Viedokļi

Viedoklis: #KāpēcManAtgriezties?

SIA CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante Liene Kubliņa, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Nupat gana lielas kaislības mediju vidē ir izraisījusi Latvijas Institūta (LI) iniciētā kustība #GribuTeviAtpakaļ, kas, šķiet, arī bijis tās īstenais mērķis – rosināt sarunu par to, kas būtu darāms, lai aizbraucēji vispār izskatītu iespējas atgriezties Latvijā. Jo neba nu kādu motivēs fakts, ka kāds (es/mēs) to gribam, vai tas, ka šeit pieejama absolūti ekskluzīva iespēja pazāģēt malku pa vecai modei (LI pastkartes).

Labā ziņa – tik tiešām ir cilvēki, kuri atgriežas vai vēlas to darīt. Pēdējā pusgada laikā jaunu darbu Latvijā esam palīdzējuši atrast vairākiem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ārzemēm. Tāpat regulāri saņemam pieteikumus gan no tiem, kuri jau ir Latvijā, gan tiem, kuri par iespējām interesējas, vēl būdami svešumā.

Tā kā ikdienā strādājam gan ar vadītāju atlasi, gan talantu piesaistes projektiem, varam novērtēt, ka interese par atgriešanos ir visos līmeņos. Protams, tie nav ne tūkstoši, ne simti, tomēr apliecina – cilvēki ir raduši iemeslu atgriezties, katrs savu.

Iespējams, ir laiks pastkartes aizstāt ar reālu atbalstu, kur pirmais solis būtu vispusīgas informācijas nodrošināšana. Tāpēc rosinām jaunu kustību, piemēram, #PalidzesuTevAtgriezties, kuras pamatā ir pilnvērtīga abpusēja komunikācija un gluži praktisks atbalsts. Kaut vai atbildes uz jautājumiem, kurus mēs kā personāla atlases konsultanti saņemam visbiežāk: Vai mana kvalifikācija Latvijā ir pieprasīta? Kur to varu izmantot, kādas ir manas iespējas? Kā man meklēt, atrast darbu? Uz kādu atalgojumu varu pretendēt?

Izvērtējot ārzemēs gūtu darba pieredzi, darba devējiem iesakām primāri vērtēt cilvēka kompetences (spējas, prasmes). Piemēram, pārdošanas jomā daudzu darba devēju gaidas saistītas galvenokārt ar gatavu klientu loku, ko atnestu kandidāts.

Valdis, kuram šobrīd ir 29 gadi, pēdējos piecus gadus strādājis Vācijā par tirdzniecības menedžeri. Jau kādu laiku briedusi doma par atgriešanos, un jau neilgi pēc pārcelšanās Valdis saņēma piedāvājumu no starptautiska industriālo iekārtu tirdzniecības uzņēmuma, kurā pozitīvi tika novērtēta Valda mērķtiecība un labās svešvalodu prasmes. Novērtējot Valda spējas, ir skaidrs, ka vietējā tirgus specifiku viņš apgūs un jaunus kontaktus izveidos itin viegli. Šobrīd Valdis pelna gana labi un var dzīvot tādā pat labklājībā, kā bija radis Vācijā. Pēc tirdzniecības profesionāļiem Latvijā ir augsts pieprasījums. Tāpat kā pēc daudzu citu jomu speciālistiem.

Vairums atgriezties gatavo ir jaunieši (vecumā ap 25 – 35 gadiem), kuri svešumā vēl nav paguvuši dziļi iesakņoties. Šī būtu primāri uzrunājamā un atbalstāmā auditorija. Viņu pamata jautājumi ir par konkurētspēju darba tirgū un izaugsmes iespējām.

26 gadus vecais Kaspars pēdējos 4 gadus dzīvoja Skotijā un strādāja loģistikas jomā. Šobrīd uzsācis darbu bankā (Latvijā), pozīcijā ar labām profesionālās izaugsmes iespējām. Daudzi Latvijas darba devēji pārņem pasaules labo praksi talantu piesaistes un attīstības jomā; tās pamatā ir personības novērtēšana un izaugsmes veicināšana tā vietā, lai meklētu 100% pieredzes atbilstību.

Arvien lielāka ir darba devēju atvērtība citādai pieredzei. Labas svešvalodu prasmes, uzņēmība, spēja iekļauties svešā vidē un veiksmīgi veidot sadarbību ir tās kvalitātes, kas nosaka atgriezušos kandidātu konkurētspēju Latvijas darba tirgū.

Grūtāk ar jaunas profesionālās dzīves veidošanu šeit sokas vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Biežākais iemesls tam ir darba devēju pieņēmumi vai aizspriedumi par neatbilstošu pieredzi (cita kultūra, vide, darba tirgus) un atalgojuma prasībām. Tie ir velti. Vairums šo cilvēku labi apzinās, ka Latvijas algas vēl tikai tiecas uz Eiropas līmeni, un ir tam gatavi, tāpēc aicinām Latvijas darba devējus būt atvērtiem jaunai pieredzei.

Viena no skaistākajām atziņām, ko dzirdējām no Gunta, kurš Latvijā atgriezies pēc vairāku gadu prombūtnes Norvēģijā, ir – Latvija aug.

Ik gadu ciemojoties, ļoti labi vērojama valsts attīstība. Protams, sava vieta un iespējas ir jāizcīna, un nekas gatavs uz paplātes netiks pasniegts. Gluži tāpat, kā citur pasaulē. Bet tiem, kuri grib un var strādāt (ne saņemt pabalstus), Latvijā ir iespējas. Ļausim par tām stāstīt tiem, kuri atgriezušies. Un atbalstīsim tos, kuri par šādu iespēju vēl tikai domā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Sāk sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot emigrējušos tautiešus atgriezties dzimtenē

Lelde Petrāne, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) 21.jūlijā aizsāk sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas.

LI direktore Aiva Rozenberga komentē: «Mēs, Latvijas cilvēki, esam saistīti vienotā sociālā asinsritē, un šajos nemierīgajos laikos mums vienam par otru, par savējiem, ir jārūpējas. Ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka gribam redzēt mūsu tautiešus atgriežamies Latvijā - tad, kad viņi tam būs gatavi. Pagaidām - kaut vai tikai uz vasaras brīvdienām, Dziesmusvētkiem vai Latvijas simtgades svinībām.»

«Mēs ceram, ka šī LI iniciatīva patiesi taps par sociālu kustību, iekustinot lielākus procesus sabiedrībā un mudinās mūs visus soli pa solim veidot tādu Latviju, kādā mums pašiem patiktu dzīvot un kurā aizbraucēji gribētu atgriezties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LI akcija #GribuTeviAtpakaļ saņēmusi atbalstu no uzņēmējiem

LETA, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) par akciju #GribuTeviAtpakaļ saņēmis atbalstu no uzņēmēju aprindām, jo viņus interesē jaunu veidu meklēšana, kā piesaistīt darbā jauniešus, stāstīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Rozenberga sacīja, ka septembra sākumā par šo jautājumu LI notikusi saruna ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. «Mēs visi labi zinām pašlaik pastāvošo paradoksu - ir darba vietas, arī ļoti labi apmaksātas, taču trūkst darbinieku,» izteicās LI vadītāja.

Pēc Rozenbergas vārdiem, ar LI sazinājušies arī atsevišķi ieinteresēti darba devēji no informāciju tehnoloģiju (IT) un pakalpojumu sektora, norādot, ka viņiem viss jau ir - darbavietas, augsts atalgojums, laba attieksme, eiropeiska pieeja, bet grūti atrast darbiniekus.

«Esam lasījuši, ka darbinieku trūkst arī citās nozarēs, piemēram, celtniecībā. Ļoti aktīvs ir tieši nevalstiskais sektors, kas meklē dažādas sadarbības iespējas,» sacīja LI direktore, piebilstot, ka LI notiek tikšanās ar dažāda veida ekspertiem, tostarp komunikācijas un psiholoģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) aizsākto sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus, uzskata par izdevušos.

Kā sacīja LI direktore Aiva Rozenberga, kustība relatīvi īsā laika posmā kļuvusi ļoti atpazīstama. «Man ir prieks, ka mums ir atgriezusies arī humora izjūta. Katrā ziņā es redzu ļoti lielu atsaucību sociālajai kustībai, kaut tā ir ļoti sāpīga tēma. Mums ir jābūt gataviem, ka no sabiedrības puses būs dažādas atsauksmes,» viņa sacīja.

LI direktore arī norādīja, ka runāts ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī uzņēmumiem, kuriem trūkst darba roku. Tāpat bijusi saruna ar diasporas skolotājiem, kuri ar lielu atsaucību uztvēruši minēto ideju.

«Viņi jūt, ka ar šo kustību cilvēkus, kuri ir aizbraukuši, mēs uztveram kā līdzvērtīgus. Ir svarīgi ar šiem cilvēkiem sarunāties, uzturēt šo emocionālo saikni, kas ir pats svarīgākais šīs kustības mērķis,» sacīja Rozenberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Institūts par #GribuTeviAtpakaļ runā ar redaktoriem un komentētājiem

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts rīkoja diskusiju redaktoriem un komentētājiem par plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kuras laikā tika pārrunāta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi.

Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi - Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičš, kā arī mediju pārstāvji no Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, ziņu aģentūras BNS, laikrakstiem Latvijas Avīze, Diena, Dienas Bizness un Bauskas Dzīve.

Diskusijā Ņ.Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī L.Pērkone, un saka, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi, strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir «griesti», kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī start-up potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: #Gribu tavus nodokļus atpakaļ

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņā aizbraukušie tautieši nav rietumnieku tūristi pensionāri, kurus atvilināt un pie kuru makiem piekļūt, parādot dažus emocionāli ietilpīgus attēlus

Skaitļu par to, cik labākas dzīves meklējumos aizbraukušos atvedis mājās Ekonomikas ministrijas radītais un trīs gadus neskaitāmu institūciju darbinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, joprojām nav. Izrādās, tas ir tik ēterisks lielums, ka nevienai no iesaistītajām institūcijām joprojām nav pa spēkam to aprēķināt. Ciniski būtu salīdzināt valdības rosības līmeni ap svešzemju emigrantu uzņemšanu un aicinot atpakaļ mūsu ekonomisko bēgļu atpakaļ aicināšanu, bet tomēr.

Ar mājās saukšanu nodarbojas arī Ārlietu ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Institūts, cenšoties ar sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ palīdzību stiprināt nevis potenciāli ekonomisko, bet tieši emocionālo saikni ar dzimteni. Tostarp ar video palīdzību, kurā vadmalas svārku malas aplaiza Jāņ- uguns mēles, vai izplatot panaivu bildīti ar rūpju māktu meiteni, kura ar rokas zāģi vālē malku, jo bāleliņš aizjājis svešumā uz nenoteiktu laiku. Tomēr viņam un citiem diasporas pārstāvjiem atgriezties liks tas pats kārums uz makšķerāķa, kas aizveda prom, nevis šeit palikušo tautiešu un iestāžu emociju izpausmes. Tā ir laba iztikšana. Lielākajai daļai galvenais dzinulis varētu būt tieši Rietumu maizi baudījuša cilvēka cienīgs atalgojums. Tomēr daļa aizbraukušo, to kosmopolītiskākā daļa, nemaz tik daudz nelūkojas pēc dienišķās maizes normas izpildes kā pēc dažādā ziņā patīkamas vides dzīvošanai. Tā kā valsts budžeta apetītes remdināšanai uzskatāmi vajag vairāk nodokļu maksātāju, valdībai ir viela pārdomām par to, kā padarīt Latvijas valsti pievilcīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka aizplūšana Centrālās un Austrumeiropas valstīm izmaksā 7 procentpunktus no IKP

Žanete Hāka, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21 Centrālās un AustrumEiropas valstij darbinieku aizplūšana uz citām Eiropas Savienības valstīm vidēji izmaksā 7 procentpunktus no iekšzemes kopprodukta, liecina Starptautiskā Valūtas fonda aplēses.

Kā raksta Bloomberg, fonds paredz, ka, ja turpināsies tāda tendence kā līdz šim, IKP nākamo 14 gadu laikā zaudēs vēl 9 procentpunktus.

Tādēļ fonds iesaka ES piešķirt finansējumu migrācijas spiediena samazināšanai, lai valstis spētu uzlabot darba tirgus apstākļus un uzturēt saikni ar savu diasporu ārvalstīs.

Bloomberg publikācijā piemin arī Latvijā īstenoto kampaņu #GribuTeviAtpakaļ. Arī Polija īsteno atgriešanās programmu, kura paredz mājokļu piedāvājumu un veselības aprūpi, savukārt Rumānijas valdība sadarbojas ar privātajiem uzņēmējiem, piedāvājot stipendijas un nodarbinātības gadatirgus, kuros vilina atpakaļ talantīgos iedzīvotājus. Kampaņām palīdz nesen Lielbritānijā notikušais referendums, kas licis šaubīties par turpmāko ārvalstu strādājošo statusu šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru