Eksperti

Viedoklis: Ugunsgrēks nelegālajā izgāztuvē Slokā – trauksmes zvans Latvijai

Māris Simanovičs, <i>Eco Baltia</i> grupa valdes priekšsēdētājs, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Bēdīgi slavenais ugunsgrēks nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Slokā sabiedrībai šķietami spilgti izgaismojis neapskaužamo situāciju, kurā šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā.

Nozarei un tirgus situācijai mainoties un attīstoties, mums ir jābūt daudz elastīgākiem un spējīgākiem ātrāk reaģēt, pielāgojot jaunajai situācijai gan valsts vides politiku, gan ar to saistīto likumdošanu un normatīvos regulējumus. Esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums. Tieši šī iemesla dēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs ar skubu metas izmantot ikvienu robu tiesību aktos. Diemžēl uzraugošo institūciju darbība nenes cerētos augļus, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē ir visai ierobežoti.

Lai izskaustu darboņus, kuri cenšas nopelnīt, izmantojot esošā regulējuma nepilnības, pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams nozarei saistošos normatīvos aktus pielāgot aktuālajai tirgus situācijai un vajadzībām. Šobrīd, piemēram, ikviens, kam ir izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošas darbības veikšanai, mūsu valstī var ievest un uzglabāt teju jebkāda veida atkritumus neatkarīgi no tā, vai var garantēt šo atkritumu pārstrādi. Iespējamie riski šajā gadījumā ir acīmredzami – ievestā materiāla kvalitāte var būt dažāda, turklāt to ne vienmēr izdodas pārdot tālāk. Ikdienā, strādājot atkritumu pārstrādes jomā, šādas situācijas ir nācies novērot visai bieži – naskie pašmāju importētāji nereti mēģina pārdot pārstrādei nelietojamu materiālu. Ja Eco Baltia grupas ražotnes, kas ir lielākais legālais pārstrādātājs Latvijā, to neatzīst par labu esam, uzpircējs kļūst par savas rūpalas ķīlnieku. Lai neiedzīvotos milzu zaudējumos un tiktu vaļā no 2000 tonnām pārstrādei nelietojamiem atkritumiem, ne viens vien ir gatavs tos nobēdzināt mežā vai nelegālā krātuvē. Diemžēl esošā sistēma pret šādiem pārkāpumiem ir ļoti saudzīga, un vainīgais salīdzinoši viegli var izvairīties no soda. Turklāt par pārkāpēja rīcības sekām agri vai vēlu ir gatava parūpēties valsts, utilizējot ievestos atkritumus par nodokļu maksātāju naudu.

Ugunsgrēks Slokā, manuprāt, ir pagrieziena punkts, indikators, kas apliecina – valsts ilgāk vairs vilcināties nedrīkst. Ir īstais brīdis, lai kritiski izvērtētu esošās sistēmas veiktspēju, tās nepilnības un vājās vietas, kā arī ieviestu nepieciešamos uzlabojumus, kas ļautu sodīt likumpārkāpējus un novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Pretējā gadījumā nav šaubu, ka negodprātīgi darboņi neseno ugunsgrēku Slokā izmantos kā precedentu savā labā un vieglas peļņas nolūkos mūsu valsts tiks pārvērsta par Eiropas atkritumu izgāztuvi. Viens no risinājumiem varētu būt – ļaut otrreizējai pārstrādei paredzētos materiālus no ārvalstīm ievest tikai tiem uzņēmumiem, kuri var nodrošināt un garantēt importēto atkritumu pārstrādi. Šāds mehānisms pasargātu ne tikai valsts kasi no neplānotiem zaudējumiem, bet aiztaupītu galvassāpes par nelegālo darbību atstātajām sekām uz vidi.

Spekulācijas ar pārrobežu pārvadājumiem ir tikai viena no jomām, kurā atspoguļojas kontroles trūkums valstiskā līmenī. Arī atkritumu savākšanā vērojama virkne nejēdzību un likuma pārkāpumu. Kaut arī nozare pamazām tiek sakārtota, joprojām 10% pašvaldību atkritumu savākšanu nodrošina operatori bez iepirkuma konkursa. Lielākoties pakalpojumi tiek sniegti par krietni augstāku cenu nekā citiem spēlētājiem, un tikai niecīga daļa reģionā savākto atkritumu nonāk uzglabāšanas poligonā – vairums vēlāk atrodas nelegālās atkritumu izgāztuvēs vai stacijās. Piemēri aprakstītajai shēmai nav tālu jāmeklē – šādu atkritumu apsaimniekošanas praksi piekopj Ogres, Saldus, Brocēnu un vēl vairāku citu pilsētu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, turklāt šis fakts visiem ir labi zināms. Izmantojot uzraudzības iestāžu nespēju savlaicīgi atklāt pārkāpumus un efektīvi sodīt, šāda krāpšanas shēma darbojas jau gadiem ilgi. Iedzīvotāji maksā par atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, savukārt negodprātīgi atkritumu apsaimniekotāji imitē darbību un zem «bezatlikumu ražošanas» izkārtnes iegūst dabas resursu nodokli. Tiesa, periodiski Valsts Vides dienests atklāj šādus pārkāpumus un soda vainīgos, tomēr dienesta rīcībā esošo kontroles instrumentu un sankciju klāsts ir tik šaurs, ka vairums likumpārkāpēju bez sirdsapziņas pārmetumiem turpina ierasto darbošanos.

To, cik vāja un nevajadzīgi iecietīga pret pārkāpumiem ir esošā sistēma, uzskatāmi apliecina ne viens vien gadījums. Rīgā, Starta ielā, jau teju gadu atrodas milzīgs apjoms ugunsbīstamu atkritumu – riepas. Atbildīgās iestādes regulāri piemēro sodus, bet uzņēmumam, kuram pieder noliktava, tā nav pietiekami liela motivācija, lai izrādītu vēlmi situāciju atrisināt pēc likuma priekšrakstiem. Šādu un līdzīgu piemēru nebūt netrūkst. Ikviens no tiem liecina par nepieciešamību pilnveidot esošo sistēmu un pārskatīt esošās normatīvo aktu iestrādnes, veicot virkni uzlabojumu.

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir sadrumstalota, atbildību sadalījums ir dažādi interpretējams, kā arī trūkst centralizētas elektroniskās uzraudzības sistēmas, kas vairotu caurredzamību nozarē. Pēc iespējās ātrāk nepieciešams normatīvajos aktos strikti nodalīt valsts, atkritumu apsaimniekotāja, uzglabātāja, importētāja, pārvadātāja u.tml. atbildību, kā arī paplašināt un izvērst sodu un sankciju klāstu, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā. Tāpat nekavējoties būtu jāievieš vienota kravu uzskaites un reģionu kartēšanas sistēmu. Ir nepieļaujami, ka tehnoloģiju laikmetā uzraugošie dienesti par importētu bīstamo atkritumu kravu vai operatoru izveidotu nelegālu izgāztuvi uzzina tikai tad, kad par to paziņo kāds nejaušs garāmgājējs. Izveidojot šādu elektronisko sistēmu, kontrolējošām institūcijām būtu ērti izsekot gan no ārvalstīm ievestām kravām, gan sekot līdzi operatoru darbībām reģionos.

Lai mainītu esošo situāciju un sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas nozari Latvijā, vitāli svarīgs ir stratēģisks valsts atbalsts. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tomēr joprojām tajā iztrūkst ļoti būtisks posms – atkritumu pārstrāde. Tas ir viens no iemesliem, kas veicina pelēko darboņu aktivitātes. Sniedzot atbalstu atkritumu pārstrādes ražotņu izbūvei, veicinot iniciatīvas, kas sekmē pārstrādāto materiālu izmantošanu tautsaimniecībā, atkritumu radītā vērtība pieaugs, un tos izgāzt mežā būtu vienkārši finansiāli neizdevīgi. Jau tagad daudzviet Eiropas attīstītajās valstīs īpašs atbalsts ir projektiem, kuru iepirkumos priekšroka tiek dota produktiem no otrreizējās pārstrādes materiāliem. Piemēram, ceļubūvē šos materiālus var izmantot ģeotekstilam, pildmaisījumiem, skaņu barjerām u.c. Šāda pieeja ir ne tikai dabai draudzīga, bet arī palīdz sakārtot nozari, motivējot atkritumus šķirot, savākt un pārstrādāt.

Manuprāt, ir pēdējais laiks saprast, ka atkritumi mūsdienās ir resurss, kura pārdomāta izmantošana samazina ne tikai ekoloģiskos riskus, bet arī ļauj radīt konkurētspējīgus produktus un veicināt ekonomikas izaugsmi. Diemžēl, kamēr likumdošanā un kopējā valsts politikā atkritumu apsaimniekošanas jautājumos nebūs izskaustas būtiskas pretrunas, kā arī izpratne par atkritumu pārstrādes nozīmi un izmantošanas iespējām atšķirsies, turpinot nozarei saistošo politiku skatīt tikai atkritumu savākšanas kontekstā, situācija Latvijā būtiski nemainīsies. Tādēļ, apzinoties iespējamos riskus, nozares spēlētājiem, atbildīgajām institūcijām un likumdevējiem kopīgi iesāktais darbs ir jāturpina ar dubultu apņēmību, lai jau tuvākajā laikā varētu īstenot tik nepieciešamās nozares reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected].

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par ugunsgrēku nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā apsūdz trīs personas

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14, un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības, informē Valsts kancelejas (VK) pārstāve Zane Ozola.

Lai trauksmes celšana būtu ērtāka, VK izstrādājusi tiešsaistes ziņojuma formu tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv - to aizpildot, iespējams ziņot kompetentajai iestādei par darba vietā novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Trauksmes celšanas tiešsaistes ziņojuma forma ir aizpildāma, veicot trīs soļus. Pirmajā ir jāizvēlas iestāde, pie kuras vērsties. Otrajā - jāapraksta darba vietā novērotais pārkāpums un iespējamais kaitējums sabiedrībai. Savukārt trešajā - jānorāda kontaktinformācija, lai iestāde varētu sazināties ar trauksmes cēlēju un aizsargāt viņu no sekām, ja tādas būs radušās trauksmes celšanas dēļ. Celt trauksmi var tikai fiziska persona, sniedzot iespējami aktuālas, konkrētas un skaidras ziņas. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija palīdz ātrāk saprast, kā problēmu novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā Jūrmalas izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Dienesta darbinieki norāda, ka uzņēmums Prima M nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūlijam.

Dienesta pārstāvji sacīja, ka ugunsgrēks vakar radīja gaisa kvalitātes pasliktināšanos gan Jūrmalā, gan Rīgā, bet uzsver, ka šobrīd iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par savu un savu tuvinieku veselību, jo vējš turpina kliedēt dūmu radīto piesārņojumu. Vienlaikus VVD vērtē videi nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām, kuras bija apsūdzētas par nelegālas atkritumu izgāztuves izveidi Jūrmalā, kurā pērn izcēlās ugunsgrēks, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.

Bez nosacītā cietumsoda personām arī solidāri valstij jāatmaksā 617 614,34 eiro, kas radušies materiālajos zaudējumos.

Visas trīs personas noslēgušas vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Spriedumā skaidrots, ka visas trīs personas laika posmā līdz 2017.gada 18.jūnijam bez atļaujas, neatbilstoši noteikumiem ierīkotā vietā, uzglabāja lielos apjomos šķirotus polimēra atkritumus. Tiesa norādījusi, ka atkritumu uzglabāšana šajā vietā bija nelikumīga, jo nebija saņemta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī uzglabāšanas vieta neatbilda spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta: Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijā vismaz 64 bojāgājušie

LETA--AFP/INTERFAX/LENTA.RU, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.

Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.

"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m2 platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m2 platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru