Būve

VNĪ attīstīs robežšķērsošanas vietas Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas un Baltkrievijas valdību pasākumu plānu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nākamgad uzsāks būvniecības darbus Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietās Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina.

Plāns paredz robežpunktu pārbūvi, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu.

Satiksmes drošībai un automašīnu caurlaides spējas palielināšanai RŠV Pāternieki- Grigorovščina notiks papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV Pāternieki, ko īstenos Krāslavas novada pašvaldība. Tāpat, īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV Silene-Urbāni. Papildus tam RŠV Urbāni Baltkrievijas partneris projektā plāno uzlabot muitas kontroles infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets š.g. 18. jūlijā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver institūciju sadarbību vairākos virzienos, tai skaitā sadarbību ar mērķi piesaistīt donoru un finanšu instrumentu līdzekļus autotransportam RŠV Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina pārbūvei, kā arī sadarbību autoceļu attīstības jautājumos un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā plānoto Pasaules čempionātu hokejā.

Lai nodrošinātu valdības plāna izpildi līdztekus VNĪ ir atbildīga Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Valsts ceļi, Autotransporta direkcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārais dienests.

Projektā RŠV Pāternieki – Grigorovščina divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 3,93 milj. eiro. No tiem 3,53 milj. eiro ir Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansējums, kurā Latvijas partneriem plānotais budžets ir 3,26 milj. eiro.

Projekts RŠV Urbāni un Silene modernizācija paredz infrastruktūras uzlabošanai ieguldīt vairāk nekā 5 milj. eiro, no kura Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta programmas līdzfinansējums ir 4,57 milj. eiro. Latvijas partneriem plānotais ES projekta finansējums ir 1,19 milj. eiro.

Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti ar mērķi nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.

Ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansējumu paredzēts uzlabot arī robežšķērsošanas vietu Terehova, kā arī veikt pievadceļa Lavri - RŠV Bruņiševo, kas atrodas pretī RŠV Pededze Latvijas pusē, infrastruktūras uzlabošanu. VNĪ šajā projektā sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu organizēs informatīvo kampaņu robežškērsotājiem. Visus šos projektus plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei.

VNĪ uzsāktās programmas «100 adreses Latvijas valsts simtgadei» ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros Krāslavas novada Piedrujas pagastā robežšķērsošanas vietā «Pāternieki» tikās pārbūves projektā iesaistītās puses – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā vadošais partneris un Baltkrievijas muitas komiteja, lai gūtu ieskatu robežšķērsošanas (RŠV) vietas pārbūves procesos.

RŠV «Pāternieki» pārbūves darbi tika uzsākti 2019. gada 27. maijā, un tie norisinās atbilstoši darba grafikam – šobrīd paveikti aptuveni 20% pārbūves darbu, nekavējot robežšķērsošanas vietas darbību. Pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.

Plānots, ka projekta rezultātā RŠV vieta kļūs modernāka, drošāka un ērtāka, samazinot robežas šķērsošanas laiku, norādīja VNĪ RŠV «Pāternieki» modernizācijas projekta vadītājs Aleksejs Šaforostovs.

Šobrīd abu Latvijas - Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu «Pāternieki» un «Silene» neitrālajā zonā (starpzonā starp Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām) paredzēts izveidot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekspluatācijā nodota modernizētā robežšķērsošanas vieta Silene

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pabeidzis robežšķērsošanas vietas "Silene" pārbūvi un modernizāciju Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā. Objekts nodots ekspluatācijā 22. novembrī.

Darbi tika realizēti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Robežšķērsošanas vietas modernizācijas gaitā tika uzlabota perimetra apsardzes sistēma, ieviesta videonovērošanas sistēma, elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas iekārtas, kā arī vienots satiksmes organizācijas risinājums gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, uzlabojot kustību un padarot efektīvāku robežpunkta darbu, " gandarīts par paveikto ir VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā valsts šobrīd veic būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro. Vērienīgi darbi ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu šobrīd notiek arī Latvijas - Baltkrievijas robežšēršošanas vietā "Pāternieki" un noslogotākās Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas "Terehova" attīstībā. Visus šos projektus plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti ar mērķi nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāslavas novada būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā pārbūvēto robežšķērsošanas vietu "Pāternieki". Līdz ar šo faktu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigti šogad plānotie Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu RSV "Silene" un RŠV "Paternieki" neitrālās zonas paplašināšanās darbi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvniecības laikā abas robežšķērsošanas vietas turpināja darbu un tika nodrošināta nepārtraukta transporta kustība. Darbi realizēti Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros. Darbu gaitā paplašinātas robežšķērsošanas vietas, ieviešot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, tādejādi uzlabojot kustību un padarot efektīvāku robežpunkta darbu. Vienlaikus tika uzlabota perimetra apsardzes sistēma, ieviesta videonovērošanas sistēma, elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi un transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas iekārtas, norādīja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūvi

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Lielākie VAS Valsts nekustamie īpašumi pagājušajā gadā pārdotie objekti

Lelde Petrāne, 10.01.2020

Īpašums Indriķa ielā 8B, Rīgā. Pārdošanas cena: 679 000 EUR.

Foto avots: VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2019. gadā atsavinājusi 109 valsts funkcijām nederīgus nekustamos īpašumus gan Rīgā, gan reģionos par kopējo summu 4,086 milj. eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot kvalitatīvus objektus valstij nepieciešamo funkciju veikšanai no īpašumiem, kas ir nepiemēroti un rada zaudējumus.

"2019. gadā pārdots liels valstij nederīgo nekustamo īpašumu skaits – 109 objekti, tas ir par 26 objektiem vairāk nekā pirms gada, ienākumos gūstot par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā, kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Vienlaikus veiksmīgi attīstām arī komercīpašumu nomu. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali Rīgā esam samazinājuši brīvo nomas platību apjomu par 9%," norāda A. Vārna.

Lielākie VNĪ pārdotie objekti Rīgā ir Indriķa ielā 8B (679 000 EUR) un Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 7, 7A (643 000 EUR), kā arī Jūrmalā – Rojas ielā 8/10 un Poruka prospektā 12 (949 250 EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 38 kandidāti.

«Tuvākajā laikā darbu uzsāks nominācijas komisija, kas četrās kārtās izraudzīsies labāko kandidātu,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pieteikumus valdes priekšsēdētāja amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras vadītājs ir VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Komisijas locekļi: VNĪ padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Komisare, VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Atbilstoši konkursa nolikumam četrās kārtās tiks izraudzīti 2-3 labākie kandidāti, ko iesniegs VNĪ padomei lēmuma pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome apstiprinājusi izmaiņas uzņēmuma valdē.

Līdzšinējā VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre pēc vairāk nekā divu gadu darba no 27. decembra nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus. S. Janvāres vadībā VNĪ uzlaboti klientu apkalpošanas un pārvaldības procesi, izstrādāta un uzsākta ieviest IT stratēģija, arvien plašāk izmantoti digitālie risinājumi, kā arī veicināta inovāciju kultūras attīstība valsts kapitālsabiedrībā, izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidei publisko iepirkumu jomā, notikusi VNĪ neraksturīgo funkciju nodošana ārpakalpojumā (arhīva, transporta, uzkopšanas pakalpojumi), kā arī uzsākta uz klientiem vērstas personāla attīstības un motivācijas sistēmas attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) tiksies ar «RERE Būve1» kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju tikšanās norise tiks pārraidīta tiešraidē: live.tiesraides.lv/tiesraides.lv/live2/25.

Tikšanās laikā VNĪ sagaidot no «RERE BŪVE1» pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar «RERE BŪVE 1» tālāka risinājuma kopīgai rašanai esot notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, informē VNĪ.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna komentē: «Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar «RERE BŪVE 1» iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts nekustamie īpašumi: Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt nozares attīstību

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Viņa norādīja, ka būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, tāpēc jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt nozares attīstību un konkurētspēju.

VNĪ pārstāve atzīmēja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019.gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot «Būves informācijas modelēšanas» jeb BIM risinājumus.

Gruškevica piebilda, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu - to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru