Jaunākais izdevums

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Fundamentālas pārmaiņas

“Tik nopietnas pārmaiņas, kādas pieprasa transformācija uz klimata neitrālu tautsaimniecību, Latvijā un Eiropas Savienībā vēl nav piedzīvotas. To iedzīvināšana, kā arī iespējamo negatīvo blakusefektu identificēšana, novēršana vai maksimāla minimizēšana, nav iespējama vienas ministrijas ietvaros,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Viņš atgādināja, ka satraukums par to, kā Latvijas zemi varēs apsaimniekot nākotnē, ir liels, tāpēc izsvērtu, atbilstošu lēmumu pieņemšana nav pieļaujama šaurā lokā dažu politiķu kabinetos. Lēmumiem jātop diskusijās ar nozarēm un balstoties zinātniskos pētījumos, kas tapuši Latvijā, nevis pamatojoties uz bieži vien aplamiem pieņēmumiem Briselē un ES struktūrās. “Lai sāktu sarunu par ES zaļā kursa iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, mūsu iespējamajiem ieguvumiem un vienlaikus arī zaudējumiem, ir nepieciešams sociāli ekonomiskais novērtējums. Tāda, diemžēl, pašlaik nav,” skaidro M. Liopa. Viņš norāda, ka paredzamo diskusiju mērķis nav atcelt ES zaļo kursu, bet izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotākos un efektīvākos risinājumus, ar, cik iespējams, minimālu kaitīgo ietekmi uz meža nozari, lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi, kūdras ieguvi un substrātu ražošanu, kā arī nodarbinātību, nodokļu ieņēmumiem.

Kopīga platforma

“Latvijā diemžēl nav platformas vai institūcijas, kurā varētu sagatavot Latvijai vispiemērotāko un izdevīgāko pozīciju, jo katra ministrija joprojām uz konkrētiem jautājumiem raugās tikai no savas kompetences skatupunkta. Kopīgo ainu, kuru ietekmē dažādi faktori, bieži vien ministrijās neredz,” norāda Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. “Pirmais mājasdarbs, kas jāveic zemes apsaimniekotājiem,— savstarpējās diskusijās jātiek skaidrībā par kopīgo redzējumu un priekšlikumiem, ko un kā darīt. Pie ministrijām, valdības un politiskajām partijām jādodas tikai ar skaidriem un vienotiem ieteikumiem un priekšlikumiem.”

Iesaista pircējus un partnerus Eiropā

“Kūdra atrodas ES zaļā kursa “frontes pirmajā līnijā”, jo to vēlas “izslēgt no spēles”, lai gan ir skaidrs, ka Latvijā iegūto kūdru pārstrādā substrātos, ko izmanto stādu audzētāji un lauksaimnieki. Par situāciju esam informējuši kūdras substrāta pircējus ārvalstīs un kolēģus, kas strādā kūdras nozarē,” uzsver SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. A. Muižnieks norāda, ka Eiropas valstu mežu īpašnieki jau konsolidē savu pozīciju un par to informē ES struktūras.

Redz Eiropas Parlamentu deputātu iesaisti

“Zaļais kurss skars ne tikai zemes izmantotājus, bet arī to saražotās produkcijas apjomus, ienākumus, nodarbināto skaitu un samaksātos nodokļus, tāpēc šajā procesā jāiesaista arī Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, lai mūsu priekšstāvji sadarbotos ar Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un citu Savienības dalībvalstu ievēlētajiem deputātiem un panāktu saprātīgu risinājumu ar adekvātu finansējumu,” uzsver M. Liopa. U. Ameriks atgādina, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir tiesības bloķēt konkrētu ES regulu pieņemšanu, ja tās draud iznīcināt darba vietas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likumdevēja brāķis atkal Satversmes tiesas rokās

Māris Ķirsons, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, likumā noteikts, ka interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma, kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs, darbu sāks 2025.gada 1.septembrī.

Likumā pagaidām nav noteikti administratīvie sodi. Jau iepriekš atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja pieeju pagaidām atteikties no agrāk paredzētās administratīvo sodu pieejas. Šāds lēmums pieņemts, jo gaidāmais regulējums nav vienkāršs un nebūtu pareizi uzreiz sodīt kādu, kurš nevis apzināti, bet nejauši būtu neizpratis gaidāmos nosacījumus, iepriekš tika norādīts komisijas diskusijās.

Ministru kabinetam ziņojumā par 2025.gadu būs jāiekļauj vērtējums par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību par likumā minēto pienākumu neizpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzīst par atbilstošu Satversmei, bet maksas apmēru - nē

LETA, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv, 14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju interese par zemes iegādi Latvijā pandēmijas laikā turpināja pieaugt un zemes tirgū pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Rīgas teritorija un Pierīga, tajā pašā laikā būtiski pieaug klientu interese par īpašumiem lielākā attālumā no Rīgas.

Šobrīd pieprasītākais zemes gabala izmērs ko iegādājas bankas klienti, ir 1200 - 1500 kvadrātmetri, kas skaidrojams ar to, ka tā lielākoties ir minimālā platība (1200 kvadrātmetri) privātmāju būvniecībai. Salīdzinoši reti mājas būvniecībai tiek iegādāti zemes gabali ar platību virs 3000 kvadrātmetriem gan tādēļ, ka šādu zemes gabalu piedāvājums ir ierobežots, gan tādēļ, ka tas tiešā veidā ietekmē kopējās zemes izmaksas.

“Pandēmijas laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc zemes iegādes. Vienlaikus esam novērojuši izteiktu tendenci zemes atrašanās vietas izvēlē - klienti aizvien vairāk ir gatavi iegādāties īpašumus ārpus Rīgas, kas skaidrojams ar to, ka, ilgstoši pavadot laiku kopā ar ģimeni mājās, tiek pārvērtēts esošais īpašums un mājokļa piemērotība šī brīža apstākļiem. Klienti aizvien vairāk sāk novērtēt priekšrocības, ko sniedz privātmāja, tomēr jāatzīst, ka piedāvājums ir kļuvis ierobežots un atrast piemērotu īpašumu šobrīd ir izaicinoši. Šī iemesla dēļ klienti, kuri iepriekš nebija plānojuši paši uzsākt mājas būvniecību, sāk izvērtēt šādu iespēju, un kā pirmo soli privātmājas celtniecībai veic zemes iegādi,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru