Jaunākais izdevums

Latvijā dibinātais patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance aizvadīto gadu ir noslēdzis ar 20,5 milj. eiro lielu apgrozījumu, kamēr kompānijas neto portfelis ir audzis par 60%.

Kompānija pārskata periodā ir strādājusi ar 400 tūkst. eiro peļņu un 20,5 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr kompānijas EBITDA ir sasniegusi 3,8 milj. eiro, kas ir par teju 3,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā.

Kā norāda kompānijas izpilddirektors Krišjānis Znotiņš, pērnais gads ir bijis sekmīgs arī citos nozīmīgos operacionālajos atskaites punktos. Tā, piemēram, kompānija ir spējusi piesaistīt papildu investīcijas biznesa attīstībai 6,3 milj. eiro apmērā, no kuriem 2,3 milj. eiro piesaistīti pašu kapitāla formā. Savukārt automatizētas klientu risku izvērtēšanas ieviešanas nolūkos ir iegādāts uzņēmums, kas nodrošina attiecīgās funkcijas, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.

“Aizvadītais gads ir bijis ar svārstīgu globālo ekonomiku, ģeopolitiskajiem satricinājumiem, inflāciju, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kuru rezultātā pieauga procentu likmes. Neraugoties uz to, mūsu tirgos nenovērojām īpašu aktivitātes kritumu vai maksājumu disciplīnas pasliktināšanos. Gluži otrādi – šie rādītāji pat ir uzlabojušies, jo augošās resursu cenas un procentu likmes ir veicinājušas pieprasījumu pēc aizdevumiem. Tas, ko mēs un arī citi uzņēmēji izjutām, bija spiediens uz kapitāla piesaistes cenu no investoru puses. Tajā paša laikā finansējuma pieejamība uzņēmumiem ar efektīvu finanšu pārvaldību un veselīgu bilanci saglabājās augstā līmenī,” papildina K. Znotiņš.

Wandoo Finance piedāvā patēriņa finansēšanas pakalpojumus Spānijā, Polijā un Rumānijā.

“Rumānijā savu darbību esam uzsākuši vien 2023. gadā, bet jau šobrīd redzam, ka šajā tirgū ir liels potenciāls. Jaunu tirgu apguvei esam izstrādājuši īpašu 40 punktu izvērtēšanas metodiku, kuras ietvaros izvērtējam pieejamo informāciju par patērētāju maksājumu disciplīnu un ienākumu līmeni, viedtālruņu izmantošanas īpatsvaru sabiedrībā, nozares regulāciju, potenciālās klientu grupas izmēru, politisko un ekonomisko stabilitāti, konkurences līmeni u.c. aspektus. Rezultātā šobrīd esam nonākuši pie šāda ģeogrāfiskā tvēruma, ar ko esam ļoti apmierināti,” par pārstāvētajiem tirgiem teic K. Znotiņš.

Uz 2024. gadu kompānija raugās ar lielām ambīcijām, jo ir iecerēts saglabāt uzņemto izaugsmes tempu, būtiski palielinot kredītportfeli, EBITDA līmeni un kāpinot biznesa rentabilitāti. Vienlaikus jau šobrīd tiek rūpīgi izsvērtas iespējas apgūt jaunus tirgus Āzijā un Āfrikā, kā arī pārskatāmā nākotnē netiek izslēgta Baltijas kapitāla tirgus apguve.

Wandoo Finance Group ir dibināta 2016. gadā, un tās galvenais birojs atrodas Rīgā. 118 cilvēku komanda nodrošina kompānijas piedāvātos patēriņa finansēšanas pakalpojumus Polijā, Spānijā un Rumānijā. Izsniegto aizdevumu apjoms kopš kompānijas dibināšanas pārsniedz 500 milj. eiro, savukārt vēsturiskais klientu portfelis pārsniedz 1,5 milj. patērētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gads influenceru mārketingā starp mākslīgā intelekta ietekmi un TikTok aizliegumiem

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.1 Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ZAZA dubulto apgrozījumu

Māris Ķirsons, 21.05.2024

Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā – jumts Tumbalong parka estrādei.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EcoLead" svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā, kas tika atklāta 2023.gadā, arvien turpina attīstīties.

Uzņēmuma izpilddirektora Kaspara Fogelmaņa ieskatā jau šobrīd ir ar ko lepoties, tai skaitā apgrozījuma, nodokļu un saražotās produkcijas rādītāji, 42 darbinieki un iesaiste Kalnciema norisēs.

2023.gadu SIA "EcoLead" noslēdza ar vairāk nekā 4,1 miljons eiro apgrozījumu. 2023.gadā apgrozījumu pārsvarā veidoja saražotā svina produkcijas realizācija. Saskaņā ar uzņēmuma biznesa plānu un prognozēm, 2024.gadā plānots apgrozījumu būtiski kāpināt.

2023.gadā SIA "EcoLead" nodokļos ir samaksājusi 0,7 miljons eiro, tai skaitā 271 684 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 168 033 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Plānots, ka 2024.gadā samaksāto nodokļu apjoms būs lielāks, gan tāpēc, ka tiks kāpināts saražotās produkcijas daudzums, gan arī par vismaz 20% pieaugot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, jo dažas štata vietas tika izveidotas un aizpildītas tikai 2023.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru