisu vajadzīgajā datumā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā un lidojuma izmaksas sasniedza 31 470 eiro.

Kariņš 2022.gada 17.februārī no Rīgas devās uz Briseli, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Vācijas kancleru Šolcu. Šajā dienā bijušais Ministru prezidents piedalījās arī Eiropas Savienības-Āfrikas Savienības samitā. Savukārt 18.februārī Kariņš tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un pēc tikšanās atgriezās Rīgā.

VK atzīmē, ka šajā laikā reisi uz Briseli vēl nekursēja ar tādu regularitāti, kādu pamazām jau bija izdevies atjaunot uz citiem galamērķiem. Lai delegācija vajadzīgajā laikā nokļūtu Briselē, bija nepieciešams izmantot speciālo reisu. Delegācijā bija divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 28 050 eiro.

Bijušais premjers 2022.gada 10.martā no Rīgas devās uz Parīzi, kur no 10.marta līdz 11.martam norisinājās neformālā Eiropadome. Ministru prezidents Rīgā atgriezās 11.martā. VK skaidro, ka neformālās Eiropadomes laikā tika lemts par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un Kariņš iestājās par šī statusa piešķiršanu, kas sekmēja Ukrainai pozitīvu lēmumu nākamajās sarunās. Delegācijā ar Ministru prezidentu bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi ĀM pārstāvji un VDD pārstāvis. Delegācija ar Kariņu Rīgā atgriezās 11.martā. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 44 150 eiro.

Pērn 14.martā Kariņš no Rīgas devās uz Londonu, kur 14.martā un 15.martā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu. Atgriešanās Rīgā notika 15.martā.

JEF līderu sanāksmē tika runāts par ātro reaģēšanas spēku spējām ierasties krīzes situācijā, pirms vēl NATO spējusi noreaģēt. VK norāda, ka šis ir būtisks formāts Baltijas valstu drošībai, īpaši nozīmīgi tas bija jau uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 14.marta un 15.marta sanāksmes rezultātā nākamā JEF līderu sanāksme notika Rīgā 2022.gada decembrī. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 42 960 eiro.

Savukārt pagājušā gada 2.jūnijā Kariņš tikās ar Slovākijas premjerministru Edvardu Hēgeru un piedalījās augsta līmeņa konferencē "Globsec 2022 Bratislava Forum". VK atzīmē, ka došanās uz Slovākiju bija ar regulāro reisu, taču atgriezties no Bratislavas ar regulāro reisu nebija iespējams. Nākamais regulārais reiss būtu pieejams tikai nākamās dienas vakarā no Vīnes, tāpēc atgriešanās tika organizēta tajā pašā dienā ar speciālo reisu. Delegācijā ar bijušo premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 14 337 eiro.

Kādreizējais Ministru prezidents pagājušā gada 14.jūnjā atgriezās Rīgā no Hāgas, uz ko savukārt ar komercreisu bija ieradies no vizītes Spānijā, uz kuru došanās arī bija komercreisā. Hāgā Kariņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem. VK atzīmē, ka šajā formātā Latvijas Ministru prezidents bija vienīgais aicinātais no Baltijas valstīm. Delegācijā trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija 29 500 eiro.

Savukārt pagājušā gada 30.augustā Kariņš no Rīgas devās uz Kopenhāgenu, kur piedalījās Baltijas jūras valstu samitā. Samits iepriekš tika plānots Bornholmā, bet divas dienas pirms pasākuma lidostas darbinieku streika dēļ tika pārcelts uz Kopenhāgenu.

Došanās uz Kopenhāgenu notika pēc Ministru kabineta sēdes, atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā - 30.augustā. VK norāda, ka samitā uzmanība bija pievērsta Baltijas jūras valstīm, kā tām pēc iespējas labāk pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas un līdz ar atjaunojamo energoresursu attīstību stiprināt savu enerģētisko neatkarību un noturību. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija mērāmas 37 400 eiro apmērā.

Kariņš 2022.gada 4.septembrī no Rīgas devās uz Berlīni, lai tur piedalītos Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, tiktos ar Vācijas politiķiem un Frīdriha Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā saņemtu fonda piešķirto starptautisko balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, īstenojot uz tirgu orientētu ekonomikas un budžeta politiku. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojumu pieejamība atbilstoši paredzētai programmai bija apgrūtināta, atzīmē VK. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 42 600 eiro.

Bijušais Ministru prezidents pagājušā gada 6.oktobrī no Rīgas devās uz Prāgu, kur piedalījās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. 7.oktobrī Prāgā notika neformālā Eiropadome, pēc kuras Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā ar premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija 36 250 eiro. VK akcentē, ka, izmantojot regulāros reisus, šis komandējums būtu aizņēmis četras dienas, tas ir, divas papildu dienas.

Kariņš šī gada 17.martā no Žešuvas Polijā atgriezās Rīgā pēc vizītes Ukrainā, kur bija ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO.

VK klāsta, ka uz Varšavu tika lidots ar regulāro reisu. Lai nonāktu Ukrainas galvaspilsētā, tika izmantots autotransports un vilciens, savukārt atpakaļceļā līdz Polijai tika izmantots vilciens. Pēc VK paustā, no Polijas nebija iespējama atgriešanās ar regulāro reisu konkrētajā dienā, tāpēc no Žešuvas tika izmantots speciālais reiss. Vizītes datums tika vairākkārt mainīts un pieskaņots Ukrainas puses uzņemšanas iespējām. Kopā ar Kariņu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un divi VDD pārstāvji. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 20 205 eiro.

Savukārt 1.jūnijā Kariņš no Rīgas devās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā. Samita norises laikā Kišiņevas lidosta tika slēgta regulārajiem reisiem. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 35 383 eiro.

Kariņš 20.jūnijā pēc valdības sēdes vadības devās uz Londonu, kur piedalījās divpusējās tikšanās un 21.jūnijā - Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. VK uzsver, ka regulārie reisi nebija pieejami pēcpusdienā, kas ļautu ielidot pirms programmā paredzētās tikšanās. Atgriešanās Rīgā bija ar regulāro reisu. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojums izmaksāja 30 775 eiro.

Bijušais Ministru prezidents 17.jūlijā devās uz ES-Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (ES-CELAC) trešo samitu, kas norisinājās 17.jūlijā un 18.jūlijā Briselē. ES-CELAC samitā piedalījās un Briselē ieradās 62 valstu līderi - 29 ES dalībvalstu un ES institūciju līderi un 33 Latīņamerikas un Karību valstu valdību vadītāji, kas rada papildu drošības un loģistikas prasības.

VK akcentē, ka organizatoriski samits bija ļoti komplicēts, praktiskā informācija un programma tika mainīta vairākas reizes un precizēta pat norises dienā, ņemot vērā daudzu Latīņamerikas un Karību valstu pēdējā brīža sniegto loģistikas informāciju. Tas savukārt radīja arī izmaiņas samita kopīgajā un līdz ar to arī Latvijas Ministru prezidenta vizītes programmā. Samita sagatavošanas vizīte, ko organizēja Padomes Ģenerālsekretariāta protokols, notika pirms samita - sestdienā, 15.jūlijā. 18.jūlijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 49 950 eiro.

VK skaidro, ka speciālos reisus organizē ceļojumu aģentūra, ar ko VK pēc cenu aptaujas rīkošanas ir noslēgusi līgumu par komandējumu nodrošināšanu.

Tāpat VK norāda, ka laikā no 2021. līdz 2023.gadam, kad bijušais premjers sāka izmantot speciālos reisus, starptautiskajā politikā tikšanās un sanāksmes sāka atgriezties klātienes formātā, taču joprojām bija Covid-19 pandēmija un pastāvēja ar to saistītie ierobežojumi visā pasaulē, kas ietekmēja aviācijas nozare, proti, tā vēl nebija atgriezusies pie tādas lidojumu intensitātes, kāda bija pirms pandēmijas, piemēram, aviopakalpojumi varēja pēkšņi tikt atcelti vai pārcelti uz citu laiku.

VK vērš uzmanību uz to, ka 2022.gadā Covid-19 pandēmija vēl nebija beigusies, kad notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tā ietekmē Kariņa darba kārtībā pieauga gan ienākošo, gan izejošo ārvalstu vizīšu skaits, tika sasauktas papildu sanāksmes gan Eiropadomes formātā, gan citos formātos, lai operatīvi vienotos par atbalstu Ukrainai un Krievijas sankcionēšanu.

"Šo tikšanos un sanāksmju laikā panākta Eiropas aizsardzības spēju stiprināšana, kas paaugstina arī Latvijas drošību, tāpat stiprināts NATO Austrumu flangs, panākts Eiropas Savienības politisks un finansiāls atbalsts Baltijas jūras valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, apliecināts nešaubīgs un pastāvīgs Latvijas atbalsts Ukrainai un Ukrainai nodrošināts ES kandidātvalsts statuss," norāda VK.

Pēc VK paustā, lai pārstāvētu Latviju augsta līmeņa starptautiskās sanāksmēs, bijušais Ministru prezidents no 2021. līdz 2023.gadam aviosatiksmē izmantoja gan komercreisus, gan speciālos reisus, savukārt dodoties uz kaimiņvalstīm pie iespējas izmantots autotransports.

Tāpat VK skaidro, ka, plānojot valdības vadītāja nokļūšanu galamērķī, tika ņemts vērā Ministru prezidenta darba grafiks, iekšpolitiskie notikumi un komercreisu pieejamība. Trīs gadu laikā Kariņš ārvalstu vizītēs devies arī ar regulārajiem reisiem - šādas bijušas 35 reizes.

"Vērtējot Ministru prezidenta došanos ārvalstu vizītēs, jāņem vērā, ka sanāksmes, it īpaši krīzes apstākļos, tiek plānotas ar īsu brīdinājumu par to norisi. Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, šādu pasākumu kļuva vairāk, turklāt Ministru prezidenta dienas kārtībā bija ne tikai komandējumi ārpus valsts, bet arī citu valstu amatpersonu uzņemšana šeit, Latvijā," uzsver VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonām, dodoties darba vizītēs, pamatā ir jāizmanto komerciālie, nevis privātie avioreisi, šādu nostāju intervijā TV3 pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot skandālu par sava priekšgājēja Krišjāņa Kariņa (JV) praksi izmantot darba braucieniem arī privātos aviolidojumus.

Vienlaikus Siliņa pauda, ka situācijas varot būt dažādas, tostarp var būt ārkārtas situācijas, kad nepieciešams izmantot privātos lidojumus, attiecīgi arī viņa nevarot apsolīt, ka nekad šādus lidojumus neizmantos.

Pēc viņas vārdiem, Kariņam būtu nepieciešams vairāk izskaidrot situācijas, kāpēc konkrētajos gadījumos bija nepieciešams izmantot privātos lidojumus, jo pamatojums tam esot.

Premjere uzsvēra, ka valdība pašlaik neapsver lidmašīnas iegādi savām vajadzībām, un tā vietā viņa mudina amatpersonas darba braucieniem izmantot valstij pamatā piederošo aviokompāniju "airBaltic".

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” izpilddirektoru iecelts Edvinas Demeniuss, kurš iepriekšējos septiņus gadus aviokompānijā pildīja komercdirektora un valdes locekļa pienākumus.

“Aizvadītajos divos gados aviokompānija ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Šī gada mērķis ir strādāt pie uzņēmuma efektivitātes palielināšanas, īpašu uzmanību veltot darbības paplašināšanai starpsezonu periodos," komentē Edvinas Demeniuss.

“Edvinas Demeniusa vadībā “SmartLynx” ir gatava uzsākt jaunu posmu aviokompānijas attīstībā, īpašu uzmanību vēršot darbības efektivitātei un izaugsmei. Būdams nozīmīgs “SmartLynx” komandas spēlētājs arī izaicinošākajos laikos aviācijā, Demeniuss ir pārliecinoši pierādījis sevi kā talantīgu līderi, tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa vadībā uzņēmums turpinās virzīties uz izcilību, realizējot ambiciozus plānus un atbalstot grupas stratēģiskos mērķus,” saka “SmartLynx” mātes uzņēmuma “Avia Solutions Group” izpilddirektors Jons Janukens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 43. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABR.

Šī ir ceturtā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā Liepājas drukas studija “Incopy” svin 10 gadu jubileju un kļūst par reklāmas aģentūru, būtiski papildinot sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem un potenciālajiem klientiem, informē uzņēmums.

Reklāmas aģentūra “Incopy” turpinās nodrošināt drukas pakalpojumus, lielformāta druku, dizaina izstrādi, digitālo reklāmas izstrādi, veidot uzņēmuma profilus sociālajos tīklos, kā arī piedāvās izgatavot personalizētus logotipus, prezentreklāmas materiālus un sniegs uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu dažādu reklāmas un mārketinga ideju realizēšanā.

“2014. gada 22. janvārī uzņēmēji Atis Ķīnasts un Raivis Ekšteins atvēra pirmo drukātavu Liepājā ar nosaukumu “Incopy”, kas piedāvāja nokopēt un izdrukāt diplomdarbus studentiem. Sniegto pakalpojumu klāsts ar laiku pakāpeniski tika papildināts ar reklāmas materiālu izstrādi, sākot no dizaina līdz realizācijai. Tika aplīmētas automašīnas, skatlogi, kā arī tika saņemti pieprasījumi veikt dažādu reklāmas materiālu montāžas darbus, piemēram, piestiprināt reklāmas bannerus uz fasādēm, uzražot gaismas reklāmas utml.,” par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta “Incopy” valdes locekle Karīna Malnača.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Šveices aviokompāniju Swiss International Air Lines (SWISS) no 2024. gada 31. janvāra.

Šīs vienošanās laikā SWISS pievienos savu lidojumu kodu airBaltic reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot klientiem lielākas ērtības un elastību, ceļojot uz Latviju.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “SWISS ir stabila, atpazīstama premium klases lidsabiedrība. Pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem tiks nodrošinātas vēl ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu, kas ir airBaltic mājas bāze.”

Sadarbības lidojumu vienošanās ļaus SWISS izmantot savu lidojumu kodu LX airBaltic maršrutā no Cīrihes uz Rīgu un otrādi, nodrošinot airBaltic papildu pasažieru plūsmu no tās plašā maršrutu tīkla ar vairāk nekā 100 galamērķiem, tostarp Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join UP! šogad plāno noorganizēt vairāk nekā 330 ceļojumu uz Ēģipti

Db.lv, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērojot pieaugošu interesi par ceļojumiem uz Ēģipti, tūroperators Join UP! Baltic šoruden ceļojumus uz Šarmelšeihu un Hurgadu uzsācis jau septembrī.

Tūroperators, kurš Baltijas tirgū strādā otro rudens-ziemas sezonu, šogad plāno noorganizēt vairāk nekā 330 ceļojumu uz Ēģipti.

“Ēģipte kopumā tūristu skaita ziņā šajā gadā līdz gada beigām plāno pārsniegt pirms kovida līmeni, un plāno sasniegt 15 miljonus tūristu gadā līdz šī gada beigām (no 4,9 miljoniem 2020.gadā). Līdz ar to tūrisma sektors pēdējos gados Ēģiptē strauji attīstās, aug, piedāvā arvien augstāku servisa līmeni ceļotājiem - tiek renovētas un uzlabotas viesnīcas, būvētas jaunas. Kopumā Baltijas ceļotājiem kvalitāte par labu cenu ir noteicošais faktors, izvēloties savu brīvdienu galamērķi,” saka Join UP! Baltic vadītāja Sabina Saikovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ST: Noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Šveices aviokompānija "Swiss International Air Lines" ("Swiss") no šodienas uzsāks sadarbības lidojumus, informēja "airBaltic".

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka sadarbības lidojumu vienošanās laikā "Swiss" pievienos lidojumu kodu "airBaltic" reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot "airBaltic" papildu pasažieru plūsmu no tās maršrutu tīkla.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka, pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem būs nodrošinātas ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu.

"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un ASV aviokompānija "Delta Air Lines" no šā gada 22.novembra sāks sadarbību lidojumos, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc ceļojumiem pāri Atlantijas okeānam, sadarbības lidojumu vienošanās ļaus "Delta Air Lines" pievienot lidojumu kodu 20 "airBaltic" maršrutos no trim lidsabiedrības bāzēm - Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Tostarp "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss atzīmē, ka sadarbība ar "Delta Air Lines" pavērs būtiskas iespējas. "Tā ne tikai piesaistīs jaunus pasažierus "airBaltic", bet arī uzlabos savienojamību un palielinās Baltijas atpazīstamību pasaulē. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību," viņš min.

Savukārt "Delta Air Lines" Starptautiskās nodaļas viceprezidents Alēns Bellmeirs atzīmē, ka ciešākas partnerattiecības ir neatņemama kompānijas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļa. "Sadarbība ar "airBaltic" vēl vairāk nostiprinās "Delta Air Lines" saikni ar šo dinamisko Eiropas reģionu, piedāvājot vairāk klientiem piekļuvi galamērķiem visā ASV," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publiskojusi papildinājumus lidojumu sarakstam gaidāmajai 2024. gada vasaras sezonai, informē airBaltic.

Pievienojot divus jaunus maršrutus – no Tallinas (Igaunija) uz Burgasu (Bulgārija) un no Tamperes (Somija) uz Palmu de Maljorku (Spānija) –, lidsabiedrība plāno piedāvāt lidojumus trīspadsmit jaunos maršrutos no Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī no tās jaunākās bāzes – Tamperes.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Turpinot izvērtēt tirgus dinamiku un pasažieru pieprasījumu, airBaltic ir būtiski paplašināt savu maršrutu tīklu un uzlabot savienojamību Baltijā un Tamperē (Somijā). Šoreiz esam izvērtējuši iespēju paplašināt savu tīklu Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādi galamērķi kā Burgasa un Palma de Maljorka padara mūsu piedāvājumu vēl pievilcīgāku un daudzveidīgāku.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Komentāri

Pievienot komentāru