Jaunākais izdevums

Nīcas pagasta viesu namu īpašnieku vārdā Valsts prezidentam iesniegts lūgums rosināt pārskatīt MK noteikumus, kas regulē reklāmas izvietošanu gar ceļiem. Viesu namu īpašnieki vēlas plašāku izņēmumu klāstu reklāmas noformējumā un arī atļauju izvietot tās tuvāk ceļa šķautnēm.

Vēstuli Valsts prezidentam vizītes laikā Nīcā iesniedzis Nīcas novada domes deputāts, amatnieks un tūrisma uzņēmējs Māris Niedols. «Tā kā pēdējo 30 gadu laikā esmu saistīts ar lauku tūrismu un amatniecību, tad reklāma, informācija par manu darbību un atrašanās vietu ir viens no aspektiem, kas faktiski nodrošina manas uzņēmējdarbības pastāvēšanu,» teikts vēstulē, norādot, ka citās ES valstīs vides reklāmas objekti, kas norāda uz lauku tūrisma objektiem, ir ļoti populāri un to izvietošanai nav birokrātisku šķēršļu. Ne vienmēr pietiek ar standarta ceļa servisa zīmēm, kā to paredz ceļu satiksmes noteikumi, apgalvo M. Niedols.

Viņaprāt, katra novada pašvaldība varētu lemt par to, kādas norādes izvietot ceļa malās, lai pasvītrotu konkrētās vietas savdabību. Nīcas, Rucavas un Liepājas apkārtnē lauku tūrisms ir viens no populārākajiem uzņēmējdarbības veidiem. Nīcas novadā arī izvietotas kokā grieztas norādes uz viesu namiem, taču tās drīkst izvietot tikai noteiktā attālumā no šosejas, kur faktiski tās nav pamanāmas, uzskata uzņēmēji. «Mēs nerosinām lielizmēra un lielgabarīta reklāmas objektus, kas tiešām var ietekmēt satiksmes drošību, bet /../ vizuāli nelielas, bet pietiekami pamanāmas reklāmas par novada uzņēmēju piedāvājumu tuvāk ceļa šķautnei,» teikts vēstulē.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte sarunā ar Db.lv atzina, ka šāda problēma tiešām pastāv, jo ikviena reklāma jāsaskaņo gan pašvaldībā, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), un ar «ceļiniekiem» vienoties esot ļoti grūti. Standarta ceļa satiksmes zīmes esot neizteiksmīgas, tās izskatoties vecas pat tikko izgatavotas un nerosina iebraucējus tām sekot. «Ir ļoti labi, ka šāda diskusija ir sākta, jo vides reklāmas var būt arī savdabīgi, novadu raksturojoši vides objekti, kas pievelk tūristus,» uzskata LRTIB vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā atkopjas ātrāk par plānoto

Dace Skreija, 07.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā reklāmas tirgus pērn audzis visstraujāk Baltijā

Nozare.lv, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā būtiski aug reklāmas apjomi radio, TV un žurnālos

Gunta Kursiša, 31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Februārī TV, presē un vidē pieaudzis reklāmu apjoms

Dace Skreija, 05.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediju reklāmas tirgus Latvijā pērn - 73,4 miljoni eiro

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinājies reklāmu apjoms žurnālos un radio; pieaugums avīzēs

Dienas Bizness, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasaules reklāmas tirgus pērn pieaudzis par 3,5%

Dace Skreija, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2011. gadā bijis 3,5% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Savukārt 2012. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,7% apjomā, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Izaugsmes temps 2011. gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010. gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā. Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010. gadā līdz 40,2% 2011. gadā. Savukārt, interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010. gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011. gadā jau 15,9%. 2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc 2 gadiem (2014. gadā) internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina ZenithOptimedia pētījuma rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūnijā pieaudzis reklāmas apjoms medijos

Jānis Rancāns, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā TV, radio, vidē un žurnālos pieaudzis reklāmas apjoms, salīdzinot ar 2010. gadu. Salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, pieaudzis reklāmas apjoms visās mediju grupās, izņemot avīzes, liecina Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrasTNS Latvia pētījums.

2011. gada jūnijā televīzijā raidīts 43,9 tūkstoši reklāmas minūšu, kas ir 8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gada jūniju. Šī gada jūnijā ir reģistrēti 126,7 tūkstoši reklāmu – par 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Jūnijā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Tele2, LMT un Unilever. Reklamētākie zīmoli televīzijā – BITE, RIMI, Maxima, Algida un Schwarzkopf.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada jūnijā sasniedza 436 090 cm². Salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros tajos pašos medijos avīžu reklāmu apjoms ir samazinājies par 3%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā, salīdzinot vienus un tos pašus izdevumus, samazinājies par 2%. Kopējais reģistrēto reklāmu skaits jūnijā sasniedza 4 989 reklāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Digitālās reklāmas nesēju uznāciens

Kristīne Stepiņa, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus ierastajiem vides reklāmu risinājumiem Latvijā ienāk digitālie stendi, kuri varētu veicināt šī reklāmas veida apjomu pieaugumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides reklāmas apjoms 2016.gadā ir audzis, apgrozījums šajā segmentā palielinājies par teju 10%, sasniedzot 8,1 miljonu eiro. 2016. gadā vides reklāmas īpatsvars nozares portfelī ir palielinājies par 1% un veido 10% no kopējā reklāmas patēriņa. Reklāmas nozares eksperti prognozē, ka šogad turpināsies vides reklāmas apjomu pieaugums, izaugsmes pamatā būs digitālo vides risinājumu attīstība.

Tuvākajos gados vides reklāmas loma pieaugs, īpaši populāri varētu būt digitālie nesēji gan pilsētvidē, gan tirdzniecības centros, cer SIA Clear Channel Latvia vadītājs Jānis Puravs. «Latvijā un Baltijas valstīs digitālie vides reklāmas risinājumi vēl nav tik attīstīti kā citviet pasaulē. Šis segments ir diezgan atpalicis, šobrīd tajā tiek veiktas nozīmīgas investīcijas. Igaunijā no kopējā tirgus apjoma digitālās vides reklāmas veido aptuveni 15%, bet Latvijā un Lietuvā – mazāk par 5%. Magna Global Forecast prognozes liecina, ka pēc četriem gadiem reklāmas apjoms uz digitālajiem nesējiem pasaulē palielināsies par 12%. Latvijā izaugsmei vajadzētu būt vismaz 10%,» viņš prognozē, norādot, ka tas nebūt nenozīmē, ka samazināsies ierasto vides reklāmu apjoms sabiedriskā transporta pieturvietās, uz pīlāriem jeb trīsskaldņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā iecerēti grozījumi saistošajos noteikumos par vides reklāmu izvietošanu, kas noteiks, ka komersantiem turpmāk būs jāslēdz līgumi par tās zemes nomu, uz kuras tiks izvietota reklāma.

Līdz šim saistošie noteikumi neparedzēja, ka par reklāmas izvietošanu uz konkrētas zemes ar pašvaldību būtu jāslēdz nomas līgums. Būvvaldē apgalvo, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai turpmāk sniegtu iespējas izvietot reklāmas objektus uz pašvaldībai piederošas zemes ne tikai tīkla reklāmas komersantiem, bet ikvienai personai.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūrai LETA klāstīja, ka jaunā kārtība sniegšot jebkuram interesentam iespēju izvietot reklāmu ne tikai uz savas zemes gabala, bet arī uz pašvaldības zemes. «Ja uzņēmējs vēlēsies reklamēt savu pakalpojumu, bet viņam nebūs iespēju izvietot reklāmas pilonu uz savas zemes gabala, bet blakus esošā zemes gabala īpašnieks ir pašvaldība, viņam tiks sniegta iespēja slēgt nomas līgumu atbilstoši 2007.gada Ministru kabineta (MK) noteikumiem un izvietot savu reklāmas stendu vai pilonu,» sacīja Žūka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada laikā pieaudzis reklāmas apjoms vidē

Elīna Pankovska, 27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada laikā pieauguši reklāmas apjomi TV, radio un žurnālos

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, par 12% pieaudzis televīzijas (TV) reklāmas apjoms, par 11% palielinājies reklāmas apjoms radio un par 8% - žurnālos. Savukārt reklāmas apjoms avīzēs un vidē gada laikā ir samazinājies, novērojusi pētījumu aģentūra TNS.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka situācija decembrī turpina jau iepriekš novēroto tendenci – TV ir straujāk augošais medijs, savukārt, avīzēs vērojams reklāmas apjomu kritums.

Kopumā TV decembrī raidīti vairāk nekā 49 tūkstoši minūšu reklāmas. Decembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter & Gamble, Henkel, Bite un Maxima.

Radio reklāmas apjoms 2012. gada decembrī bija 22 tūkst. minūšu. Lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Maxima, Tele2, SmsCredit.lv, Taula Rīga (bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju pārstāvoša mārketinga kompānija) un Cenuklubs.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reklāmas tirgus 2011. gadā audzis par 5%

, 14.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vides reklāma – bez vainas vainīgā

Ilma Kauliņa, Vides reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki Latvijā alkoholu lieto par daudz, tāpēc Veselības ministrijas (VM) vēlme dzeršanas sērgu apkarot ir saprotama un pat apsveicama. Taču par absurdu uzskatu VM ierēdņu vēlmi par teju lielāko tautas nodzeršanās vaininieci padarīt vienu reklāmas nozari – vides reklāmu.

Ceturtdienas pēcpusdienā, 26.aprīlī, Veselības ministrija organizē sanāksmi, kurā nevalstiskās organizācijas apspriedīs plāna Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam projektā precizētos priekšlikumus.

Minētajā dokumentā VM rosina izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu vides reklāmās. Taču uz drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem šis aizliegums nez kāpēc netiek attiecināts.

Veselības ministrijas steiga, haotiskā rīcība minēto grozījumu virzīšanā liek domāt, ka ierēdņiem vairāk rūp zināmu privātā biznesa interešu lobēšana, nevis alkohola posta mazināšana. Kā gan citādi lai skaidro īsā laikā no VM valsts sekretāra Rinalda Muciņa saņemtos divus pilnīgi pretēja satura dokumentus? Vēl šā gada 14.februārī R.Muciņš atbildes vēstulē Vides reklāmas asociācijai raksta, ka«Veselības ministrija šobrīd neveic grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā arī Veselības ministrijas 2012.gada darba plānā nav šāda uzdevuma veikt grozījumus minētajā likumā.» Taču pusotru mēnesi vēlāk, 26.martā, no VM saņemtajos priekšlikumos par projektu „Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam” alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums vides reklāmās tomēr tika iekļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai un cik pārdomāti cīnīsimies pret vizuālo piesārņojumu?

Ainārs Ērglis, P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību valdes loceklis, 16.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas beigās Satiksmes ministrija paziņoja par sagatavotajiem grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz aizliegt uz automašīnu piekabēm izvietot reklāmu stendus.

Minētais šāda soļa iemesls, manuprāt, ir uztverams kā nopietns, jo šāda veida reklāma tiešām ir nopietns apdraudējums satiksmes drošībai, - vispirms jau tāpēc, ka tiek novērsta autovadītāju uzmanība. Taču tas veicina arī citas pārdomas - vai mums nevajadzētu vismaz padomāt arī par citu pilsētvides reklāmu aizliegumu?

Priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis paskatīties uz mūsu pilsētu un novērtēt reklāmas ietekmi uz tās vizuālo tēlu. Teju katras mājas fasādi «rotā» kāds priekšvēlēšanu aģitācijas plakāts, no kura uz mums noraugās kādas partijas kandidāts, dodot klišejiskus solījumus pēc vēlēšanām piepildīt mūsu maciņus pēc iespējas pilnākus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nākamnedēļ Saeimas komisija lems par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteiks vienotu vides reklāmas izvietošanas kārtību

Jana Gavare, 31.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi grozījumus Reklāmas likumā, kas paredz, ka turpmāk vides reklāmas izvietošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Šobrīd vides reklāmas izvietošana nav regulēta valsts līmenī un tiek saskaņota tikai ar pašvaldībām, kam ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas izstrādājusi likuma grozījumus, norāda, ka līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka katrā pašvaldībā reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas process atšķiras un tiem uzņēmējiem, kuri vēlas izvietot savu reklāmu vairākās pašvaldībās, ir jātērē laiks un nauda, lai apzinātu un izpildītu pašvaldību atšķirīgās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Janvārī pieaudzis reklāmu apjoms visos medijos

Elīna Pankovska, 02.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, visos medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Vidē šī gada janvārī izvietoti 419,82 tūkst. kvadrātmetri reklāmas. Šogad vides reklāmu kopējā platība ir par 54% lielāka nekā pērnā gada janvārī. Vides reklāmas gadījumu skaits, salīdzinot šos periodus, pieaudzis par 80%.

Janvārī vidē lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma kvadrātmetros bija Linstow, Rimi, Zetcom, Ziedot un LMT, bet reklamētākie zīmoli – Rimi, Amigo, Paēdušai Latvijai, Dell un LMT.

Televīzijā janvārī kopumā noraidīti 32,34 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 18% vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Janvārī reģistrēti 83,14 tūkst. reklāmu, kas ir par 20% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

75% vides reklāmas stendu pilsētvidē būtu jādemontē

Egons Mudulis, 10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta noteikumi par reklāmu izvietošanu pie ceļiem var iedragāt reklāmas biznesu un pašvaldību budžetu.

Reklāmas objektus nedrīkst izvietot tuvāk par 25 metriem no ceļa zīmēm, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie ir spēkā jau kopš 2007. gada 1. aprīļa, taču dzīvē acīmredzot nedarbojas. Ja tie tiktu pilnībā ievēroti, tad 75% brīvstāvošo reklāmas objektu, kuri atrodas pilsētvidē, būtu jādemontē, norāda Vides reklāmas asociācijas (VRA) valdes locekle Everita Ušacka.

«Tas nozīmē, ka virknei kompāniju paceļas jautājums par eksistenci. Savukārt pašvaldības reklāmas nodevās neieņems vairāk nekā 0,53 miljonus latu,» tā viņa. Ja Rīgā šie noteikumiem neatbilstošie stendi būtu jādemontē, tad pašvaldība saņemtu par 44% mazāk reklāmas nodevu, kuras ienes pilsētas budžetā 740–760 tūkst. Ls gadā, zina teikt Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Arta Goldberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saražots parāk daudz aizliegumu

Jeļena Brokāne, SIA JCDecaux Latvija direktore, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija Latvijā nav spoža, tāpēc valstij būtu jāpieliek visas pūles, lai dažādi ierobežojumi, aizliegumi un birokrātiskās prasības uzņēmējdarbībai tiktu maksimāli samazinātas. Diemžēl realitātē notiek citādi.

Attiecībā uz vides reklāmu ierēdņu vēlme aizliegt, ierobežot un pārlieku stingri regulēt pēdējā laikā aug augumā. Tas negatīvi var ietekmēt ne tikai vides reklāmas nozares izaugsmi, bet arī būtiski samazināt no vides reklāmas gūtos ienākumus pašvaldību budžetos. Uzskatāms piemērs ir topošie Reklāmas likuma grozījumi, kas paredz jaunus Ministru kabineta noteikumus par visā Latvijā vienotu «Kārtību, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu».

Ideja, ko virza Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir laba un atbalstāma, jo patlaban katrai pašvaldībai ir savas prasības, kur un kā reklāmu vidē drīkst izvietot, kas rada daudz neskaidrību. Taču nav pieņemama VARAM iecere ikvienam reklāmas nesējam - stendam, pieturvietai, kioskam, riteņu novietnei vai citam - izdalīt atsevišķu zemes gabalu ar savu kadastra numuru, un paredzēt, ka ar zemes īpašnieku tiekslēgts līgums par reklāmas nesēja zemes nomu. Saskaņošanas process ir identisks, nomājot zemi Dienvidu tiltam vai soliņam parkā, kas ir ne tikai ļoti birokrātisks un laikietilpīgs, bet arī prasa milzīgus līdzekļus. Ja katram reklāmas stendam uz ielas vajadzēs savu kadastra numuru, vides reklāma tiks padarīta ārkārtīgi dārga, kas ietekmēs ļoti daudzas uzņēmējdarbības jomas.Taču lielākās cietējas būtu tieši pašvaldības, kuru budžetos vairs neieplūdīs nodevas no to teritorijās izvietotajām vides reklāmām. Vides reklāmas asociācija gan turpina sarunas ar VARAM un cer, ka ministrijas sākotnēji labos nodomus izdosies sasniegt arī bez ekstremālajām novitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reklamētākās nozares - mazumtirdzniecība un mobilie sakari

Dienas Bizness, 29.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos reklamētākā nozare bijusi mazumtirdzniecība, kam seko mobilie sakari, zāļu nozare, finanšu institūcijas un pakalpojumu sniedzēji, bet piecinieku noslēdz mājsaimniecības higiēnas preču nozare.

Kā liecina TNS Reklāmu reģistra dati, šī gada pirmajos sešos mēnešos reklamētāko nozaru TOP5 nav notikušas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2012. gada pirmo pusgadu.

Mazumtirdzniecības nozares lielākie reklāmdevēji saglabājuši ļoti līdzīgus ieguldījumus reklāmā kā pagājušajā gadā. Tikmēr mobilo sakaru nozare cieši seko, atkal pietuvojoties līderpozīcijām, ko veicina visu nozares reklāmdevēju izdevumu pieaugums.

Vairāki zāļu nozares reklāmdevēji ir samazinājuši reklāmas izdevumus, bet pirmajā vietā nozarē, vērā ņemami palielinot reklāmas apjomus, izvirzījies reklāmdevējs Takeda.

Finanšu institūciju un pakalpojumu nozarē joprojām būtisku reklāmas apjomu veido nebanku kreditētāji. Mājsaimniecības higiēnas preču nozarei, kas ieņem piekto vietu reklamētākajās nozarēs, izdevies pakāpties par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2012. gada pirmo pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas reklāmas tirgus pusgadā samazinājies par 18%

Sanita Igaune, 03.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediju reklāmas tirgus 2010.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir samazinājies par 18% līdz 23,6 milj. Ls.

Tā žurnālistus otrdien informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.

TV reklāmas tirgus ir palicis nemainīgs, vismazākais kritums jeb 5% apmērā ir interneta reklāmas tirgum, tam ar samērā nelielu kritumu 7% apmērā seko kino. Lielāko kritumu par 38% piedzīvojis vides reklāmas tirgus, avīzes un žurnāli, attiecīgi par 36% un 35%, bet radio par 30%.

«Kaut arī šogad presē vēl vērojams reklāmas ieņēmumu kritums, varam uz situāciju raudzīties pozitīvi. Krituma tempi ir samazinājušies, salīdzinājumā ar pagājušo gadu un raugoties uz pusgada dinamiku varam prognozēt vēl turpmāku samazinājumu gada turpinājumā,» norāda Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, vienlaikus uzsverot, ka preses realizācijas apjomi neskatoties uz krīzi samazinās tikai nedaudz. «No tā varam secināt, ka auditorijas ir saglabājušās un reklāmas ieņēmumu izaugsme ir tikai laika un visas valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums. Visādā ziņā, tie , kuri pirms gada bija pasūtījuši sēru vainagus presei ir lieki tērējušies..» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados novērotā izaugsme Latvijas reklāmas tirgū šobrīd ir apstājusies, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Reklāmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

«Ja vērtējam pēc datiem, pēdējos gados bija vērojama neliela izaugsme, taču šobrīd tirgus ir apstājies. Pirmajā pusgadā noteikti bija stagnācija, tirgus neauga, arī pagājušā gada izaugsme bija samērā maza – 2-3% robežās,» teica Liepiņa.

Pēc viņas sacītā, situācijai ir vairāki iemesli. «Stagnācija varētu būt saistīta ar to, ka Konkurences padomes noteiktais regulējums, kas ir spēkā pēc [mediju koncerna] MTG un [televīzijas] LNT apvienošanās, mazliet bremzē tirgū. Televīzijas cena ir svarīgs atskaites punkts, pēc kura, citi mediji nosaka cenas. Tāpat starp stagnācijas iemesliem varētu būt politiskie notikumi kaimiņvalstīs, kas atstāj sekas ekonomikā. Pārsvarā lielie reklāmdevēji ir starptautiskas korporācijas ar lieliem zīmoliem, un viņiem noteikti ir neparedzēti rezultāti lielajos tirgos. Pieredze liecina, ka jebkuru šādu satricinājumu gadījumā, kad biznesa plāns nesasniedz rezultātus, kompānijas mēģina atrast iespējas samazināt izdevumus un ieekonomēt, un visbiežāk cieš tieši reklāmas budžeti. Tas varētu būt iemesls, kāpēc tādā mazā tirgū kā Latvija, nav budžeta reklāmu apjoma palielināšanai,» sacīja Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru