Jaunākais izdevums

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Video autore: Monta Glumane

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Āris Jansons atzina, ka mežsaimniecībā ir vairāki svarīgi komponenti, kuriem vienam ar otru un trešo nepieciešama laba mijiedarbība, lai sasniegtu labu rezultātu. Pirmā ir selekcija, kad sēklu materiālu ievāc nevis no kura katra čiekura, bet gan tieši no tiem kokiem, kas ir vislabākie, visproduktīvākie. Pēc Ā. Jansona sacītā, Latvijā par meža selekciju var runāt jau no 1957. gada, kad tika formulēta tēze: mežā gribam tādus kokus, kuri dod vislabāko ražu, un tā rezultātā tika sākta labāko sugu eksemplāru sēklu iegūšana. «Tas ir tāpat, kā stādot ābeļdārzu, – saimnieks izvēlas stādīt nevis jebkādas ābeles, bet gan tās, kuras ražos garšīgākos un pirktākos ābolus,» skaidro Ā. Jansons. Viņš atgādina, ka kokus mežā audzē nevis tikai apkārtnes skaistumam, bet gan lai tos saimnieciski izmantotu – pārstrādātu, savukārt pārstrādātājiem visvairāk vajag koku stumbrus bez zariem. Minēto iemeslu dēļ arī ir loģiski, ka mežu īpašnieki būs ieinteresēti tieši šādu koku stādu stādīšanā. «Šodien var sacīt, ka Latvija koku selekcijas un koku stādu audzēšanas jomā ir Eiropas augšējā līmenī,» tā Ā. Jansons. Otrs svarīgs faktors ir koku augšanas apstākļi, proti, ja koki iestādīti vietā, kura bieži atrodas ūdenī (purvā) vai arī ir pilnīgs mitruma deficīts, tad iestādītā audze vairāk nīkuļos, nekā augs, bet tas atkal nav izdevīgi meža īpašniekam. Nenoliedzami, ka mežu (tāpat arī lauku un tīrumu) īpašniekus interesē, lai uz viena hektāra zemes var izaudzēt maksimāli iespējami lielāku ražu un arī to ātrāk novākt. Trešais komponents ir postītāji – meža dzīvnieki, kuriem garšo it īpaši jaunaudžu zaļums, dažādi kaitēkļi – kukaiņi un līdztekus tiem arī vējš un uguns. Pēdējo desmit gadu novērojumi liecina par pieaugošo ciklonu aktivitāti, jo īpaši, ja tie ir tad, kad zeme nav sasalusi, tad ne tikai atsevišķi koki, bet pat veselas mežaudzes tiek ne tikai nolauztas, bet pat izgāztas ar visām saknēm. «Noturība pret vēju ir saistīta ar audzes retināšanu, to skaitu – jo mazāk audze tiek retināta, jo tai ir lielāka noturība pret vēju, jo pētījumi rāda, ka pēc katras retināšanas nākamos trīs līdz piecus gadus attiecīgajā audzē esošie koki nav noturīgi pret vēju,» skaidroja Ā. Jansons. Viņaprāt, retināšanas samazinājumu var panākt, stādot mazāku daudzumu koku uz vienu hektāru. 50 gadus vecā zinātniskās izpētes mežā egļu diametrs 54–56 cm ir sasniegts, stādot tikai 1200 koku stādus uz vienu hektāru. Pašlaik Latvijas normatīvi prasa stādīt 2000 līdz 2200 egļu stādu uz hektāru.

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas Livland Skog reģistrējis kompāniju Vidzemes egles ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu

LETA, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Livland Skog» reģistrējis kompāniju SIA «Vidzemes egles» ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu, liecina informācija «Firmas.lv».

Jaunizveidotā kompānija «Vidzemes egles» komercreģistrā iegrāmatota 8.novembrī. "Livland Skog» valdes loceklis Ulle Sundīns sacīja, ka uzņēmuma «Vidzemes egles» izveide ir saistīta ar darījumu, kuru 2019.gada jūnijā «Livland Skog» noslēdza ar Zviedrijas uzņēmumu SCA. "Mēs pārdevām daļu no mūsu meža īpašumiem.

Šie aktīvi ir ietverti «Vidzemes eglē». SCA drīz kļūs par šī uzņēmuma īpašnieku,» skaidroja kompānijas valdes loceklis. "Livland Skog» mājaslapā šogad vasarā publicētajā paziņojumā teikts, ka kompānija pārdevusi lielu daļu meža īpašumu uzņēmumam SCA - apmēram 9500 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Pirkuma cena ir 24,2 miljoni eiro. Darījumu bija paredzēts noslēgt līdz 2019.gada septembra beigām. Vienlaikus Latvijā «Livland Skog» izvēlējusies saglabāt īpašumu, kurā tā audzē Ziemassvētku eglītes, kā arī dažus no pirmajiem iegādātajiem īpašumiem. "Livland Skog» pieder meži Latvijas ziemeļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Lido egle šogad rotāta, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lido egle mirdzēs arī Lieldienās un Jāņos

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Lido egle jau stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn saruka par 6%

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk

Māris Ķirsons, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai 

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vīrusam atbild ar investīcijām un produktu nomaiņu

Māris Ķirsons, 06.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Meža nozares lielākais izaicinājums šoruden – zāģmateriālu tirgus neprognozējamība un pieprasījuma kritums pēc koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, celulozes šķeldas, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kokļu meistari apvienojas

Laura Mazbērziņa, 08.04.2019

Riharda Valtera Latgales kokle. Rihards Valters kokles gatavo no 2012. gada. Nepārtraukti mācās, pieredzi guvis klavierbūvē un eksperimentēšanā. Mūzikas instrumentu būves nozares Latvijā organizators. Riharda kokles ir pasūtījuši tādi koklētāji, kā Ansis Jansons un grupa «Saule i tuvāk».

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes

LETA, 09.09.2021

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Investējot 13,6 miljonus eiro, pabeigta Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve

Monta Glumane, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Komentāri

Pievienot komentāru