Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Proti, primārā ārstēšana ir notikusi, un slimnīcā vairs nav jāpaliek?

Slimnīcas funkcija ir izpildīt savu darbu un pēc tam novirzīt vai nu zemāka līmeņa ārstniecības iestādei, vai citiem cilvēkiem, vai uz mājām, ja šāda iespēja pastāv. Sarežģītākā situācija veidojas tad, kad ir skaidrs, ka cilvēks viens pats mājās nevar palikt, bet piederīgajiem nav praktisku iespēju palikt mājās vai nodrošināt kopēju. Man kā ārstam prasīja, ko darīt, un mana atbilde vienmēr bija, ka nezinu. Nebija man piedāvājuma par vietu, kur varētu teikt – dodieties uz turieni, un viss būs kārtībā! Nebija pakalpojuma pēctecības, jo īpaši, ja runājam par paliatīvo aprūpi, ko Rūrē šobrīd piedāvā. Tā arī vienā brīdī es sapratu, ka kaut kas šajā virzienā ir jādara, un sāku gudrot, kā situāciju varu mainīt. Sāku pētīt, kas Latvijā ir, kas ir labs, kas ir slikts. Tostarp aktīvi interesējos par piedāvājumu Rietumeiropā un to, kā viņi šādas lietas dara.

Kas par problēmu Latvijā, kādēļ piedāvājums ir nepietiekams?

Būtībā Latvijā šīs divas jomas ir ļoti nodalītas, proti, sociālā aprūpe un veselības aprūpe. Ja runa ir par sociālo sfēru, tad atbildīga ir Labklājības ministrija, finansējums nāk no pašvaldības vai arī no pensijas. Līdzko ir runa par medicīniska rakstura problēmu un mēs gribam, lai tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, lūdzu – dodamies uz lielajām slimnīcām. Tādu vietu, kur abas lietas pastāv kopā un ko mūsdienās sauc par integrēto veselības aprūpi, praktiski nebija. Proti, noteikums ir, ka tiek ņemta vērā gan sociālā pakalpojuma daļa, gan medicīniskā pakalpojuma daļa. Tas, kas mums šeit, Rūrē, izdevās un kas bija arī viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot projektu, bija tas, ka abas šīs lietas ir jāsaliek kopā - gan medicīna, gan sociālā aprūpe. Šobrīd, redzot mūsu darba augļus, es gribu teikt, ka ir izdevies tās apvienot.

Visu interviju lasiet 22.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!