Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Latvijas Bankas padome veikusi pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai, informē LB.

Apstiprināti «Kredītu reģistra noteikumi», «Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi» un «Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku».

Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz – Kredītu reģistrā –, nevis divām atsevišķām institūcijām.

Saeima konceptuāli atbalstījusi izmaiņas, kas ļaus Kredītu reģistram piekļūt arī patēriņa kredītu sniedzējiem, kas savukārt padarīs kredītu saņēmēju atlasi rūpīgāku.

Kā vairākkārt ziņots, no nākamā gada vidus lombardiem un «ātro kredītu» sniedzējiem būs jāsaņem licence. Šī atļauja nebanku kreditētājiem izmaksās tūkstoš latus. Tāpat tiks ieviests regulējums šo kreditētāju attiecībām ar patērētājiem, liekot izvērtēt kredītņēmēju spēju aizņēmumu atdot.

Pirmajā lasījumā parlamentā ceturtdien atbalstītie grozījumi trīs likumos paredz, ka patēriņa kredītu sniedzējiem būs iespēja izmantot arī Latvijas bankas uzturēto kredītu reģistru. Pieeja reģistram arī ir maksas pakalpojums.

Saeima šīs izmaiņas atzinusi par steidzamām, tādējādi nākamais lasījums būs arī galīgais.

Patlaban pieeja Kredītu reģistram ir bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā K. Valdemāra ielā 1B.

Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību.

Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā K. Valdemāra ielā 1B sāks darbu š.g. 17. septembrī.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Klientu maksātspējas izvērtēšanai nebanku kreditētāji gatvojas izveidot paši savu pagaidu «kredītu reģistru».

Ātriem kredītu devējiem durvis uz Latvijas Bankas (LB) uzturēto Kredītu reģistru, kur tiek apkopota galvenokārt informācija par banku izsniegtiem kredītiem, ir aizvērtas un, spriežot pēc pasaules prakses, arī nekad netiks atvērtas.

Šobrīd no dienaskārtības arī esot noņemta diskusija par ātro kredītu sniedzēju datu iekļaušanu un attiecīgi nozares dalībnieku pievienošanu LB Kredītu reģistram, uzskata LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Šāds pavērsiens saistīts ar to, ka ar Ekonomikas ministrijas svētību izveidota darba grupa strādā pie Kredītbiroja likuma izstrādes.

Ātro kredītu devēju darbības specifika paredz iespēju saņemt aizdevumu 15 minūšu laikā, un tas nozīmē, ka kompānijām jābūt iespējām tikpat ātri saņemt un apstrādāt datus par personām kredītspējas novērtēšanai.

Latvijā arvien skaļāk tiek runāts par banku zemo aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā. Lai gan spiedienu uz bankām cenšas izdarīt politiķi un jautājuma risināšanā iesaistās arī Latvijas Bankas, grūti pateikt, vai gaidāma strauja situācijas uzlabošanās.

Arī pašreizējās eirozonas tendences tam neliecina par labu.

Bankas pastiprina prasības

Eiropas Centrālā banka nesen nākusi klajā ar jaunāko pētījumu - 158 eirozonas valstīs strādājošo banku aptauju, kas veikta laika posmā no 22. marta līdz 6. aprīlim. Aptaujas rezultāti nav iepriecinoši. Tie liecina, ka bankas atzīst - tās ievērojami pastiprinājušas savus kritērijus aizdevumu izsniegšanai biznesa sektorā, kas nozīmē, ka uzņēmējiem tikt pie kredītiem kļuvis vēl grūtāk. Turklāt kritēriju stingrība (“tightening”) kāpusi strauji (banku, kas atzina, ka savas prasības paaugstinājušas, bijušas par 27% vairāk nekā to, kas ziņojušas par prasību pazemināšanu). Pēdējo reizi tik strauji tas noticis 2011. gadā, kad eirozonu skāra vairāku valstu ārējo parādu krīze.

Latvijas Bankas uzturētajam kredītu reģistram piekļūt varēs arī patēriņa kredītu sniedzēji, tāpat informāciju no šī reģistra varēs pieprasīt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Kredītiestāžu likumā un citos saistītos likumos.

Nebanku kreditētāju piekļuve kredītreģistram ir valdības ierosinājums, bet norma par to, ka arī VID varēs saņemt informāciju no tā, ir finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikums un likumprojektā parādījusies tikai galīgajā lasījumā.

Jaunais regulējums paredz, ka VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai kāda pilnvarotā persona varēs pieprasīt kredītreģistrā esošās ziņas, ja pastāv aizdomas, ka fiziskās personas izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.

Patlaban pieeja Kredītu reģistram ir bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.

Nebanku kreditētājus pašlaik nav plānots iekļaut kredītu reģistrā, jo to kredītportfelis ir salīdzinoši neliels, turklāt liela daļa no tiem esot cieši saistīti ar bankām.

Tā otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Latvijas Bankas pārstāvji. Nebanku kreditētāju sniegtā informācija nav būtiska, bet to iekļaušana kredītu reģistrā liks uzņemties lielas saistības un nodrošinās nebanku kreditētājiem plašu informāciju.

Tādējādi esošajā situācijā kredītu reģistru nav plānots paplašināt, bet, iespējams, situāciju nākotnē varētu risināt ar topošo Kredītbiroju.

Komisija konceptuāli atbalstīja jauno Kredīta reģistra likumu un ar to saistītos likumprojektus. Jaunā likuma mērķis ir apkopot esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības. Reģistra darbība pēc būtības netiks mainīta. Kā jauna norma noteikta kredītu reģistra ziņu glabāšanas termiņš – 15 gadi pēc saistību izbeigšanās. Līdz šim ziņas reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Līdz 2014. gada 1.jūnijam plānots izvērtēt, vai kredītbiroji Latvijā varēs apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju – datus par līguma esamību.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim laikam būs jāinformē valdība par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī jāsniedz izvērtējums par to, vai kredītbirojiem būtu jāļauj apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju, lēmusi valdība.

DB jau rakstīja, ka kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu. Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib EM.

Nākotnē Latvijā varētu darboties 2–3 kredītbiroji, kas apkopos arī pozitīvās ziņas. No decembra kredītbiroji varētu saņemt licenci darbības uzsākšanai, un prognozējams, ka pretstatā sākotnējai idejai iekļaut tikai negatīvos datus tajā būs iespēja ietvert arī informāciju par pozitīvajiem parādnieku maksājumiem.

Otrdien valdībā izskatīs likumprojektu, kas regulēs kredītbiroju darbību. Paredzams, ka darbības uzsākšanai kredībirojam būs nepieciešama licence, ko varēs saņemt Datu valsts inspekcijā un paredzams, ka tā maksās 6400 Ls, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību būs 11,4 tūkst. Ls apmērā. Patlaban datus par iedzīvotāju saistībām apkopo Latvijas Kredītu reģistrs, taču tajā tiek apkopoti tikai finanšu tirgus dalībnieku sniegtie dati (piemēram, bankas, apdrošinātāji).

Kredītbiroju apkopotie dati būs plašāki - sākot ar komunālo maksājumu parādiem, nebanku kreditētājiem un citām institūcijām, kas vēlēsies sniegt informāciju par parādnieku. Sākotnēji kredītbirojos tiks apkopota negatīvā informācija, kā arī informācija no attiecīgām valsts informācijas sistēmām, piemēram, maksātnespējas procesiem, tiesvedībām, taču kredītbirojam netiks liegts apkopot arī pozitīvo informāciju, piemēram, par veikto parāda atmaksu. Arī starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs Armīns Kalniņš norāda, ka pozitīva informācija par maksājumiem vēl vairāk motivētu parādniekus norēķināties ar aizdevējiem.

Kalendārais gads tuvojas beigām. Interbaltija piedāvā vērtēšanas pakalpojumus, kas var noderēt vadības procesu organizēšanā un konkrētā gada finanšu rezultātu apkopošanā.

Apskatīsim dažus aktuālus jautājumus un atbildes uz tiem.

Ja plānojat pārdot uzņēmumu, tad, pirmkārt, vajadzētu pievērst uzmanību tam, kam tieši uzņēmums tiks pārdots. Ja uzņēmums ir saistīts, tas būs jānovērtē kā darbības turpināšana, lai iegūtu atzinumu par paša uzņēmuma akciju vērtību, ko var izmantot kā saprātīgu pārdošanas cenas rādītāju. Ja uzņēmuma pārdošana tiek plānota ar to nesaistītām personām, Interbaltija vispirms iesaka novērtēt uzņēmumu kā esošu biznesa vienību. Šajā gadījumā saņemsiet atzinumu par uzņēmuma akciju vērtību, ko varēsiet izmantot kā ceļvedi turpmāko lēmumu pieņemšanai par pārdošanu.

Ja tiek plānots uzņēmuma reorganizācijas process, tad ir divi galvenie punkti. Sadalīšanas gadījumā vispirms ieteicams veikt sadalāmās mantas novērtēšanu, lai sniegtu atzinumu Uzņēmumu reģistram par pietiekamu īpašuma vērtību ieguldīšanai citā sabiedrībā. Apvienošanās vai investēšanas gadījumā ieteicams izvērtēt visu sabiedrību kā strādājošu saimniecisko vienību, lai sniegtu atzinumu Uzņēmumu reģistram par sabiedrības kapitāla daļu vērtības pietiekamību ieguldījumam citā sabiedrībā.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.