Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā paredz, ka patērētājam nevar tikt piemērota maksa par pārkreditēšanu vai kompensācija. Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo kompensāciju trijos maksājumos. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkstēs būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai.

Ministrijā norāda, ka ar grozījumiem regulējumā iecerēts panākt būtisku pārkreditēšanas izmaksu samazinājumu patērētājam, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, pārkreditēšanas izmaksas samazināšoties no 3500 eiro līdz 2500 eiro, ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties no apmēram 2000 eiro līdz 1000 eiro, savukārt, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties trīs reizes - no aptuveni 1500 eiro līdz 500 eiro.

Šie aprēķini ir veikti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vēl vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot apmēram 50 eiro.

Ministrijā arī norāda, ka hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs reklamēt pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. Izstrādātie grozījumi likumos neparedz jauna mehānisma izveidi jeb kādas kardinālās izmaiņas esošajā pārkreditēšanas procesā, taču paredz vairākas būtiskas izmaiņas un atvieglojumus, kas mazinās pastāvošos pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp izmaksas, un atvieglos pārkreditācijas procesu patērētājiem.

Vienlaikus konkurences veicināšanai plānots atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpat tiks definēta hipotekārā pārkreditēšana, tiks noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, jaunajam kredīta devējam un patērētājam.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.

Vienlaikus grozījumi Notariāta likumā paredz iespēju arī nebanku kreditētājiem iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.

Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš norādīja, ka kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā, kas lielā mērā saistīts ar vājo konkurenci banku sektorā. Konkurenci nav veicinājis arī sarežģītais un dārgais hipotekāro kredītu pārkreditācijas process, kas līdz šim ir ticis veidots banku interesēs.

"Ar likumu izmaiņām tiks panākts ievērojams administratīvā un finansiālā sloga samazinājums hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp arī izmaksas, kas līdz šim ir bijušas nesamērīgi lielas," uzsver Valainis.

Likumprojektu pakotne izstrādāta ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu izveidotajā darba grupā, kurā tika piesaistītas iestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozares pārstāvji. Risinājums akceptēts no visām iesaistītajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē

LETA, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai būs jālūdz ECB viedoklis par hipotekāro kredītu likmju procentu ierobežošanu

LETA, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir pienākums lūgt Eiropas Centrālo banku (ECB) izteikt viedokli par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ierobežot hipotekāro kredītu likmju procentus uz gadu, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji uzsvēra, ka tas nav uzraudzības tvēruma jautājums un, neatkarīgi no ECB tiešās uzraudzības, visām Latvijas kredītiestādēm ir un būs saistoši Latvijas likumi.

Neraugoties uz ECB izteikto viedokli par priekšlikumu, lēmumu pieņems un tiesvedības risku uzņemsies Latvija, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4.oktobrī atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.

Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents parakstīs likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai

LETA, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu parakstīt hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Rinkēvičs 19.oktobrī Latvijas Televīzijai atzina, ka ar Ministru prezidenti pārrunājis to, ka tiek vērtēti visi riski grozījumu virzīšanā. Viņš noteikti parakstīšot tādu likumu, ko iesniegs Saeima.

Vienlaikus gan viņš pieļāva, ka pastāv tiesvedības riski Satversmes tiesā. Tomēr viņš atgādināja, ka "satversmības riski" nebija tad, kad bankas bija jāglābj 2008./2009.gadā, lai gan toreiz cieta visa sabiedrība. Tāpat šajos gados bijušas vairākas naudas atmazgāšanas lietas.

Ņemot vērā minēto, prezidents paļaujas uz to, ka Saeima atradīs līdzsvarotu lēmumu, bet viņš netaisoties pakļauties banku šantāžai. "Ja Saeima šādu likumu atbalstīs, tad es to parakstīšu," piebilda amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai rosina ieviest aizsardzības nodevu

LETA, 24.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" organizētā diskusija "Pīķis sasniegts? Kad un cik strauji kritīs banku aizdevumu procentu likmes (Euribor)?", kurā eksperti no Latvijas Bankas, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" un "Bonava Latvija" diskutēja par šī brīža banku likmēm un to ietekmi uz mājokļu tirgu.

Kā pieļauj eksperti, starpbanku procentu likme jeb Euribor jau tuvāko trīs, četru ceturkšņu laikā varētu sākt pakāpeniski samazināties, vienlaikus, ņemot vērā šī brīža būvniecības aktivitivāti jauno projektu segmentā, palielinoties pieprasījumam, jauno mājokļu cenas varētu atkal sākt kāpt.

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori - pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju. "Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta - lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžeta komisija atbalsta likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai

LETA, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.

Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Atbalsts tiks attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Patlaban likumprojektā paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt persona, kurai tas ir vienīgais hipotekārais kredīts, taču deputāti sola nākamajiem lasījumiem vēl diskutēt, vai atbalstu varētu attiecināt uz hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim. Atbalsts nebūs paredzēts tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē.

Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un tas nekādā veida nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru