Tirdzniecības centrā "Spice" atklāta gleznu izstāde, kurā 12 spilgtos mākslas darbos iemūžināti Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētāji un galvenais treneris Luka Banki.

Gleznas, kuras veidojusi māksliniece Kristīne Lapsa-Kalniņa sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību BALTA un Latvijas Basketbola savienību (LBS), apskatāmas līdz 15. augustam un nopērkamas tiešsaistes izsolē.

Visi izsoles ieņēmumi tiks ziedoti Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) Bērnu un jauniešu apvienībai, lai nodrošinātu sporta inventāru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma atklāšanā piedalījās Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, AAS BALTA valdes loceklis Ingus Savickis, Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, kā arī basketbolisti Dairis Bertāns un Andrejs Gražulis.

“Šī izstāde apliecina, ka basketbols Latvijā ir kas vairāk par sportu – tā ir kustība, kas vieno, iedvesmo un balsta sabiedrības vērtības,” uzsvēra Raimonds Vējonis, norādot, ka izstādes mākslinieciskā pieeja izgaismo sportistu lomu arī ārpus laukuma.

Dati par Rīgā aizvadītā Eiropas čempionāta basketbolā finansiālo devumu galvaspilsētai un Latvijai kopumā ir gaidāmi pāris mēnešu laikā, pirmdien intervijā TV3 stāstīja Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Pēc ierēdņa vārdiem, pāris mēnešu laikā viesnīcas precīzāk saskaitīs datus un kļūs skaidrs, vai sasniegtas pirms čempionāta izteiktās aplēses, ka ieguvums ekonomikai varētu būt ap 60 miljoniem eiro.

Bikovs izteicās, ka pirmā no tūrisma mītnēm saņemtā informācija esot visai pozitīva, piemēram, dažas viesnīcas ziņojušas par piepildījumu līdz pat 90%. Igauņu basketbola fanu skaits sasniedzis 8000 līdz 9000, bet daudzi no viņiem statistikā neuzrādīšoties, jo palika privātpersonu piedāvātajos īstermiņa īres dzīvokļos.

Kopumā Bikovs vērtēja, ka Rīga spējot labi piesaistīt tūristus, līdz ar to atbraucēju skaits aug, bet izaicinājums ir palielināt laiku, kuru tūristi pavada Rīgā.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Eiropas čempionāta basketbolā laikā Rīgā ēdinātāju apgrozījums pieauga līdz 10% robežās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis, balstoties uz LRB biedru aptauju.

Viņš skaidroja, ka lielāks apgrozījuma pienesums no čempionāta noteikti būs viesnīcām, jo viesnīcu noslogojums bija salīdzinoši augsts, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jenzis skaidroja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietu klienti atšķīrās no "parastā" tūrista, kas vairāk koncentrējas uz gastronomijas iepazīšanu. "Sporta līdzjutējiem vairāk interesē izklaide un dzērieni, tādēļ bāri noteikti bija lielāki ieguvēji nekā restorāni," viņš minēja.

Viņš arī pastāstīja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietas vairāk apmeklēja tūristi no Igaunijas un Somijas, kā arī nedaudz no Vācijas, tomēr tas bija atkarīgs no tā, kuras komandas tālāk tika izslēgšanas spēlēs.

Saruna ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par gatavošanos Eiropas čempionātam EuroBasket 2025 Rīgā, kā notiek gatavošanās, organizācijas aizkulises, 19 miljonu eiro izmaksas, mārketings, finanses, un, protams, basketbols un karjera pēc profesionālā sporta.

Par to, kā tiek rīkots lielākais sporta pasākums Latvijā ar 240 000 biļetēm, 1000+ cilvēku komandu un 500 brīvprātīgajiem.

"Mūsu mārketings ir mūsu labie rezultāti", saka Kaspars par EuroBasket Latvijā.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji – Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Uzņēmējiem ir jāizprot savu klientu vajadzības un paradumi, uzskata Daiņus Ļuļis, (Dainius Liulys), e-komercijas platformas PHH Group izpilddirektors.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības atslēga e-komercijā ir universāla - turēt solījumus klientiem, piedāvāt atbilstošu un plašu preču klāstu, kā arī nodrošināt uzticamus piegādes un preces atgriešanas procesus. Šajā ziņā Latvija neatšķiras no jebkura cita tirgus, pārliecināts ir PHH Group, kurā iekļaujas arī interneta veikals 220.lv, izpilddirektors. Viņš norāda, ka Latvijā un Baltijā ļoti būtiskas ir arī vietējas zināšanas un izpratne. Mazākos tirgos klientu ir mazāk, tādēļ katra pircēja zaudējums uzņēmumam ir būtisks. Šī iemesla dēļ mūsu kvalitātes latiņa ir nemainīgi augsta - mēs darām visu iespējamo, lai klienti mums uzticētos, norāda D.Ļuļis.

Rada biznesu

Skolēnu ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks ir klāt, un sportiskākajiem bērniem tas aizritēs treniņos, sacensībās un sporta nometnēs, pilnveidojot prasmes un kļūstot fiziski spēcīgākiem. Aktīvi trenējoties, ik pa laikam gadās iedzīvoties arī savainojumos, tādēļ aktīvās sportošanas sezonas sākumā vecākiem vajadzētu nopietni apsvērt nelaimes gadījumu polišu iegādi bērniem.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) dati rāda, ka visapdraudētākie ir bērni, kuri nodarbojas ar komandu sporta veidiem – futbolu, basketbolu un volejbolu.BTA statistika par izmaksātajām kompensācijām aizvadītajā pusotrā gadā rāda, ka visbiežāk mediķu palīdzību nācies meklēt jaunajiem futbolistiem. 27% no visām atlīdzībām, kas piešķirtas par bērnu sporta aktivitātēs gūtajām traumām, saņēmuši tieši futbola spēlētāji. Otrais traumatiskākais sporta veids ir basketbols, trešais – volejbols, bet ceturtais - hokejs. Atlīdzību īpatsvars šajos sporta veidos ir attiecīgi 23 %, 10 % un 9%.

Kopumā trīs ceturtdaļas no visām kompensācijām par sporta aktivitātēs gūtajiem savainojumiem izmaksātas komandu sporta veidu spēlētājiem.

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, liecina Elmāra Kehra izstrādātais turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojums.

Šoruden Rīgā aizvadītais turnīrs, kas sākās 27. augustā un noslēdzās 14. septembrī, rezultējies ar to, ka vidēji ārvalstu viesis Rīgā pavadījis 3,6 naktis un apmeklējis 2,4 spēles. Ekonomiskās ietekmes ziņojumā aplēsts, ka vienā ceļojumā vidēji iztērēti 1103 eiro. Visvairāk tērējuši Grieķijas fani – virs 1200 eiro, kamēr lietuvieši – zem 600 eiro.

Vidējie tēriņi ārvalstniekam uz nakti bez biļešu izmaksām bijuši 233 eiro, bet ar ieejas biļeti uz spēli – 304 eiro. No tiem 22% jeb 66 eiro atvēlēti naktsmītnei, 44 eiro – restorāniem, 29 eiro – ēdiena iepirkšanai, 21 eiro – transporta izmaksām, 11 eiro – atribūtikai, bet citās izmaksās iztērēti 63 eiro. Šeit visvairāk esot tērējušies somi, kuriem viena diena Rīgā kopā ar spēles apmeklēšanu izmaksājusi ap 350 eiro. Savukārt igauņi dzīvojuši visaskētiskāk, iztērējot nedaudz virs 200 eiro dienā.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notikušais Eiropas čempionāts basketbolā pamatīgi palīdzējis viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Sporta foruma norises trīs nedēļās Latvijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 50 tūkstoši sporta līdzjutēji no ārzemēm, noslogojot viesnīcas un krodziņus vairāk nekā parasti vasaras noslēgumā.

Benchmarking Alliance dati rāda, ka 32 Rīgas lielo viesnīcu noslogojums EuroBasket 2025 laikā bijis par 7 % augstāks nekā augusta pēdējā un septembra pirmajās divās nedēļās pirms gada un par 13 % augstāks nekā šajā periodā 2023. gadā. Savukārt numuriņa vidējā cena bija par 57 % lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Līdz ar to šo viesnīcu trīs nedēļu kopējais apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 80 % vairāk nekā 2023. gadā un par 60 % vairāk nekā pērn.

«EuroBasket laiks kopumā viesnīcām vēsturiski šajā periodā ir ar augstu noslogojumu, taču lielā pieprasījuma kontekstā, it īpaši, uz izslēgšanas spēlēm un pēdējā brīža pieprasījumi, ļāva maksimizēt viesnīcas ieņēmumus un noslogojumu. Tas attiecās ne tikai uz izmitināšanu, bet arī uz restorāna pakalpojumiem. Kopumā šāda veida sporta notikumi viennozīmīgi ir ar lielu pievienoto vērtību, ne tikai īstermiņa finansiālo, bet tieši ilgtermiņā ar pilsētas un valsts atpazīstamības veicināšanu starptautiski. Katrs līdzjutējs ir potenciāls mūsu tūrisma «pārdevējs» savās mājās,» komentē Grand Hotel Kempinski Riga Pārdošanas direktors Andis Kielbickis.