“Mēs nevaram atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Visu laiku ir jābūt gatavam ārkārtējai situācijai, jo nezini, kas var notikt,” pandēmijas laikā gūto atziņu intervijā Dienas Biznesam pauž SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks Guntars Račs.
Koncertdarbība šobrīd ir pilnībā paralizēta un tās atsākšanos mūziķi plāno tikai nākamajā vasarā. Izdevniecības MicRec līdzīpašnieks kritizē Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, norādot, ka esošā finansējuma sadalīšana rada nevienlīdzīgu konkurenci starp valsts subsidētajiem un privātajiem pasākumiem.
Kā šis pandēmijas laiks skāris jūsu uzņēmumu?
Mēs, protams, esam vistiešākajā veidā saistīti ar visu radošo industriju, ņemot vērā, ka mūsu izdevniecības klienti ir gan autori, gan izpildītāji. Runājot par albumu izdošanu, tad vienīgā vieta, kur tos šobrīd varēja realizēt, bija koncerts. Protams, nav nekāds noslēpums, ka koncertdarbība patlaban ir pilnībā paralizēta. Vasarā tā bija fragmentāra un ar zināmiem ierobežojumiem, tāpēc, protams, fiziskās produkcijas izdošanas, prezentācijas un viss pārējais ir dramatiski krities. Mēs savus plānus esam krietni izmainījuši un šādā nenoteiktības periodā vairs par fiziskiem produktiem tikpat kā nedomājam.
Šobrīd vairāk vai mazāk dzīvojam uz iekrājumu rēķina un, neskatoties uz visu, plānojam pavasari un vasaru, kad atkal varētu atsākties koncertdarbība. Mēs kā izdevniecība ne tikai izdodam grāmatas, mūzikas ierakstus, bet arī laiku pa laikam organizējam koncertus, pasākumus, arī manis paša jubilejas koncerts jau ir pārcelts divas reizes. Tas ir pilnībā izpārdots, bet es to nekādi nevaru atskaņot, ir pārdoti 2000 biļešu, bet neviens brīdis nav bijis tāds, lai varu zālē pulcēt tik daudz cilvēku. Zāles īre ir samaksāta, un es nevaru koncertu pārcelt citur, jo tad man rodas vēl papildu izdevumi. Tā mēs to esam iesaldējuši, pārcēluši, un grūti spriest, kā tas atrisināsies.
Protams, ir digitālā pasaule, kurā arī mēs izplatām mūziku. Tur atsevišķos segmentos, iespējams, pat ir pieaugums, jo cilvēki, mazāk apmeklējot koncertus, biežāk izvēlas mājas apstākļos klausīties tiešsaistes raidījumus, koncertus vai arī, piemēram, Spotify un citus. Jaunajās tehnoloģijās un platformās 80% ir pilnīgi jaunā mūzika, piemēram, hip-hop, popmūzika. Savukārt mūsu repertuāra lielu daļu veido, piemēram, Raimonds Pauls, Līvi, Tumsa. Stabilas vērtības, kuras visos laikos vienmēr ir pieprasītas, bet nekad nesasniedz topu, un vēl 10, 20 un 100 gadus tiks pieprasītas.
Mēs turpinām strādāt arī ar jauniem māksliniekiem, parakstām līgumus, bet esam ļoti rezervēti naudas ieguldīšanā jaunos projektos, kur tas prasa līdzekļus, lai tos attīstītu, lai tie kļūtu atpazīstami.
Tur kādam ir jāiegulda līdzekļi, un līdz šim tie bijām mēs. Kā tas notiek? Mēs parakstām līgumu ar kādu nezināmu mākslinieku, kādu gadu tas vēl ir nezināms, radio stacijas, interneta portāli un laikraksti par viņu interesējas maz, jo neviens viņu nezina. Kādam ir jāiegulda līdzekļi ierakstos, mārketingā, lai mākslinieks kļūtu atpazīstams. Periods, kamēr mākslinieku padari zināmu, ir diezgan smags, un tas vienmēr ir gūlies uz ierakstu kompānijas, izdevniecības pleciem. Kas ir visskumjākais? Tas, ka tur mēs esam spiesti būt ļoti piesardzīgi ar jauniem māksliniekiem, jo tā ir ilgtermiņa investīcija bez nekādas garantijas, ka tā nostrādās.
Visu rakstu lasiet 17.novembra žurnālā "Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
