Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.
Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.
Sistēma paplašinās
Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.
Gāzes sadales sistēma Latvijā paplašinās, jo gāzes sniegtās priekšrocības gan ikdienas dzīves komfortam, gan arī rūpniecisko procesu energoefektīvam nodrošinājumam novērtē ļoti daudzi, atzīmē GASO Perspektīvās attīstības daļas vadītājs Uldis Kocers.
Pēdējo divu gadu laikā sistēmas attīstībai un jaunu pieslēgumu nodrošināšanai izbūvēti jauni sadales gāzesvadi Ādažu novada Carnikavā, Garkalnē, Baltezerā, Olaines novada Medemciemā un Valmierā, šobrīd gāzesvadi tiek būvēti Kalngalē un Kadagā.
GASO pauž gatavību palīdzēt un sniegt konsultācijas par iespējām pieslēgties gāzes sadales sistēmai jebkuram potenciālajam klientam – gan mazākām vai lielākām mājsaimniecībām, gan ražošanas vai lauksaimniecības objektu īpašniekiem, gan arī vietējiem zaļās gāzes – biometāna – ražotājiem. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators piedāvā iespēju ne tikai saņemt gāzi no sistēmas, kā tas vienmēr ir bijis, bet arī nodot pašu saražoto zaļo gāzi sadales sistēmā visu gāzes patērētāju lietošanai.
Gāze nav Krievija
Daudzi vēl aizvien ir pārliecināti, ka dabasgāzes izmantošanai var likt vienādības zīmi ar Krievijas un tās politikas atbalstu, taču tā nebūt nav, norāda U. Kocers. "Situācija jau visai ilgu laiku ir pavisam citāda – proti, gāzes piegādes no Krievijas samazinājās jau pirms militārās agresijas Ukrainā sākšanās.
Jau 2022. gadā lielākā daļa Baltijas valstīs patērētās dabasgāzes nāca no alternatīviem piegādātājiem un tika importēta tieši no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa Lietuvā. Pērn jūlijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, kā rezultātā, sākot no 2023. gada 1. janvāra, dabasgāzes piegādes no Krievijas vairs netiek veiktas," atgādina GASO pārstāvis, piebilstot, ka šobrīd Latvija gāzi saņem no vairākām valstīm, tajā skaitā ASV, Norvēģijas, Kataras un Alžīrijas, izmantojot Klaipēdas LNG termināli un Inko LNG termināli Somijā.
Jādomā par nākotni
Šobrīd praktiski visas Latvijas biogāzes stacijas sadedzina biogāzi, ražojot elektroenerģiju un atlikumsiltumu, kura racionāla izmantošana rada arvien lielākas bažas.
Beidzoties obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalstam, biogāzes ražotājiem būs jāizvēlas starp divām iespējām – slēgt stacijas vai mēģināt ienākt jaunajā atjaunojamo gāzu tirgū ar attīrītu biogāzi jeb biometānu.
Kā zināms, biometāns ir ķīmiski identisks dabasgāzei, un praktiski nav iespējams pateikt, vai gāzes molekula ir nākusi no dabasgāzes atradnēm, kur veidojusies pirms miljoniem gadu, vai pavisam nesen saražota vietējā biometāna ražotnē.
Biometāns daudzu Eiropas Savienības (ES) un citu reģionu dabasgāzes tīklā tiek ievadīts jau vairāk nekā desmit gadus, pionieres šajā jomā ir tādas valstis kā Dānija, Nīderlande, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Francija.
No praktiskā viedokļa, visefektīvākā ir biometāna ražošanas iekārtu pievienošana dabasgāzes sadales sistēmām, kā tas arī notiek vairumā ES valstu. Dabasgāzes sadales sistēma darbojas ar zemāku spiedienu, jo ir paredzēta mazāka gāzes apjoma transportēšanai nekā pārvades sistēma, tāpēc biometāna izmantošanai šajās sistēmās nav nepieciešams veikt spiediena paaugstināšanu, atzīmē GASO pārstāvis.
Biometānam būt
Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 40 biogāzes stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu aptuveni 56 megavati (MW). Biogāzes stacija gadā kopumā izmanto 1,85 miljonus tonnu izejvielu. Vairums no tām atrodas diezgan tuvu gan dabasgāzes pārvades, gan sadales tīklam, pagaidām neviena no Latvijas biogāzes ražotnēm nav pievienota dabasgāzes sadales vai pārvades tīklam.
Tajā pašā laikā jau šobrīd tiek realizēti vairāki biometāna ražošanas projekti dažādās Latvijas vietās, pirmo biometāna ražotnes pieslēgumu gāzes sadales sistēmai bija plānots nodot ekspluatācijā vēl šāgada decembrī.
Jāatgādina, ka biometānu var ne tikai nodot gāzes tīklā – to var izmantot arī uz vietas, uzpildot CNG jeb saspiestās dabasgāzes un LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes transporta līdzekļus, stāsta U. Kocers, pieminot, ka pagaidām Latvijā netiek plānotas tiešas biometāna ražošanas subsīdijas, bet tiek piedāvāts atbalstīt investīcijas biometāna ražošanas iekārtās un arī ar CNG darbināmu transporta līdzekļu iegādē.