Finanses

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs (no labās) un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Lauris Rasnačs: Mūsu lietvedībā šobrīd ir viena interesanta tiesu lieta. Mēs pārstāvam grāmatvedības uzņēmumu, kura darbību pārbaudīja Valsts ieņēmumu dienests, kas ir viena no pārraudzības iestādēm. Šeit ir divas sadaļas lietā – viena ir sīkas detaļas, bet otra – konceptuālie jautājumi un no tiem izrietošais kopiespaids par likumu kvalitāti, likumu piemērošanas kvalitāti un ierēdņu pilnvarām.

Jens Kristians Pastille: Šīs lietas kopiespaids ir mazliet provokatīvs, un tādēļ ir nepieciešama publiska diskusija, kurā iesaistās plašāka sabiedrības daļa. Es Latvijā strādāju vairāk nekā 15 gadus, man patīk šī zeme, valsts un tās cilvēki. Arī daudziem investoriem tā patīk. Daudzi investori Latviju ir uzskatījuši par labu vietu investīcijām. Vienīgā lielā problēma ir bijusi korupcija šajā valstī. Tomēr šobrīd tā vairs nav korupcija, bet gan kļūdaina pieeja cīņai ar korupciju. Man ir iespaids, ka Latvija regulāri zaudē lielas investīcijas, kaut vai tikai tādēļ, ka investoriem nereti pat nav saprātīgas iespējas atvērt bankas kontu. Mūsu lietvedībā ir lieta, kurā Latvijas tiesa ir lūgusi skaidrojumu Eiropas tiesai, uzdodot tā saucamos prejudiciālos jautājumus. Šo jautājumu mērķis ir iegūt skaidrojumu par noteiktu tā saucamās 4. AML direktīvas iztulkojumu, ko var sniegt tikai Eiropas Savienības tiesa. Šo jautājumu uzdošanu pamudināja VID pieņemtais lēmums, kas, mūsuprāt, norāda uz trim būtiskām problēmām Latvijas pieejā, cīnoties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru