Jaunākais izdevums

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Video autore: Monta Glumane

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Āris Jansons atzina, ka mežsaimniecībā ir vairāki svarīgi komponenti, kuriem vienam ar otru un trešo nepieciešama laba mijiedarbība, lai sasniegtu labu rezultātu. Pirmā ir selekcija, kad sēklu materiālu ievāc nevis no kura katra čiekura, bet gan tieši no tiem kokiem, kas ir vislabākie, visproduktīvākie. Pēc Ā. Jansona sacītā, Latvijā par meža selekciju var runāt jau no 1957. gada, kad tika formulēta tēze: mežā gribam tādus kokus, kuri dod vislabāko ražu, un tā rezultātā tika sākta labāko sugu eksemplāru sēklu iegūšana. «Tas ir tāpat, kā stādot ābeļdārzu, – saimnieks izvēlas stādīt nevis jebkādas ābeles, bet gan tās, kuras ražos garšīgākos un pirktākos ābolus,» skaidro Ā. Jansons. Viņš atgādina, ka kokus mežā audzē nevis tikai apkārtnes skaistumam, bet gan lai tos saimnieciski izmantotu – pārstrādātu, savukārt pārstrādātājiem visvairāk vajag koku stumbrus bez zariem. Minēto iemeslu dēļ arī ir loģiski, ka mežu īpašnieki būs ieinteresēti tieši šādu koku stādu stādīšanā. «Šodien var sacīt, ka Latvija koku selekcijas un koku stādu audzēšanas jomā ir Eiropas augšējā līmenī,» tā Ā. Jansons. Otrs svarīgs faktors ir koku augšanas apstākļi, proti, ja koki iestādīti vietā, kura bieži atrodas ūdenī (purvā) vai arī ir pilnīgs mitruma deficīts, tad iestādītā audze vairāk nīkuļos, nekā augs, bet tas atkal nav izdevīgi meža īpašniekam. Nenoliedzami, ka mežu (tāpat arī lauku un tīrumu) īpašniekus interesē, lai uz viena hektāra zemes var izaudzēt maksimāli iespējami lielāku ražu un arī to ātrāk novākt. Trešais komponents ir postītāji – meža dzīvnieki, kuriem garšo it īpaši jaunaudžu zaļums, dažādi kaitēkļi – kukaiņi un līdztekus tiem arī vējš un uguns. Pēdējo desmit gadu novērojumi liecina par pieaugošo ciklonu aktivitāti, jo īpaši, ja tie ir tad, kad zeme nav sasalusi, tad ne tikai atsevišķi koki, bet pat veselas mežaudzes tiek ne tikai nolauztas, bet pat izgāztas ar visām saknēm. «Noturība pret vēju ir saistīta ar audzes retināšanu, to skaitu – jo mazāk audze tiek retināta, jo tai ir lielāka noturība pret vēju, jo pētījumi rāda, ka pēc katras retināšanas nākamos trīs līdz piecus gadus attiecīgajā audzē esošie koki nav noturīgi pret vēju,» skaidroja Ā. Jansons. Viņaprāt, retināšanas samazinājumu var panākt, stādot mazāku daudzumu koku uz vienu hektāru. 50 gadus vecā zinātniskās izpētes mežā egļu diametrs 54–56 cm ir sasniegts, stādot tikai 1200 koku stādus uz vienu hektāru. Pašlaik Latvijas normatīvi prasa stādīt 2000 līdz 2200 egļu stādu uz hektāru.

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas Livland Skog reģistrējis kompāniju Vidzemes egles ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu

LETA, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Livland Skog» reģistrējis kompāniju SIA «Vidzemes egles» ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu, liecina informācija «Firmas.lv».

Jaunizveidotā kompānija «Vidzemes egles» komercreģistrā iegrāmatota 8.novembrī. "Livland Skog» valdes loceklis Ulle Sundīns sacīja, ka uzņēmuma «Vidzemes egles» izveide ir saistīta ar darījumu, kuru 2019.gada jūnijā «Livland Skog» noslēdza ar Zviedrijas uzņēmumu SCA. "Mēs pārdevām daļu no mūsu meža īpašumiem.

Šie aktīvi ir ietverti «Vidzemes eglē». SCA drīz kļūs par šī uzņēmuma īpašnieku,» skaidroja kompānijas valdes loceklis. "Livland Skog» mājaslapā šogad vasarā publicētajā paziņojumā teikts, ka kompānija pārdevusi lielu daļu meža īpašumu uzņēmumam SCA - apmēram 9500 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Pirkuma cena ir 24,2 miljoni eiro. Darījumu bija paredzēts noslēgt līdz 2019.gada septembra beigām. Vienlaikus Latvijā «Livland Skog» izvēlējusies saglabāt īpašumu, kurā tā audzē Ziemassvētku eglītes, kā arī dažus no pirmajiem iegādātajiem īpašumiem. "Livland Skog» pieder meži Latvijas ziemeļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Lido egle šogad rotāta, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt augstākās pievienotās vērtības līgā

Māris Ķirsons, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Pirmās lēdijas gaumē Ziemassvētkiem sapostais Baltais nams

Zane Atlāce - Bistere, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu ASV prezidenta rezidence Vašingtonā Ziemassvētkiem saposta pēc valsts pirmās lēdijas Melānijas Trampas gaumes.

Šī gada svētku rotājumu tēma ir “Amerikas gars”. Patriotiskais noformējums, kura izskatu pirmā lēdija sākusi plānot jau jūlijā, tapis vairāku mēnešu garumā.

Nama lielo foajē rotā 22 egles un 14 magnolijas augi. Vairāk nekā piecus metrus augstā galvenā egle rotāta pašdarinātiem papīra ziediem, kas simbolizē katru Amerikas štatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lido egle mirdzēs arī Lieldienās un Jāņos

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Lido egle jau stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn saruka par 6%

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kokļu meistari apvienojas

Laura Mazbērziņa, 08.04.2019

Riharda Valtera Latgales kokle. Rihards Valters kokles gatavo no 2012. gada. Nepārtraukti mācās, pieredzi guvis klavierbūvē un eksperimentēšanā. Mūzikas instrumentu būves nozares Latvijā organizators. Riharda kokles ir pasūtījuši tādi koklētāji, kā Ansis Jansons un grupa «Saule i tuvāk».

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Investējot 13,6 miljonus eiro, pabeigta Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve

Monta Glumane, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru