Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš uzsver, ka uzņēmumiem nav izvēles iespēju, jo jādara tas, ko prasa. “Nē, šī iemesla dēļ siltumapgādes uzņēmumu tarifi ar 1. janvāri nepieaugs, bet tā varētu notikt ar vairāku mēnešu, iespējams, pat gada nobīdi (izmešu atskaites sistēmas dēļ), bet tas nav mierinājums siltumenerģijas patērētājiem,” uz jautājumu, vai tā rezultātā jau no 2023. gada nepieaugs siltumenerģijas tarifi, atbild E. Vīgants.

“Biomasas ilgtspējas pierādīšanas princips nav nekas jauns, jo atsevišķās Eiropas valstīs tas eksistē jau 7- 8 gadus,” skaidro Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. Viņš norāda, ka patērētāji Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē jau sen saviem piegādātājiem pieprasa pierādīt piegādājamās biomasas izcelsmi, izsekojamību un ilgtspēju, kā arī tās ieguves procesā radīto CO2 izmešu apjomus. “Lai to pierādītu, ir ieviestas brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas, kur piegādātājam un patērētājiem ir jābūt sertificētiem un piegāžu ķēdei jāpierāda sava atbilstība,” tā D. Palejs. Viņaprāt, Latvijā viss tiek darīts pēdējā brīdī, tieši tāpat kā kaimiņos — Igaunijā, Lietuvā, Somijā. “Rietumeiropā biomasas ilgtspējas pierādīšanas sistēma jau ir ieviesta pirms vairākiem gadiem, turklāt, tā kā Latvija ir viens no lielākajiem kurināmās koksnes piegādātājiem, tad tās kompānijas, kuras šo resursu eksportē, ar šādu biomasas ilgtspējas pierādīšanas un izsekošanas prasību saskaras jau sen, un viņiem jau ir atbilstošs sertifikāts,” tā D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tās ir salīdzinoši sarežģītākas sertifikācijas sistēmas, bet Latvijā tomēr būtu jāievieš vienkāršākas sistēmas.

Trīs iespējas

“Tā kā Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti nesen, tad var novērot situāciju, kad tiek meklēti vainīgie, nevis risināta problēma pēc būtības,” secina SIA BM Certification valdes loceklis, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes sertifikācijas eksperts Jānis Švirksts. Viņš norāda, ka pēc būtības ir trīs veidi — voluntārā, nacionālā vai paša uzņēmuma izveidotā sistēma, kura apliecinās iegūtās biomasas ilgtspēju. “Situācijā, kad deg, vienīgais reālais risinājums ir voluntārā sistēma, kura jau tiek piedāvāta tirgū un tiek izmantota citās valstīs, vienlaikus ir uzņēmumi, kuri pat šajā situācijā kaut ko gaida. Aicinu nekavējoties uzsākt sertifikācijas procesu, izvēloties vienu no divām sistēmām, kaut arī kopumā tās ir 14,” tā J. Švirksts.

D. Palejs norāda, ka minētās 14 sistēmas lielākoties radītas biogāzei un šķidrajām biodegvielām, bet nav īsti atbilstošas cietai biomasai — koksnei, kam der divas Eiropas Komisijas apstiprinātās SURE un SBP (Sustainable Biomass Program). Ir vēl trešā, taču tā, pēc D. Paleja sacītā, ir derīga tikai Nīderlandē, bet neder Latvijai. “SBP ir senāka sertifikācijas sistēma, un tādēļ tā ir sarežģītāk veidota, smagnējāka administrēšanas sistēma, vajadzīgs garāks laiks attiecīgā sertifikāta iegūšanai, un process ir dārgāks, vienkāršākā ir SURE sistēma, kura plaši attīstās Polijā, Vācijā, Spānijā, Francijā un arī Zviedrijā, tā būtu vispiemērotākā Latvijai,” iesaka D. Palejs.

Kā vēl vienu SURE sistēmas priekšrocību D. Palejs min to, ka tajā var sertificēt arī nemeža biomasu — koksni, kura iegūta no tīrumiem un grāvjiem novāktiem krūmiem (apauguma), jo tādas iespējas nav SBP sistēmai. “Latvijā ir eksperti, kuri var palīdzēt ar šīs SURE sistēmas ieviešanu,” norāda D. Palejs. Viņš atzīst, ka minimālais sertifikācijas ieviešanas laiks, ko rāda Polijas un Vācijas kompānijas, ir apmēram divi mēneši, bet atkarībā no paša uzņēmuma mobilizācijas iespējām sakārtot uzskaiti atbilstoši prasībām varētu ilgt trīs līdz četrus mēnešus.

“Praksē arī tāds termiņš varētu būt, jo viens ir aizbraukt un veikt auditu uz vietas, kas prasa divas – trīs dienas, bet pirms tam ir jābūt jau sagatavotai sistēmai (iekšējās procedūras, jāizvērtē piegādātāji), kas arī prasa visvairāk laika,” piemetina J. Švirksts. D. Palejs vērš uzmanību, ka sertifikācija ir nepieciešama ne tikai patērētājam — siltumapgādes uzņēmumam, bet jāsertificē visa piegāžu ķēde, tāpēc šis process patērētājiem jāveic kopā ar piegādātājiem, tādējādi nosedzot visu, sākot ar ieguves un beidzot ar patēriņa vietu. “Trīs pīlāri, kur pirmais ir izcelsme un ilgtspēja, otrais – piegādes ķēde no meža līdz katlumājai un trešais — CO2 emisiju aprēķins,” secina J. Švirksts. “Tā kā Latvijā koksnes plūsma ir labi dokumentēta visos līmeņos, tad to kompāniju, kuras šādu sertifikāciju veica, lai varētu eksportēt dedzināmo koksni, pieredze liecina - tas nav ļoti sarežģīti,” skaidro D. Palejs. Savukārt, lai šo procesu varētu nodrošināt, pēc D. Paleja sacītā darbā varētu nākties pieņemt vienu līdz divus darbiniekus.

Jautājumi joprojām ir

“Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir patērētājiem nodrošināt maksimāli zemākus siltumenerģijas tarifus, un, ja siltumapgādes kompānijām, lai izpildītu prasības, nāksies pieņemt darbā papildu darbiniekus, tad tas atsauksies uz cenu, un par to samaksās patērētājs,” skaidro E. Vīgants. Viņaprāt, būtu labi, ja valdība izveidotu tādu sistēmu, lai siltumapgādes uzņēmumiem būtu iespējami mazāk apgrūtinājumu. “Ceru, ka ministrijas atradīs veidu, kā šo sistēmu izveidot,” uzsver E. Vīgants.

D. Palejs norāda, ka katram siltumapgādes uzņēmumam būs jāizveido sistēma, kuru var paņemt no brīvprātīgajām sertifikācijas sistēmām un iešūt konkrētā kompānijā, vienīgā būtiskā atšķirība ir CO2 aprēķins. “Ir daudz neskaidru jautājumu, jo īpaši, ja atbildīgākie siltumapgādes uzņēmumi ir gatavojušies ziemai un uzkrājuši biomasu šim periodam. Kas notiks ar šo uzkrāto biomasu pēc 1. janvāra? Kas notiks ar to biomasu, ko par zemākām cenām piegādā zemnieki, kuri tīra grāvjus un novāc apaugumus, bet kas nav viņu pamatbizness?” retoriski jautā E. Vīgants.

Viņš atzīst: siltumapgādes uzņēmumiem vienīgais, kas ir skaidrs, ir tas, ka ir jāatskaitās par izmešu kvotām. “Lielākais izaicinājums ir laiks, bet problēma ir (būs) čaklākajiem, kuri veiksmīgi sagādājuši šķeldas uzkrājumus ziemai. Kā ar atpakaļejošu datumu varēs pierādīt tās ilgtspēju? Intuitīvi, šķiet, tas nebūs izdarāms, bet ceru, ka tomēr varēs, jo citādi tas atsauksies uz patērētāju maciņiem,” skaidro D. Palejs. “Tas būs atkarīgs no tā, kā katra uzņēmuma izvēlētā sertifikācijas sistēma noteiks risku pret Latvijas koksnes izcelsmi. Ja tas būs augsts, tad - viens risinājums, ja zems, tad - patērētājiem patīkams,” skaidro J. Švirksts. Viņaprāt, lielas problēmas nebūs ar ārpusmeža biomasu, jo ir skaidra dokumentārā pierādījumu bāze, bet diskusiju objekts varētu būt attiecībā uz tām biomasas ieguves teritorijām, kurās ir kāds aizsardzības līmenis.

Tirgus pārdales riski

“Tā būs,” uz jautājumu, vai siltumapgādes kompānijām, rīkojot jaunus šķeldas iepirkumus, izvirzītās prasības piegādātājiem nesamazinās konkurenci potenciālo piegādātāju vidū, jo mazāki spēlētāji tās nespēs izpildīt vai nevēlēsies pildīt, kas varētu izraisīt šī tirgus pārdali par labu lielākiem spēlētājiem, vienlaikus ceļot cenas, atbild E. Vīgants. D. Palejs pieļauj, ka sākotnējā posmā tāda situācija varētu veidoties, jo arī šķeldas ražotājiem būs vajadzīgs laiks un finanses, lai attiecīgi sertificētos. “Maksimums divu gadu laikā šī sistēma sakārtosies, jo Latvijā ir ļoti daudz kompāniju, kuras strādā šķeldas ražošanā un piegādē, to vidū ir liela konkurence,” prognozē D. Palejs. J. Švirksts uzskata, ka nevar balstīties uz pieņēmumu, ka mazie piegādātāji pazudīs, vienlaikus var notikt centralizācija, un lielāku lomu spēlēs apstiprinātie piegādātāji. Nevarēs vest tieši, lai nebūtu ļoti sadrumstalota audita sistēma. Vēl jāņem vērā, ka mazo piegādātāju transporta pārvadājumu attālumi ir un būs relatīvi nelieli.

Nākotnes izaicinājums

E. Vīgants norāda, ka pašlaik Eiropā norit diskusija par to, lai samazinātu siltumapgādes kompāniju jaudas slieksni no pašreizējiem 20 MW līdz 10 MW vai pat 5MW, uz tām attieksies visas prasības par CO2 un koksnes izsekojamību. Tas jau attieksies teju vai uz visām centralizētās siltumapgādes katlumājām. “Vēl tiks pieņemts pašlaik apspriešanā esošās Atjaunojamo energoresursu direktīvas projekts, kas biomasas izmantošanu kā kurināmo padarīs vēl apgrūtinošāku,” secina E. Vīgants.

D. Palejs steidz piebilst, ka jauno direktīvu ieviesīs pēc diviem – četriem gadiem un pret tās projektu Latvijai būtu ļoti asi jāvēršas, jo atsevišķas zaļās organizācijas cenšas ielobēt, ka enerģētikā nedrīkstēs izmantot primāro kurināmo, kas tiek iegūts no meža, tai skaitā malku, zarus, kas ir nonsenss.“Latvijā iegūtās meža biomasas kurināmā izejvielas atbilst ilgtspējas kritērijiem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Latvijā iegūtais meža biomasas kurināmais ir iegūts ilgtspējīgi, un fakts, ka kāds var to apšaubīt un ar direktīvu liegt enerģijas ražošanai izmantot zarus un malku, tas ir pielīdzināms traģēdijai Latvijas ekonomikai un enerģētikai,” tā D. Palejs.

Viņaprāt, šis ir ļoti būtisks faktors, un tam ir jāpievērš uzmanība visos līmeņos, un valsts struktūrām ļoti asi jāreaģē un jāpanāk, lai tādu tekstu apstiprinātajā direktīvā nebūtu. Runa ir par primārās biomasas definīciju un uzstādījumu, jo pretējā gadījumā zaru šķelda un arī malka netiks uzskatīta par ilgtspējīgu resursu, par kādu tiks uzskatītas zāģskaidas un šķelda, kas iegūta, piemēram, zāģmateriālu ražošanas procesā.

“Latvija ir par šo problēmu diskutējusi, bet reakcija, manuprāt, nav bijusi pietiekami asa, jo pirms kāda laika klajā nāca Zviedrijas pētījums, ko viņiem nozīmētu šāda ideja, — traģēdiju gan ekonomikai, gan enerģētikai, un nav pamata domāt, ka Latvijas situācija būtu radikāli citāda, vēl jo vairāk, ja meža nozarei Latvijas tautsaimniecībā ir vēl lielāka nozīme nekā Zviedrijā,” piemetina D. Palejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums BioEx ir ieviesis Latvijā pirmo biomasas tirdzniecības platformu, kas kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu – no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.

BioEx mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. Platformā tiek uzsākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta 2023 gada 6. februārī.

Kopējais šķeldas, kas ir biomasas paveids, patēriņš Latvijā gada laikā ir ap 8 miljoniem MWh, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 320 miljoni eiro. BioEx platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas, ņemot vērā ievērojamo tirgus lielumu, dos būtiskus ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 06.12.2022

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā.

Tā intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug nebanku kreditētāju apgrozījums

Intervija

Bizness sāk aprast ar nenoteiktību. Armands Kokainis, AS “Reģionālā investīciju banka” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Tēma

Nulles nodokļos joprojām daudziem

Enerģētika

Elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs

Zinātne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas mazos uzņēmumus aicina pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām

Db.lv, 20.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam Latvijā reģistrētam mazajam uzņēmumam ir iespēja līdz 6. janvārim pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām. Sociālo akciju apmācību platformā www.cloudstudy.lv līdz pat nākamā gada janvāra beigām īstenos viena no lielākajām Latvijas IT uzņēmumu grupām “Corporate Solutions”.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. Uz pikšķerēšanas e-pastiem uzķeras no 20 līdz pat 70% darbinieku! Aicinām ikvienu mazā biznesa uzņēmumu izmantot šīs bezmaksas apmācības, jo mazo uzņēmumu rīcība nav tādu IT risinājumu, IT speciālistu un arī finanšu resursu, lai sava biznesa kiberdrošību nodrošinātu augstas drošības pakāpes līmenī.

IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” vadītājs Aigars Ceruss: “Uzņēmumam var būt vislabākās antivīrusu programmas, vislabākie ugunsmūri, bet pietiek ar vienu darbinieka kļūdu, un datori “nobrūk”, bizness uz laiku apstājas. Mūsu pieredze ar e-apmācību platformas CloudStudy klientiem parāda, ka elementārus pikšķerēšanas e-pastus atver vidēji 20% darbinieku, bet ir uzņēmumi un iestādes, kur “iekrīt” līdz pat 75% darbinieku. Tas ir katastrofāli! Satraucoši ir tas, ka zināšanu trūkst visu līmeņu un visu jomu darbiniekiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ir mīts, ka IT speciālisti, grāmatveži, iekšējie auditori vai juristi uzķeras reti! Uzķeršanās rādītāji krītas tikai tad, ja šādas apmācības ir veiktas un pēc tam laiku pa laikam darbinieki saņem “pikšķerēšanas testus”. Ņemot vērā mūsu pieredzi, strādājot ar lielajiem un vidējā biznesa uzņēmumiem, un nesen izskanējušo banku sektora statistiku par izkrāptajiem līdzekļiem, nolēmām, ka palīdzēsim tieši mazā biznesa pārstāvjiem, kas šobrīd ir visvairāk neaizsargāti. Tāpēc īstenojam sociālo akciju mazā biznesa uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām “Kibernoziedznieki sitīs sāpīgi Tavam biznesam! Mācies, lai neuzķertos!” un nodrošināsim bezmaksas apmācības e-apmācību platformā CloudStudy visiem, kas tur pieteikties līdz decembra beigām. Digitālajā laikmetā darbinieku prasmes kiberdrošības jomā ir elementāra ikdienas nepieciešamība.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas Bērzaines ielas rajonā, kas tiks īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, informē uzņēmuma pārstāve Rūta Reinsone.

Ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi rada nenoteiktību un augstus riskus dabasgāzes pieejamībai un tās cenai nākotnē. Aizvietojot dabasgāzes kurināmo ar atjaunojamo energoresursu kurināmo, tiek veicināta enerģētiskā drošība, prognozējamākas un zemākas siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā konkursā Latvijā tika iesniegti 72 projekti - divi no tiem Vidzemes reģionā, kurus iesniedza "Adven" grupas uzņēmumi, gūstot pozitīvu atzinumu.

Bērzaines ielas apkaimes centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumavotu veido dabasgāzes katlu iekārtas, kas uzstādītas laika posmā no 1981. līdz 1991.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nedēļā pirms Saeimas vēlēšanām - 27.septembrī - varētu pieņemt lēmumu par energocenu griestu noteikšanu, 19.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja "Jaunās vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ir prezentējusi Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus par papildus atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem dabasgāzes, centralizētās apkures un elektrības cenu pieauguma apstākļos.

Ministrija konstatējusi, ka vidējais Latvijā prognozētais tarifs - 150 eiro par MWh, ko valdība paredzēja jūnijā, daudzās pašvaldībās jau ir pārsniegts. Kā sacīja ministre, iedzīvotājiem var rasties problēmas samaksāt rēķinus, neizmantojot vēl papildu atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā, ka šobrīd paredzētais atbalsta mehānisms siltumenerģijas cenu segšanā iedzīvotājiem paredz kompensāciju par tarifiem virs 68 eiro par megavatstundu (MWh), tālāk kompensējot 50% no pieauguma, taču brīdī, kad tarifs pārsniegs iepriekšējo prognozēto vidējo tarifu, vajadzētu noteikt lielāku atbalsta intensitāti, sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Fragments no intervijas

2021. gada sākumā kopā ar diviem draugiem esat dibinājuši uzņēmumu Abillio, kura mērķis ir atvieglot ieņēmumu saņemšanu no gadījuma darbiem tā vietā, lai dibinātu savu uzņēmumu. Pastāstiet par šo ideju sīkāk un to, kādēļ, jūsuprāt, jāmaina nodokļu likumi?

Idejas pamatā bija mērķis dot cilvēkiem vienkāršu iespēju uzsākt individuālo uzņēmējdarbību, ātri, bez liekām formalitātēm un administratīvā sloga, ļaujot viņiem darīt tikai to, kas viņiem padodas vislabāk. Mūsu platforma ļauj cilvēkam viegli tikt pāri šiem administratīvajiem šķēršļiem, apvienojoties kopīgā uzņēmumā. Proti, tas, ko mēs piedāvājam, ir uzņēmums-kā-pakalpojums, līdzvērtīgi tam, it kā viņiem būtu katram savs uzņēmums, tikai to darot kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izbeidz tiesvedību uzņēmēja Šustoroviča lietā par Villas Martas īpašuma tiesību atzīšanu

LETA, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"", kas tostarp ir skaistumkopšanas salonu ķēdes "Kolonna" pārvaldītājs, neraugoties pasludināto maksātnespēju, darbību vēl nepārtrauks un cer atgriezties pie tiesiskās aizsardzības procesa, informēja kompānijā.

"Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" pārstāve Elizabete Vegnere norādīja, ka maksātnespējas administrators likuma noteiktajā kārtībā lems vai turpināt kapitālsabiedrības darbību, taču patlaban kompānijas filiāles darbību nepārtrauks un saglabās visas esošās darbavietas.

Vegnere arī norādīja, ka kompānijas kreditoriem atbilstoši regulējumam būs jālemj par maksātnespējas procesa izbeigšanu un lūgumu tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

Komentējot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) aprēķināto soda naudu, kompānijas pārstāve norādīja, ka uzņēmums vēl joprojām gaida VID skaidrojumu par soda naudas 300% apmērā likumisko pamatojumu. Pēc Vegneres paustā, 11.janvārī VID pamatparādam 572 405 eiro apmērā tika uzrēķināta 1 607 453 eiro soda nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmēji varētu iepazīties ar provizorisku aprēķinu par sava uzņēmuma aizņemšanās iespējām kredītiestādēs, AS “Kredītinformācijas Birojs” sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājis uzņēmumu kredītspējas kalkulatoru.

Tas jebkuram interesentam ir pieejams Finanšu nozares asociācijas mājas lapā.

“Esam radījuši iespēju uzņēmējiem paskatīties uz savu kredītspēju ar kreditētāja acīm un saprast savas aizņemšanās iespējas, proti, vai uzņēmums pēc kreditētāju domām var pretendēt uz finansējumu, un, ja var, kāda ir kopējā aizņēmuma summa. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku var veikt ātru aprēķinu par to, cik lielas kopējās kredītsaistības uzņēmums var uzņemties aprēķina veikšanas dienā. Protams, pastāv iespēja, ka kalkulatora aprēķins var atšķirties no bankas vērtējuma, jo katrai kredītiestādei ir dažādi lēmumu pieņemšanas procesi un individuāla pieeja, kas šajā aprēķinā objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt ņemta vērā. Publiski pieejamais kalkulators ir balstīts uz Kredītinformācijas Birojā pieejamajiem datiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa banku izmanto identisku informāciju savu lēmumu pieņemšanā. Ja kredītreitings būs slikts, tad šis rīks sniegs vispārīgu skaidrojumu, kādas uzņēmuma darbības ir negatīvi ietekmējušas rezultātu. Kalkulators ļauj novērtēt arī sadarbības partnerus,” stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums – daudzsološa perspektīva uzņēmējdarbības attīstībai

Irita Aleksejenkova, SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law" vecākā biznesa juriste, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes. Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru