Tehnoloģijas

Vēlas padarīt cilvēkus laimīgākus

Anda Asere, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

"Mobilās lietotne mērķis ir palīdzēt man dzīvot ilgāk un laimīgāk. Es veidoju šo aplikāciju savām savtīgajām vajadzībām. Taču arī mani draugi un paziņas biznesā vēlas būt laimīgāki un dzīvot ilgāk. Viens no tiem ir Koichiro Yoshida – japāņu 200 miljonu dolāru vērtās kompānijas "CrowdWorks" dibinātājs, kurš iemīlējās šīs aplikācijas koncepcijā un investēja tajā 200 tūkstošus dolāru, lai palīdzētu man ar to dalīties ar citiem cilvēkiem. No šiem 200 tūkstošiem dolāru es personīgi neesmu paņēmis necik, lai atalgotu sevi – visa nauda tiek ieguldīta, lai padarītu lietotni labāku," stāsta N. Haļavins. Viņš pieņēmis darbā atsevišķu komandu, lai tuvāko sešu mēnešu laikā lietotnei varētu piekļūt plašāka sabiedrība, tiks izstrādāta būs arī "Android" versija. Viņš piebilst, ka ir 'iOS", "Android" un"Javascript" programmētāju meklējumos Latvijā.

Stāstot par to, kā nolēmis izstrādāt šādu mobilo lietotni, viņš teic, ka, pamanīja, ka ik pa 15 minūtēm pārbauda savu e-pastu un telefonu. "Protams, es saņemu simtiem e-pastu, bet mana darba rezultāti nekad nav radušies no e-pasta vai telefona paziņojumu pārbaudīšanas, bet gan no proaktīva radoša darba. Notika kaut kas dīvains – es sāku domāt, ka es esmu bezatbildīgs, ja es nepārbaudu savu e-pastu," stāsta N. Haļavins. Viņš nolēma eksperimentēt un būt visu dienu birojā un nedarīt neko citu kā vien novērot savas sajūtas, kā rezultātā pamanīja, mikromenedžments novērš uzmanību.

N. Haļavinam sāka šķist, ka viņš strādā neefektīvi. Prātojot par to, ko nozīmē efektivitāte un kas ir dzīves mērķis, viņš nonāca līdz laimei. Šī doma savukārt radīja citu jautājumu –kas ir laime? "Es nolēmu radīt laimes formulu, balstoties uz dažādiem pētījumiem, eksperimentēt un darīt visu saskaņā ar šo formulu. Vispirms es veicu kalkulācijas savos pierakstos un kad es nolēmu to vienkāršot un izstrādāju mobilo lietotni, kas varētu palīdzēt aprēķināt laimes līmeni, balstoties uz ikdienas aktivitātēm, un ieteiktu, ko darīt, lai uzlabotu savas sajūtas," stāsta N. Haļavins.

Db.lv jau rakstīja, ka N. Haļavins strādā pie vēl vienas mobilās lietotnes. "Esmu izlasījis visus iespējamos Stenforda un Hārvarda universitāšu pētījumus par to, kā zinātniski definēt laimi. Par to atbild četri hormoni smadzenēs – dopamīns, serotonīns, oksitocīns un endorfīni. Es strādāju pie aplikācijas, kas analizē manus laimes hormonus, balstoties uz to, ko es daru. Piemēram, es dzīvoju Silīcija ielejā, kur ir saulains laiks, kas pozitīvi ietekmē serotonīnu. Oksitocīna līmeni labvēlīgi ietekmē apskaušanās ar ģimenes locekļiem, bet endorfīni pārsvarā ir saistīti ar fiziskām aktivitātēm, sportu. Dopamīna līmeni ietekmē atalgojuma sajūta, piemēram, darbā, studijās, radošās nodarbēs," viņš teic.

Daudzi cilvēki mūsdienās esot atkarīgi no dopamīna, jo, kad telefonā tiek saņemts kāds paziņojums, palielinās dopamīna deva smadzenēs. Sociālajos tīklos cilvēki redz daudzas ziņas, kam ar viņu nav nekādas saistības, bet ir radies iespaids, ka tās visas ir svarīgas un kaut ko nokavēs, ja visas neizlasīs. Tāpat dopamīnu palielinot katrs saņemtais "like", bet ne tikai – tas ietekmē arī serotonīnu, jo cilvēks tic, ka viņa sociālais tēls kļūst labāks, iegūst vairāk respekta un cieņas. "Ja vienreiz saņem piecus "like", nākamreiz sagaidi vairāk un, ja saņem tos pašus piecus, iegūsti mazāk apmierinājuma, nekā iepriekš.

Līdz ar to cilvēki par to vien domā kā par gaidām saņemt šo virtuālo atzinību. Digitālā un patiesā atzinība nav viens un tas pats, bet smadzenes vēl nav iemācījušās tikt ar to galā. Man ir izdevies atrast pareizo līdzsvaru starp šiem četriem hormoniem. Es šo aplikāciju izmantoju pusgadu, daudz esmu iemācījies par sevi un to, kā strādā smadzenes. Pirms sešiem mēnešiem es domāju, ka esmu laimīgs, bet tagad esmu 300% laimīgāks," saka N.Haļavins.

Paradumu analīze un laimes hormonu līdzsvara uzlabojums bijis iemesls daudzām dzīvesstila izmaiņām, kuras viņš piedzīvojis, lietojot paša izstrādāto mobilo lietotni "HappyBrain". N. Haļavins atklāj, ka gada laikā zaudējis 22 kilogramus, sācis skūties, ir relaksētāks, kā arī vairs nejūt toksisku kaunu par sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

AntiLand izveidotājs strādā pie jaunas aplikācijas

Anda Asere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Niks Haļavins strādā pie jaunas mobilās lietotnes – tērzēšanas aplikācijas jauniešiem vecumā no 14 gadiem

"AntiLand" daudzi izmanto iepazīšanās nolūkos, un "Google" un "App Store" tā ir definēta kā pieaugušajiem domāta aplikācija. Tāpēc viņš strādā pie jauna projekta, kas būs pieejams arī jauniešiem vecumā no 14 gadiem, jo tieši pusaudžiem, šajā vecumā meklējot sevi, mēdz būt daudz sociālu problēmu.

Piemēram, daļai ir citi uzskati vai atšķirīga seksuālā orientācija, un viņi tiek apcelti skolā. "Mēs vēlamies jauniešiem izveidot ļoti drošu vietu, kur viņi var būt patiesi. Tas nav viegli, bet mēs jau esam investējuši jaunākajās tehnoloģijās, lai saturs tiktu automātiski analizēts. Mums jau ir līdzīgi risinājumi, bet jaunās tehnoloģijas spēs atpazīt, ka saturs ir nepiemērots. Tas spēs mācīties pats no sevis, piemēram, ja kāda bilde vai ziņojums tiek iztulkots negatīvi, viss šāda veida saturs tiks automātiski bloķēts," stāsta N. Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple noraida koronvīrusa izsekošanas aplikāciju

Anda Asere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru