Vietējais pircējs par premium klases mājokli ir gatavs maksāt 2000-2500 eiro

2017. gada 24. oktobris plkst. 14:58
Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus kļūst veselīgāks, darījumi notiek, un ir stabils pieprasījums pēc premium klases mājokļiem Rīgā, taču lielākā daļa darījumu mājokļu segmentā notiek cenu kategorijā 150-300 tūkstoši eiro, ar vidējo cenu 2000-2500 eiro par kvadrātmetru, intervijā norāda Baltic Sotheby’s International Realty īpašnieks Vestards Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka Baltic Sotheby’s International Realty 2016. gadā Baltijas valstīs apkalpoto nekustamo īpašumu darījumu vidējā summa bija 414 000 EUR.

Savukārt, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vidējie premium klases mājokļu segmenta dati ir atšķirīgi. Vislielākais darījumu skaits noslēgts premium klases mājokļu segmentā cenā no 150 līdz 300 tūkstošiem eiro. Rozenbergs uzsver, ka par premium klases segmentu Latvijā var uzskatīt objektus, kuru vērtība sākas no 150 00 tūkstošiem eiro. «Mēs šo nišu sadalījām trīs grupās – pieejamās premium klases mājokļi no 150 līdz 300 tūkstošiem eiro, vidējā klase – no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro un augstākā premium klase – no 500 tūkstošiem eiro. Nevar rēķināties ar darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 500 tūkstošus eiro, jo darījumu šajā segmentā ir maz un tie neveido statistiku, kaut arī cena par kvadrātmetru šajā kategorijā var sasniegt pat 8000 EUR.

Pieprasījumu tirgū veido vietējo pircēju aktivitāte, īpaši var izcelt Rīgu, savukārt Jūrmalā puse pircēju aizvien ir ārvalstnieki. Viņš uzsver, ka aug vidējā iedzīvotāju slāņa labklājība, kas atspoguļojas arī ekonomiskajos rādītājos – IKP tuvojas pirmskrīzes līmenim. «Vietējais pircējs ir gatavs maksāt 2000-2500 eiro par kvadrātmetru jaunā mājoklī, kopējai summai sasniedzot 200-250 tūkstošus eiro. Šie ir izdevīgākie piedāvājumi tirgū. Taču problēma ir tā, ka attīstītājiem kļūst aizvien grūtāk attīstīt projektus šajā segmentā, ņemot vērā, ka zemes iegāde, projekta izveide un apstiprināšanas laiks, sarežģītā birokrātiskā situācija, būvniecības izmaksu pieaugums bremzē jaunu projektu realizāciju,» viņš uzskata.

Dalies ar šo rakstu