Valters Zirdziņš: Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga

2018. gada 20. jūnijs plkst. 7:13
Sadaļa: Pakalpojumi
Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

«Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga. Šeit jūsu vienīgā iespēja ir vai nu zagt vai kļūt par bezpersonisku mega biznesmeni, kurš gatavs pildīt mūžam nesamirkstošu industriālu groziņu, cept saldētu industriālu maizi un no plastikāta paciņas izvilkt industriāli audzētu vistas fileju. Vēl labāk un gudrāk būtu vienam pavāram sasniegt ļoti pieklājīgu restorāna dienas apgrozījumu. Vienam! Tas pat varētu nebūt pavārs. Cilvēku, kurš cep no lieliem iepakojumiem frī kartupeļus. Dienā izcepot ap 100 kilogramu. Ar kečupu un veikala majonēzi no 10 litrīgiem spaiņiem. Šis šobrīd noteikti ir mūsu valstī kulinārais veiksmes stāsts,» domā V. Zirdziņš.

«Ja jūs izdomāsiet vai sapņosiet par savu kafejnīcu kurā cepsiet paši smalkmaizītes, cepsiet savu maizi, no īstām lauku olām gatavosiet saldējumu, pastas mīklu arī saviem 40 viesiem gatavosiet paši, no laukiem vestu vistu dalīsiet, iepirksiet brīvu vistu olas(ko reti kurš sapratīs vai nesapratīs , ka jūs to nedarāt). Vēl izdomāsiet, ka jums vajag šādas tādas pērles salasīt pašiem vai audzēt un nesaņemot pareizus pavaddokumentus( citā veidā regulāri labas kvalitātes produktus bieži ir neiespējami dabūt), jūs dabūsiet IEKŠĀ. Jums noņems visu. Aizliegs un sodīs par šiem cēlajiem mērķiem. Jo jums būs vajadzīgi vismaz 4 labi pavāri, bet šo te patieso jūs nevarēsiet un negribēsiet pārdot par 20 eiro porciju. To arī neviens nepirks. Un visas šīs labas jūsu domas nogremdēs. Atnāks cilvēki no kabinetiem pelēkos uzvalkos un atņems visu ko jūs esat nopelnījuši.Paliek tikai šī komerciāli gatavo groziņu nākotne un pēc iespējas vairāk.Bet vai tas ir tas, kādēļ jūs mācījāties, sapņojāt par pavārmākslu un pratāt atšķirt īstu ēdienu ? Darīt cilvēkiem prieku,» savas pārdomas par situāciju ēdināšanas nozarē izklāsta V.Zirdziņš.


Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds