#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.
Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.
Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).
Nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis - Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas. Tā piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro (tā sastāda nu jau 500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).
«Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks kā Latvijā, kamēr Igaunijā - pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šī gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu,»norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa arī piebilst, ka,atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.
Kā liecina veiktais darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs, kurā tika apskatītas saņemto ienākumu atšķirības dažādu algu līmeņu saņēmējiem pēc nodokļu nomaksas, Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
«Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem - 90 eiro ik mēnesi),» skaidro E.Kropa.
Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī «uz rokas», salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), «uz rokas» Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.
Arī vidējus ienākumus (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki kā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.
Savukārt, kas attiecas uz augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem, tad joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs nu ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots (Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā - 1200 līdz 2100 eiro).
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem «uz papīra» viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram «uz rokas» tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad atkal redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) - Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā - pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).