Foto: Edijs Pālens/LETA

Zeme ekonomikai var dot vairāk 

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Māris Ķirsons, 2018. gada 12. marts plkst. 9:51

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Raidījums: Dienas Bizness sarunas

Vairāku gadu garumā veiktie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījumi par zemes izmantošanu rāda neiepriecinošu ainu. Viena cilvēka mūža laikā Latvijā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas, jo lauksaimniecības zemes platības ir sarukušas, bet pieaugušas meža zemes platības. «Meža zemes pieaugušas par 1,6 milj. ha, bet lauksaimniecības zemes samazinājušās par 1,3 milj. ha,» datus rāda LLU rektore Irina Pilvere. Viņa arī vērš uzmanību, ka dažādās valsts datubāzēs ir atšķirīgi dati par to, cik un kāda zeme ir Latvijā. Piemēram, pēc Valsts zemes dienesta datiem lauksaimniecības zeme ir 2,3 milj. ha, mežu zeme – vairāk nekā 3 milj. ha, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme ir 1,93 milj. ha, bet Lauku atbalsta dienestā dažādiem atbalsta pasākumiem un maksājumiem uzdotās zemes daudzums ir tikai 1,68 milj. ha. Tāpēc arī jautājums, kāpēc ir šāda milzīga starpība starp šiem datiem dažādu valsts institūciju datubāzēs. Viņa atgādina, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir notikuši vairāki procesi, kas ietekmēja zemes efektīvu izmantošanu. Proti, tika īstenota zemes atdošana tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tāpēc daudz zemes palika nekopta un tas, kas tajā auga, arī palika. Laika gaitā zemes struktūra mainījās, bet ne visa tā zeme, kura tiek izmantota ražošanai, tiek izmantota maksimāli efektīvi.

«No vienas puses, citās ES dalībvalstīs šis ierobežotais resurss, kāds ir zeme, maksā ļoti dārgi, tiek izmantots daudz efektīvāk, nekā to spējam Latvijā,» stāsta I. Pilvere. Viņasprāt, jautājums par zemes efektīvāku izmantošanu ir jautājums zemes īpašniekiem, jo tas ir atkarīgs no viņu pieņemtiem un nepieņemtiem lēmumiem.

Visu rakstu Zeme ekonomikai var dot vairāk lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 02. novembris plkst. 16:56

Turpmāk pašvaldībām vairs nevajadzēs saskaņot ar Valsts zemes dienestu (VZD) izstrādātos...

2012. gada 29. oktobris plkst. 7:45

Lai mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemes, Zemkopības ministrija piedāvā būtiski...

2012. gada 23. oktobris plkst. 11:22

Šodien Valsts zemes dienesta eksperti sadarbībā ar kolēģiem no Zviedrijas Lantmäteriet...

2012. gada 07. septembris plkst. 8:35

Dzīvokļu cenas ir zemākas mājās, kas atrodas uz nomātas zemes; piesaistītais zemes...

2012. gada 04. septembris plkst. 10:21

Līdz nākamā gada janvāra beigām Valsts zemes dienestā tiks radīta Digitālās dokumentu...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2018. gada 12. marts plkst. 9:49

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital, AS padomes sēdē...

2018. gada 09. marts plkst. 15:55

Šodien, 9. martā, Rīgas dome saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas...

2018. gada 08. marts plkst. 11:49

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos...

2018. gada 08. marts plkst. 10:37

Saistībā ar 7.martā konstatētajām 32. korpusa kāpņu telpas konstrukciju pārvietojumu deformācijām...

2018. gada 08. marts plkst. 8:14

DB turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20...

2018. gada 07. marts plkst. 20:54

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības...

2018. gada 07. marts plkst. 15:26

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinājusi projektēšanas konkursu energoefektivitātes...

2018. gada 06. marts plkst. 14:45

ABLV Bankas grupas nekustamo īpašumu «saimniecība» ir patiesi iespaidīga, par tās vērienīgākā...

2018. gada 06. marts plkst. 10:06

Pēc nozīmīga lēciena 2017. gadā, arī šogad dzīvokļu cenas Rīgā turpinās kāpt;...

2018. gada 05. marts plkst. 13:23

2017. gadā tikai 20,2 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa...