Jaunākais izdevums

Pētīs krājaizdevu sabiedrību iespējas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā ierobežotās mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt aizdevumu, Ekonomikas ministrija pētīs krājaizdevu sabiedrību potenciālu.

Krājaizdevu sabiedrību nozare pēdējo gadu laikā vērojama stabila izaugsme. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 krājaizdevu sabiedrības, un to biedriem izsniegto kredītu apmērs 2015. gada 4.ceturksnī bija 17,6 miljoni eiro, pērn tam palielinoties par 1,7 miljoniem eiro, noguldījumi auguši par 2 miljoniem eiro un gada beigās sasniedza 18,5 miljonus eiro, bet aktīvu apjoms audzis par 2,5 miljoniem eiro un pērnā gada nogalē saniedza 25,2 miljonus eiro.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 24.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa par 45% lielāka nekā iepriekš

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa dubultojusies

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta beigās bija 25,2 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība marta beigās bija 20,4% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī saruka par aptuveni 3% un marta beigās sasniedza 17,3 miljoniem eiro. Savukārt kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās – 61.9% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32,8% – kā uzraugāmie un 5,3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (decembra beigās attiecīgi - 60,6%, 33,5% un 5,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība, informē FKTK.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma.Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība neveic saimniecisko darbību, nav izsniegusi kredītus, tai nav saistību pret noguldītājiem, kā arī tā nesniedz citus tās statūtos noteiktos finanšu pakalpojumus. Tāpat krājaizdevu sabiedrība 05.06.2018. pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

FKTK padomes lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības vēstuli, kurā tā informē FKTK, par pieņemto lēmumu par likvidācijas uzsākšanu un lūdz anulēt licenci krājaizdevu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina grozījumus krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos, informē FKTK.

Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības.

Minēto noteikumu grozījumi ietver vairākas izmaiņas. Saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu.

Izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības cenšas iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrības grib iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā, taču ņemot vērā to specifiskās aktivitātes un ar aktīvāku kreditēšanu saistītos riskus, šo segmentu iekustināt visdrīzāk nebūs viegli. To, kā šī iecere realizēsies, rādīs laiks, jo nozare ir ļoti sadrumstalota, un ilgstoši strādājusi savā nodabā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā valsts institūcijās uzvirmojusi ideja par krājaizdevu sabiedrību iesaisti uzņēmumu kreditēšanā, taču ideja jau ilgāku laiku tiek apviļāta un nolikta malā. Nu Finanšu ministrija (FM), izvērtējot sektoru, izveidojusi potenciālo rīcības plānu sabiedrību aktivizēšanai.

Kaut arī krājaizdevu sabiedrību apjomi pēdējo gadu laikā auguši – no 6,9 milj. eiro 2004. gadā līdz 26,2 milj. eiro pērnā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar citu aizdevēju izsniegto kredītu apjomiem, nevar teikt, ka tas būtu augsts rādītājs. Strauji audzis arī izsniegto kredītu apmērs – no 5,8 milj. eiro 2004. gadā līdz 18,7 milj. eiro pērnā gada septembra beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi par piektdaļu

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 408 tūkstošus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 340 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu strādāja lielākā daļa (24) krājaizdevu sabiedrību, kopā nopelnot 439 tūkst. eiro (to tirgus daļa kopējos sabiedrību aktīvos – 98%), savukārt pārējo sabiedrību zaudējumi bija 31 tūkst. eiro.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā turpināja augt - par 1,7 miljoniem eiro jeb 10,2% (2014. gada laikā par 301 tūkst. eiro jeb 1,9%), un gada beigās sasniedza 17,8 milj. eiro.

2015. gadā uzlabojusies arī KKS kredītportfeļa kvalitāte. Decembra beigās 60,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 33,5% kā uzraugāmie un 5,9% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (2014. gada beigās – 60,2%, 34% un 5,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptur Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu apturēt Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību, jo sabiedrības darbībā konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā.

Apturot licences darbību, FKTK ir noteikusi Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai tiesisku pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai, tai skaitā izveidot un ieviest krājaizdevu sabiedrības darbībai, sniegtajiem pakalpojumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.

Šobrīd Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība saimniecisko darbību neveic – tā neizsniedz kredītus saviem biedriem, nepiesaista biedru noguldījumus un nesniedz arī citus finanšu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas par 11% vairāk

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 355 tūkstošus eiro jeb gandrīz par 11% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 321 tūkstoti eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 20 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 388 tūkst eiro, savukārt pārējo 13 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 33 tūkstošus eiro.

KKS galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja augt - par 737 tūkstošiem eiro jeb 4,3% un septembra beigās sasniedza 17,9 miljonus eiro. Kredītportfeļa kvalitāte nedaudz uzlabojās – 64,3% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 29,9% – kā uzraugāmie un 5.8% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 62,6%, 31,3% un 6,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas jaunajiem klientiem sniegs plašāku informācija par garantēto atlīdzību

Žanete Hāka, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk bankas un krājaizdevu sabiedrības saviem noguldītājiem sniegs strukturētu un detalizētu informāciju par noguldītāju tiesībām uz garantēto atlīdzību – jaunajiem klientiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas (piemēram, konta atvēršanas), bet esošajiem klientiem šī informācija būs pieejama bankas mājas lapā, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Līdz šim bankas un krājaizdevu sabiedrības (noguldītāju piesaistītāji) šādu informāciju sniedza vispārīgā veidā, taču turpmāk tiem būs jāaizpilda īpaša FKTK izstrādāta veidlapa, kurā klientiem jānorāda informācija par garantētās atlīdzības apmēru un valūtu, garantētās atlīdzības izmaksas termiņu, noguldījumiem, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība, kā arī noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājiestādes (FKTK) kontaktinformācija.

Valsts garantētās standarta atlīdzības limits katram klientam katrā Latvijas bankā ir 100 tūkstoši eiro. Saskaņā ar jauno likuma redakciju ir daži darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām ir tiesības pretendēt vēl uz papildu atlīdzību, t.i., kopā ar standarta garantiju līdz pat 300 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina vairākus jaunus noteikumus

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu.

Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas, informē ministrija.

Likumprojektu pakete (likumprojekts «Kooperatīvo sabiedrību likums» un likumprojekts «Grozījumi likumā »Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru«») paredz šādas izmaiņas:

Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā).

Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru