Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju. Auto skaits un vērtība ar katru gadu pieaug.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk un mērāma vairākos miljonos eiro. “Ja kāds man jautā, cik konkrētā automašīna ir vērta, tad es varu pateikt, par cik to iegādājos, bet to, par cik šodien var pārdot, aptuveni nojaušu. Faktiskā vērtība ir tāda, par kuru var auto pārdot. Izveidojot šo kolekciju, man nav bijis mērķis ar to pelnīt, izveidot biznesa plānu – nopirkt, atsvaidzināt un pārdot tālāk. No šīs kolekcijas neviena automašīna nav pārdota, un, kamēr es te būšu, tikmēr nekas netiks pārdots. Tiks tikai papildināts,” stāsta A. Vējš.

Seno un ekskluzīvo spēkratu kolekcija Bauskas novada Uzvarā sākusi veidoties 1975. gadā līdz ar visa kompleksa attīstību. Atpūtas kompleksa Miķelis teritorijā, pateicoties tā īpašnieka A. Vēja iniciatīvai, izveidota apkārtnei tipiska, senlaicīga zemnieku sēta, kā arī restorāns un viesnīca, bet visam pamatā ir lielā mamma – uzņēmums SIA Uzvara-lauks. Graudkopībā nopelnītā nauda palīdz šo kompleksu apgūt, uzturēt un attīstīt. Pirmais auto, kuru A. Vējš iegādājās kolekcijai pirms vairāk nekā 26 gadiem, bija Moskvičs Kārlītis, kuru viņš iedeva saviem draugiem, lai restaurē. Tas bija viņa pirmais pienesums auto muzejam. Šobrīd auto kolekcijā ir aptuveni 100 spēkratu, tajā skaitā arī traktori un motocikli, un kolekcija ar katru dienu ir augusi, papildinoties ar ļoti vērtīgiem eksemplāriem. “Principā, ja kaut kas man šķiet interesants, par saprātīgu cenu un ir apstākļi, ka varam iegādāties, tad iegādājos,” atklāj A. Vējš.

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Ceturtdienas pievakarē un naktī uz piektdienu Latvijā būtiski pastiprināsies rietumu, dienvidrietumu vējš, tas var pāraugt postošā vētrā, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžo brīdinājumu, teju visā valstī prognozējot vēja brāzmas virs 20 metriem sekundē (m/s), piekrastē - līdz 30 m/s.

Jaunākās prognozes liecina, ka Dienvidkurzemes piekrastē - Liepājā un dienvidos no pilsētas - ceturtdien plkst.17-22 vēja ātrums brāzmās var sasniegt 30-35 m/s. Vakarā un nakts sākumā arī Ventspilī iespējamas brāzmas līdz aptuveni 30 m/s.

Ar mazāku varbūtību 30 m/s stipras brāzmas naktī uz piektdienu iespējamas Vidzemes piekrastē.

Valsts lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās vakarā un naktī sasniegs 20-27 metrus sekundē.

Piepildoties prognozēm, šī kļūs par stiprāko ciklona izraisīto vētru Latvijā kopš 2014.gada 13.decembra. Vēl lielāks vējš pēdējos gados bijis pērkona negaisa izraisītajās vētrās un virpuļviesuļos.

Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus, vietām valsts austrumu daļā līs ilgstoši, bet stiprākie nokrišņi būs no negaisa mākoņiem, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visos reģionos, taču stipras lietusgāzes skars nelielas teritorijas. Pūtīs lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, Kurzemē - rietumu vējš.

Maksimālā gaisa temperatūra no +18 grādiem dažviet valsts austrumu daļā, kur visu dienu apmākušās debesis, līdz +24..+25 grādiem Zemgalē pirms negaisa.

Rīgā var uzlīt, brīžiem parādīsies saule. Ja virs galvaspilsētas izaugs negaisa mākonis, iespējams stiprs lietus. Pārsvarā saglabāsies lēns vējš, gaiss īslaicīgi iesils līdz +23 grādiem.

Laikapstākļus nosaka nedaudz pazemināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 761-762 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.

Ceturtdien visā Latvijā, izņemot Kurzemi, spēkā sinoptiķu izsludinātais oranžā līmeņa brīdinājums par stipru vēju.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka priekšpusdienā teritorijas lielākajā daļā rietumu, ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20-22 metriem sekundē, bet pēcpusdienā vietām Latvijā - tai skaitā galvaspilsētā - vēja brāzmas sasniegs 25 metrus sekundē.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozēta salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Foto: pixabay.com

Šā gada notikumiem bijusi plaša ietekme uz lielas daļas pasaules cilvēku dzīvi. Viena no jomām, kur pandēmijas nospiedumu vēl izjutīsim, ir uzkrājumi nākotnei. Pie apvāršņa pagaidām nespīd procentu likmju palielināšana. Tas savukārt nozīmē, ka fiksētā ienesīguma tirgū sagaidāmā atdeve ir ļoti liesa.

Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem, bet šāda realitāte var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus nosacīti drošus, konservatīvus ieguldījumus. Savukārt ideju virzītāji – tie, kas aizņēmās, – var tikt pie vairāk vai mazāk naudas par brīvu. Nodoms negatīvo likmju ieviešanai, protams, ir izaugsmes veicināšana. Šajā pašā laikā pastāv risks, ka cilvēki gluži kā par spīti vēl piesardzīgāk tērē naudu, jo saprot, ka uzkrāt vajag vairāk.

Pastāv arī uztraukums, ka aktuālās ekonomikas nedienas un bezdarba pieaugums galu galā novedīs arī pie mazākiem nodokļu ieņēmumiem, kas tiek virzīti valstu pensiju fondēšanai. Savukārt kādus smagus lēmumus, piemēram, par krasu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, papildu maksājumiem un nodokļiem negrib pieņemt neviena aktuālā valdība. Līdz ar to tie var tikt novilcināti līdz pēdējam iespējamajam brīdim.

2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs.

Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci.

Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts.

2017. gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, Bitcoin, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Zelta un zelta kompāniju vērtība turpina palielināties.

Šogad roku rokā ar akciju cenu kāpumu pieaugusi arī zelta cena. Tādējādi var spriest, ka nomanāms liels tirgus dalībnieku pieprasījums gan pēc riska aktīviem, gan drošā patvēruma, pie kura tradicionāli tiek pieskaitīts dzeltenais dārgmetāls.

Kopumā zelta cena ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau gandrīz par 5% un pietuvojusies 1350 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci (ASV akciju Standard & Poor’s 500 vērtība šajā periodā pakāpusies jau par 11%). Savukārt kopš pagājušā gada augusta zemākajiem punktiem zelta vērtība ir pieaugusi gandrīz par 15%.

Šāds zelta skrējiens visai strauji uz augšu parāvis arī daudzu tā ieguvēju un pārstrādātāju vērtspapīru cenu. Piemēram, biržā tirgotā fonda, kas apkopo šādu uzņēmumu akcijas, VanEck Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš janvāra palēkusies par 10%. Vēl straujāku pieaugumu demonstrējis svārstīgākais un riskantākais VanEck Vectors Junior Gold Miners ETF.

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Šā gada pirmajā pusē pa grāvi turpina buksēt auto tirgus. Pieejamie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka jaunu spēkratu reģistrācija gada sešos mēnešos Eiropas Savienībā sarukusi par 3,1%, ja salīdzina ar attiecīgo periodu vēl pirms gada. Turklāt visai strauji 12 mēnešu skatījumā tā sarukusi jūnijā – par 7,8%.

Auto reģistrācija jūnijā samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 4,7%, Apvienotajā Karalistē par 4,9%, Francijā un Spānijā pat vairāk nekā par 8%. Arī Latvijā vasaras pirmajā mēnesī reģistrēti par 6,7% mazāk spēkratu nekā pirms gada. Pirmā pusgada rādītājs mūsu valstij šajā ziņā gan vēl ir mēreni pozitīvs.

Autoražošana ir ciklisks tautsaimniecības sektors, ko ļoti izteikti ietekmē ekonomikas dienas un nedienas. Jau 2018. gada izskaņa atnesa gana strauju auto pārdošanas kritumu, kas nozīmēja, ka visa iepriekšējā gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Pēdējos mēnešos viss liecina, ka Eiropas un arī visas pasaules tautsaimniecības izaugsme bremzējas, kas attiecīgi turpinās būt pretvējš burās labam šīs nozares spēlētāju sniegumu. Eiropā autoražotājiem jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmējis papildu izmaksas. Valdot šādam fonam, daudzi vecā kontinenta autobūvnieki jau brīdinājuši, ka krietni sliktāki būs to finanšu rezultāti. Piemēram, BMW maijā ziņoja, ka pirmo reizi 10 gadu laikā kompānijai tās galvenais spēkratu pārdošanas bizness darbojies ar zaudējumiem.

Facebook sāk krist ārā no investoru dažu pašu mīlētāko tehnoloģiju akciju vienādojuma

Jau gluži vai ierasts ir tas, ka pasaules nozīmīgākā akciju tirgus – ASV – izaugsme saistīta vien ar dažu kompāniju akciju sniegumu. Pamatā runa ir par tā saucamo FAANG (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) grupu, kuras akciju turēšana investoriem pēdējo gadu laikā nodrošinājusi milzu peļņu. Tiesa gan, šogad no šo akciju vienādojuma ārā sāk krist Facebook, kuras akcijas vērtība kopš janvāra sākuma ir sarukusi gandrīz par 7%.

Piemēram, Amazon.com akcijas cena, neskatoties uz Facebook ievadīto interneta tehnoloģiju kompāniju akciju izpārdošanu, šogad tāpat ir iespējusi palielināties par 23%. «Investori gadiem ir mēģinājuši salikt kopā šīs grupas (FAANG) akcijas. Tas noticis, neskatoties uz to, ka šīm kompānijām ir atšķirīgs biznesa modelis. Galu galā var izrādīties, ka starp FAANG akciju sniegumu nākotnē būs krietni lielāka atšķirība, nekā tas ir bijis pagātnē,» spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma T. Rowe Price Group analītiķi.

Eiropas ekonomika šogad sākusi uzrādīt sparīgākas dzīvības pazīmes, kas, protams, vērtējams pozitīvi. Savukārt daži ASV ekonomikas dati vairs nav tik pārliecinoši, un skaidrāks kļuvis tas, ka šīs valsts prezidentam Donaldam Trampam, ņemot vērā smagnējo ASV iekšpolitisko situāciju, būs daudz grūtāk īstenot agrāk apsolītos vietējās šīs tautsaimniecības sildīšanas pasākumus. Būtībā – pārskatāmā periodā uz tiem, šķiet, vairs nav ko cerēt. Rezultātā tirgus dalībniekiem nācies pārvērtēt savus agrākos pieņēmumus attiecībā uz tendencēm pasaules varenākajās ekonomikās, kas palielas izmaiņas nozīmējis arī valūtu frontē. Šāda situācija nākusi komplektā, piemēram, ar spēcīgāku eiro valūtu, kas nebūt nav izdevīgi ne reģiona eksportētājiem, ražotājiem, tūrisma industrijas censoņiem, ne pat daudziem investoriem.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir palielinājusies jau par 8,4%, kur pēdējo dienu laikā tā dzīvojas virs 1,14 ASV dolāru līmeņa. Rezultātā šīs tendences uz savas ādas nācies izjust arī tiem eirozonas investoriem, kuri naudu iegulda ASV akcijās. Jāņem vērā, ka ASV akciju tirgus ir pasaulē lielākais un nozīmīgākais - tā virzienā naudu pludina milzīgs investoru skaits pārējā pasaulē, tostarp Eiropā. Kopš šā gada sākuma ASV kopējā akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par 8%. Tas izklausās lieliski, lai gan eirozonas investoriem (un visiem citiem, kuriem skādē dolāra cenas kritums) realitātē šī aina nemaz tik spožās krāsās nezīmējas. Jau pieminētais eiro/dolāra ceļojums augstākos līmeņos nozīmējis, ka investīcijas ASV akcijās daudziem eirozonas investoriem šogad pamatā ir bijušas pa nullēm.

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, investoriem turpinot gūt peļņu, kā arī parādoties pazīmēm par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos starp Vašingtonu un Pekinu.

Savukārt Eiropas biržās bija vērojamas dažādas tendences.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka kopā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cenšas glābt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju ZTE, kuram noteikts aizliegums pārdot amerikāņu tehnoloģiju, un tāpēc tas pārtraucis pamatdarbību.

«Wunderlich Securities» analītiķis Arts Hogans norādīja, ka Volstrīta vienmēr pozitīvi uztver pazīmes par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos.

«Bažas par tirdzniecības politiku 2018.gadā tirgiem noteikti ir bijis pretvējš,» viņš sacīja.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.