Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos.
Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas.
ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām.
Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām).
Minētie ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu darījumiem ES un tos vajadzētu piemērot viena gada laikā. Ar laiku komisijas maksas ierobežošana varētu arī pazemināt cenas, kas jāmaksā pircējiem.
Deputāti balsojumā arī atjaunināja drošības noteikumus tiešsaistes maksājumiem, lai tos pielāgotu tehnoloģiju un tirgus attīstībai un arvien pieaugošajam tiešsaistes maksājumu īpatsvaram. Ar jaunajiem noteikumiem tiešsaistes pircēji saņem noteiktas tiesības.
Deputāti vēlas ar jaunajiem noteikumiem vairāk aizsargāt lietotāju personas datus un uzlikt pienākumu nepārprotami informēt pircēju par visām izmaksām, maksājuma izpildes laiku un, attiecīgos gadījumos, arī valūtas maiņas kursu.
Neautorizēti maksājumi būs jāatgriež karšu īpašniekiem 24 stundu laikā pēc to konstatēšanas, tomēr klientiem varētu nākties segt līdz 50 eiro no zaudējumiem, kas tirgotājiem rodas ar nozaudētu vai zagtu maksājumu karti vai ierīci nelikumīgi veikta maksājuma dēļ.
Iestādēm, kas nodrošina tiešsaistes maksājumu pakalpojumus, būs jāsaņem atļauja dalībvalstu iestādē, vispirms nodrošinot atbilstību drošības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, kā arī jānodrošina pret zādzību. Dalībvalstīm būs jāizveido publisks šādu iestāžu reģistrs.
Maksātājam, kas lieto tiešsaistes kontu, būs tiesības lietot drošu maksājumu programmatūru vai ierīces, ko nodrošina trešās puses, un maksājuma saņēmējs nevarēs par tiem prasīt papildus maksu.
Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pēc pieprasījuma jāatklāj reālās maksājumu apstrādes izmaksas. Ar ES noteikumiem arī būtu jānosaka ierobežojumi maksājumu pakalpojumu pieprasītajai komisijas maksai.
Eiropas Parlaments ceturtdienas balsojumā pieņēma savus ierosinājumus pirmajā lasījumā, tomēr par tiem vēl jāvienojas ar ES dalībvalstīm. Tas tiks atstāts nākamā EP sasaukuma ziņā.
