Jaunākais izdevums

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Vienlaikus no BVKB tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekami darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ informējusi muzeju un Kultūras ministriju.

Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2022.gada aprīlī veicis pārbaudi, tajā konstatēti ēkas tehniskā stāvokļa dēļ pastāvoši potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē. Pamatojoties uz VUGD atzinumu, ugunsdrošības prasību izpildei ēkā nepieciešams pilnā apjomā nodrošināt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.

Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu – 690 m2 ēkas daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto LOMB, bet pārējā 8500 m2 plašās ēkas daļa ilgstoši stāv tukša. VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus reālus īpašuma attīstības scenārijus.

Kopš 2003. gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar iestādēm nenesa rezultātu – ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.

“VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums rūpēties par tās pārvaldībā esošajām ēkām un kultūras pieminekļiem, tai skaitā Tetera namu. Taču ieguldīt ievērojamus kapitālsabiedrības un valsts līdzekļus ēkas atjaunošanā, kurai nav skaidrs tās saturiskais piepildījums un nākotnes attīstības iespējas neatbildīs atbildīgai līdzekļu izmantošanai. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska ietekme uz valsts attīstību, iedzīvotāju nodarbinātību un valsts budžeta ieņēmumiem, tādēļ jo īpaši svarīgi ir nodrošināt valsts ieguldītā kapitāla efektīvu izmantošanu, kapitāla atdeves rādītājus un vērtības pieaugumu, kas atbilst arī OECD principiem. Šobrīd ir svarīgi iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par ēkas saturu, nākotnes iespējām un finansējuma piesaisti, lai tā atkal varētu pilnvērtīgi vērt durvis sabiedrībai,” norāda R.Griškevičs.

Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada ir bijuši vairāk nekā 550 tūkstoši eiro apmērā. 2021. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69,6 tūkstošus eiro, savukārt 2022. gada astoņos mēnešos – 35,1 tūkstoti eiro.

Kopš 2019. gada VNĪ namu virzīja publiskai izsolei, izvirzot nosacījumu par Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saglabāšanu tās 1. stāvā un pagrabā, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu. Pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ secīgi pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, taču 2020. gada nogalē uzņēmums saņēma iebildumus no nozares ministrijas par ēkas pārdošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.

2020. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Kopš 2021.gada kapitālsabiedrība kopā ar nozares ministriju un ekspertiem strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritēriju izstrādes, kas palīdzēs noteikt ēkas tālākās attīstības iespējas un sabalansēt visu iesaistīto intereses ar atbildības jomām un finansējuma piesaistes iespējām.

Tuvāko mēnešu laikā plānota kritēriju iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā. Atkarībā no pieņemtā lēmuma varēs uzsākt darbu pie ēkas nākotnes perspektīvas izstrādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā jeb "Stūra mājā" Brīvības ielā Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums.

Grozījumi veikti pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Iepriekš jau publiski izskanējis, ka Kultūras ministrija izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt VNĪ vēl februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un Kultūras ministrijas pausto informāciju. Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi – norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

Komentāri

Pievienot komentāru