Likumi

VK: 9 no 10 pārbaudītajām pašvaldībām prettiesiski izlietoti kopumā 124 tūkstoši eiro

BNS, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Piešķirot pabalstus un nekustamā nodokļa atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām pašvaldībām ir prettiesiski izlietojušas budžeta līdzekļus vismaz 124 tūkstošu eiro apmērā, trešdien žurnālistiem paziņoja Valsts kontroles (VK) pārstāvji.

Valsts kontrole, veicot pārbaudes Jelgavā, Siguldas novadā, Liepājā, Kuldīgā, Rundāles novadā, Kandavas novadā, Daugavpilī, Ludzas novadā, Rēzeknes novadā, secinājusi, ka valstī nav izstrādāta un apstiprināta vienota sociālās palīdzības politika valstī esošās nabadzības mazināšanā, kas nozīmē, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā sniedzama sociālā palīdzība.

Kļūdas nav konstatētas vien Liepājas pilsētas pašvaldībā.

VK konstatējusi, ka pašvaldībām nav vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamiem atbalsta veidiem. Tāpat nav vienotas izpratnes par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

«Ja man sociālā palīdzība būtu jāraksturo divos vārdos, tad tie būtu «neizpratne» un «neesamība»,» teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa un piebilda, ka jau vairākus gadus netika strādāts ar uzlabojumiem, tas sākts darīt vien pērn. Tāpēc Labklājības ministrijai (LM) nosūtīti 13 ieteikumi situācijas uzlabošanai.

VK norāda, ka pašvaldības politiku veido, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Valsts statistikas pārskatos 2013.gadā neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 tūkstošu eiro apmērā.

Kā galvenos kļūdu rašanos iemeslus VK min to, ka sociālie dienesti par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli nebija pārliecinājušies tiem pieejamās valsts informācijas sistēmās un reģistros.

Vairāku pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimene (persona) nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, no metāllužņu pārdošanas, no Lauku atbalsta dienesta saņemtajām subsīdijām.

Tāpat pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimenei nepieder kapitāla daļas vai lauksaimniecības tehnika.

No Valsts kontroles izlasē 477 iekļautajām ģimenēm no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada aprīļa beigām trūcīgās ģimenes statuss bija spēkā vai bija piešķirts 377 ģimenēm, no tām 121 ģimenei trūcīgās ģimenes statuss bija piešķirts tiesiski.

Savukārt 256 ģimenēm šādu statusu nebija tiesību iegūt.

Krūmiņa kā «visdāsnāko pašvaldību» minēja Daugavpili, kur ir septiņi dažādu pabalstu veidi, bet kā pašvaldību ar vismazāk atbalsta iespējām trūcīgajām personām - Kandavas novada pašvaldību.

VK akcentē - jau 2010.gadā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam nabadzības mazināšana tika izcelta kā prioritārs valsts ilgtermiņa rīcības virziens, kura īstenošanai nepieciešama efektīva sociālās palīdzības sistēma.

Tomēr četru gadu laikā šī prioritāte tikusi īstenota, tikai pasūtot pētījumus un gatavojot informatīvos ziņojumus. Tikmēr sociālās palīdzības sniedzējām – pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un atbalsta veidiem, un pabalstus tās piešķir, kā prot, norāda VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No 158 pārbaudītajām trauksmes sirēnām darbības traucējumi konstatēti 11 sirēnām

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ceturtdien, 26.novembrī plkst.10 visā Latvijā uz trīs minūtēm ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību: sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, informē VUGD.

Šodien manuāla trauksmes sirēnu iedarbināšana tika veikta 158 no 164 Latvijā uzstādītajām sirēnām. Netika iedarbinātas tās sešas trauksmes sirēnas, kuras šobrīd ir modernizācijas procesā. No šodien pārbaudītajām 158 sirēnām, bez traucējumiem un bojājumiem darbojās 147 trauksmes sirēnas, bet 11 trauksmes sirēnām tika konstatētas tehniskas problēmas, kuras tiks novērstas pēc iespējas īsākā laikā.

Zemgalē darbojās visas 22 pārbaudītās sirēnas, Kurzemē no 29 pārbaudītajām sirēnām darbojās 25, Vidzemē no 29 sirēnām bez traucējumiem darbojās 28, Latgalē no 29 sirēnām - 28, savukārt Rīgā un Rīgas reģionā no 55 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem nostrādāja 44 trauksmes sirēnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu trīs personu apsūdzībā par SIA Maxima Latvija darbinieku materiālu vērtību prettiesisku pieprasīšanu no sadarbības partneriem, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Preses sekretāre Laura Majevska.

Kopumā tika pieprasīta nauda vairāk kā 47 000 eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, 2014. gadā starp SIA Maxima Latvija un kādu uzņēmumu tika noslēgts piegādes līgums. Apsūdzētais pēc līguma noslēgšanas prettiesiski pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja naudu 4% apmērā no piegādāto preču apgrozījuma. Turklāt piedraudēja, ka nemaksāšanas gadījumā, preces netiks pasūtītas un var tikt lauzts noslēgtais līgums. Šādā veidā apsūdzētais gada laikā prettiesiski pieņēma naudu 3920 eiro apmērā. Laika posmā no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada jūlijam līdzīgā veidā apsūdzētais jau kopā ar citu līdzapsūdzēto kopā no šī paša uzņēmuma prettiesiski pieņēma 7995 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra Lembergu un Šleseru oligarhu lietā nesauks pie atbildības par tirgošanas ar ietekmi

LETA, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra tā dēvētajā oligarhu lietā nesauks pie kriminālatbildības ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par tirgošanos ar ietekmi, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šajā lietā būs jāturpina izmeklēšana par citiem iespējamiem noziegumiem.

Šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēmis izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz Šleseru, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka pērn nopelnīja 30 miljonus eiro, no tiem 19,5 miljonus eiro iemaksās valsts budžetā

LETA, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču miljoniem eiro tērē neefektīvi

Dienas Bizness, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, ziņo VK.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem - 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - BVKB par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% pārbaudīto ēku

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% no šogad pārbaudītajām publiskajām ēkām, šodien žurnālistiem sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Papildināts viss teksts

BVKB piekritībā patlaban ir aptuveni 10 000 publisko ēku, no kurām kopš 2015.gada ekspluatācijas uzraudzībā pārbaudīta 3201 ēka. Šogad 540 ēkām veiktas 766 pārbaudes.

Par labā un teicamā stāvoklī esošām BVKB atzinis 191 no pārbaudītajām ēkām jeb 35%. 309 ēkās jeb 57% konstatētas dažādas atkāpes no ēkām izvirzāmām būtiskām prasībām. Savukārt 22 ēkas jeb 4% atzītas par graustiem un 18 ēkas jeb 3% atzītas par nedrošām, pārtraucot to ekspluatāciju līdz konstatēto bīstamību novēršanas no ēku īpašnieku puses.

Mjakuškina norādīja, ka gūt pārliecību par ēku ekspluatācijas drošumu un drošības prasību ievērošanu būvobjektos vienā dienā nav iespējams un prakse apstiprina sistēmiskas pieejas lielāko lomu uzraudzībā. Tādēļ mērķtiecīgai uzraudzībai ir svarīgi turpināt pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) riska objektu efektīvai apzināšanai, identificēšanai, lai varētu vairāk uzmanības pievērst objektiem ar paaugstinātu risku, skaidroja BVKB vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir septiņas bīstamas ēkas, kuru ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc, un 23 sliktā stāvoklī esošas ēkas jeb tādas, kurās būtu būtiski jāuzlabo drošība, liecina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācija.

Patlaban Latvijā par bīstamām atzītas 12 ēkas - Grāmatvedības un finanšu koledžas Limbažu filiāle Cēsu ielā 28, mūzikas skola Lielajā Kalēju ielā 4, Cēsīs, tirdzniecības centrs Siguldā, Leona Paegles ielā 3, Grāmatvedības un finanšu koledžas Gulbenes filiāle Ābeļu ielā 8, kā arī septiņas ēkas Rīgā - Rīgas cirks, Merķeļa ielā 4, administratīvā ēka 11.novembra krastmalā 29, Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija Andreja Saharova ielā 35, administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 26, poliklīnika Anniņmuižas bulvārī 85, tirdzniecības centrs Lomonosova ielā 6 un Rīgas Mūzikas internātvidusskola Kalnciema ielā 118.

Par sliktām ēkām BVKB Rīgā atzinis vairākas izglītības, medicīnas iestādes, veikalus un citas publiskas ēkas. Slikto ēku sarakstā atrodas, piemēram, Latvijas Televīzijas (LTV) augstceltne Zaķusalas krastmalā 3, Jaunais Rīgas teātris Lāčplēša ielā 25, Rīgas Tehniskā universitāte Kaļķu ielā 1, Rīgas Avotu pamatskola Avotu ielā 44, Rīgas Hanzas vidusskola Grostonas ielā 55, viesnīca Viktorija Čaka ielā 55 un klīniskā slimnīca Gaiļezers Hipokrāta ielā 2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2014. gada 11 mēnešiem, ir lielāks par 33,1 miljonu eiro. Tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, kā rezultātā nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vienlaikus novembrī izdevumu kāpums attiecībā pret vidējo izdevumu apjomu iepriekšējos mēnešos ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2014. gadā. Kopumā kopbudžeta izdevumi 11 mēnešos pret pagājušo gadu ir pieauguši par 3,6%.

Decembrī Finanšu ministrija (FM) sagaida būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015. gadā varētu būt mazāks, nekā iepriekš prognozētie 1,4% no IKP. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015. gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru