Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: EK redzējums par nākotnes lauksaimniecības politiku ir boksa mača sākums

Db.lv,17.07.2025

Jaunākais izdevums

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Valters Zelčs: “Esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek ‘’iejaukta’’ jaunajā vienotajā fondā (single fund), pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim “Rail Baltica” vai citu “pārcenotu” projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina. Lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kuru dalībvalstīm obligāti būs jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama. Ja lauksaimnieki šodien piekritīs šādiem nosacījumiem, tas nozīmēs Eiropas lauksaimniecības politikas beigu sākumu, un diskusijās par aiznākamo lauksaimniecības politiku saruna vairs nebūs par to, vai lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa politika, bet gan par to, cik liels atbalsta samazinājums lauksaimniekiem būs pieņemams.”

“Zemnieku saeima” paredz, ka šobrīd solītās birokrātijas samazināšanas vietā būs vēl lielāks birokrātijas pieaugums. Šobrīd EK vēlas likvidēt “otru lauksaimniecības balstu” – lauku attīstības programmu, un to integrēt vismaz trīs dažādās politikās.

Biedrības “Zemnieku saeima valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka “Latvijas lauksaimniecībai šīs EK vēlmes sekas būs dramatiskas, jo no šīs “programmas” iepriekš finansēta lauku ceļu rekonstrukcija, meliorācijas sistēmu kopšana, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, investīcijas videi un klimatam draudzīgās tehnoloģijās, LEADER projekti un investīcijas ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos. Šis priekšlikums nevienam nav pieņemams, neskatoties uz to, ka EK stāsta, ka satraukumam nav pamata, jo šīs aktivitātes varēs mēģināt finansēt no trim līdz četriem jauniem Eiropas fondiem. Tas pilnīgi noteikti nozīmē daudz sarežģītāku un birokrātiskāku politiku, jo katram no fondiem būs savi mērķi, savi atbilstības kritēriji, un būs jāmežģī kakls, lai šiem atbilstības nosacījumiem izburtos cauri.’’

Tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums nav iekļautsM. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka vietējo lauksaimnieku īpaša vilšanās ir par pašu svarīgāko jautājumu – tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Saskaņā ar “Zemnieku saeimas” rīcībā esošo informāciju, Eiropas lauksaimniecības politikas piedāvājums tiešmaksājumu izlīdzināšanu pat to nepiemin.

M. Dzelzkalēja-Burmistre: “Jau vairāk kā 20 gadus Baltijas lauksaimnieki ir pilnīgi negodīgi saņēmuši zemāku atbalstu Eiropā, par ko esam cīnījušies. Sekmes bijušas dažādas, taču agrāk katrs lauksaimniecības politikas piedāvājums ir ietvēris punktus par to, cik strauji un kādos termiņos tiešmaksājumi tiks izlīdzināti. Šī politika neietver pat šādus solījumus. Ne mazāk būtiski ir tas, ka pēc masīvajiem lauksaimnieku protestiem EK solīja, ka nākotnē būtiski vienkāršos prasības un atbalsta maksājumus tā, lai lauksaimnieki varētu darīt savu darbu, nevis pildīt bezjēdzīgas atskaites. Nekas no tā nav izdarīts. Faktiski atbalsta un prasību struktūra ir saglabāta identiska tam, kāda tā ir šodien, tik vien kā nomainīti ir dažu prasību nosaukumi.”

Biedrība “Zemnieku saeima” paredz, ka esošais politikas piedāvājums brutāli iznīcinās ģimenes saimniecību modeli. V. Zelčs skaidro, ka “tas paredz, ka visām saimniecībām, kuras gadā saņem vairāk nekā 20 000 eiro tiešmaksājumos, tiks piemēroti 25% maksājumu samazinājumi. Tas ir dramatiski. Vērojot Latvijas saimniecību finanšu datus, caurmērā atbalsts ir ap 10-15 % no uzņēmuma apgrozījuma. Tas nozīmē, ka visas saimniecības, kuru apgrozījums ir ap 200 000 eiro gadā, tiks pakļautas 25 % vai pat vēl lielākam atbalsta samazinājumam. Tās ir ģimenes saimniecības! Tās nav milzīgas korporācijas, bet reālas, nelielas, viena cilvēka 50 slaucamo govju, 30 dārzeņu hektāru vai 150 graudu hektāru saimniecības! Ar šādu apgrozījumu saimniecības nav spējīgas samaksāt vienam cilvēkam pat valstī definēto vidējo atalgojumu, taču pēc EK piedāvājuma jau šādām saimniecībām tiks piemērots maksājumu samazinājums.’’

Lai gan EK esošais piedāvājums vēl var tikt pamatīgi mainīts, “Zemnieku saeima” uzsver, ka esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”. Biedrība ir pārliecināta, ka lauksaimnieku, Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas un Ministru padomes spiediena dēļ šis piedāvājums tiks fundamentāli mainīts. Ja tas nenotiks, politiķiem nāksies piedzīvot līdz šim nepieredzēta apmēra protestus, jo šī lauksaimniekiem būs cīņa par “būt vai nebūt”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējajā kongresā ceturtdien atkārtoti valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Jau ziņots, ka Lazdiņš "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja amatā strādā no 2008.gada 4.aprīļa.

Savukārt valdē darbu turpinās Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Mārtiņš Trons, kā arī Mārtiņš Vaļko, bet valdes locekļu amatos no jauna iecelti - Ieva Alpa-Eizenberga, Uldis Ķirsis, Reinis Lazdāns, Kaspars Antipins un Elīza Ilze-Malceniece.

Rezultātā valdi pametuši Mareks Bērziņš, Mārtiņš Flaksis, Aivis Aizsilnieks, Renārs Katkovskis un Eduards Šmits.

Uz valdes priekšsēdētāja amatu Lazdiņš bija vienīgais kandidāts, bet valdes locekļu amatiem kandidatūru iesniedza kopā desmit biedrības locekļi.

Lazdiņš kongresā norādīja, ka galvenokārt biedrības jaunā valde šogad pievērsīsies protestu neizpildītajām prasībām. Tāpat plānots strādāt pie uz ražošanu vērstu kopējo lauksaimniecības politiku, lai panāktu vienkāršotu un spēcīgu budžetu.

Pakalpojumi

Zemnieku saeima: eksperimenti ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru ir riskanti

Db.lv,25.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāns pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) apdraud vitāli svarīgu pakalpojumu pieejamību lauksaimniecības nozares pārstāvjiem reģionos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

“VTUA pakalpojumus nodrošina 24 klientu centros, kas izvietoti tuvāk lauksaimniekiem reģionos. CSDD centri galvenokārt koncentrēti lielākajās pilsētās, kas nozīmētu mazāku pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

“VTUA pievienojot CSDD, pastāv risks, ka lauksaimniecības tehnikas specifiskās vajadzības kļūs otršķirīgas,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Biedrība atgādina, ka VTUA un CSDD funkcijas ir atšķirīga. CSDD darbība galvenokārt saistīta ar transportlīdzekļu satiksmi, vadītāju kvalifikāciju, satiksmes drošību un e-mobilitāti, savukārt VTUA specializācija ir lauksaimniecības tehnikas tehniskā uzraudzība, darba drošība, agregātu sertifikācija un kultūrvēsturisko funkciju uzturēšana.

Lauksaimniecība

Slikto laikapstākļu dēļ lauksaimnieku zaudējumi šogad varētu būt vairāki simti miljoni eiro

LETA,14.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.

Lauksaimniecība

Zemnieku saeima aicina aizstāvēt lauksaimniecības nozari Eiropadomē

Db.lv,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Lauksaimniecība

Zemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem

Db.lv,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA), tādējādi it kā ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Biedrība uzsver, ka šāds priekšlikums ir pārsteidzošs, jo līdz šim nav notikusi diskusija ar nozari un Zemkopības ministriju par šādu Satiksmes ministrijas ieceri. Saskaņā ar biedrības rīcībā esošo informāciju VTUA un tās sniegtie pakalpojumi lauksaimniekiem netiek subsidēti vai kā savādāk finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to šīs aģentūras pievienošana CSDD valsts budžetam noteikti nedotu pozitīvu finansiālu pienesumu.

“Šādas būtiskas izmaiņas, kas skar nozari, nevar tikt virzītas vienpusēji un bez diskusijas ar lauksaimniekiem. Šobrīd Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nav finansēta no valsts budžeta, un tās pakalpojumi lauksaimniekiem ir pašfinansēti. Šī pievienošana CSDD nedotu nekādu reālu ieguvumu ne valsts budžetam, ne lauksaimniekiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Mēs aicinām Satiksmes ministriju kā arī citas ministrijas rūpīgi izvērtēt šādu priekšlikumu publiskošanu, pirms tie ir apspriesti un saskaņoti ar nozari”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Vietām kartupeļi jau tagad sabojājas dažu dienu laikā, tāpēc zemniekiem raža būs jārealizē ļoti ātri. Tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kartupeļu audzētājiem jau to stādīšanas laikā darbi bija apgrūtināti, un viss audzēšanas cikls - no iestādīšanas līdz novākšanai - aizritēja nelabvēlīgos apstākļos. Kartupeļi, kas iestādīti zemākās vietās, masveidā izslīka vai nesadīga, bet siltais un mitrais laiks radīja labvēlīgus apstākļus slimību izplatībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārlieku lielā mitruma dēļ vietām Vidzemē sapuvusi puse no cietes kartupeļiem, bet citviet kartupeļi tikai nesen iestādīti, kas ir ļoti vēlu, un negatīvi ietekmēs to ražu, aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir arī kultūraugi, kuru situācija ir neglābjama, un saimniekiem būs jāsamierinās ar zaudējumiem. Situācija ir izteikti slikta vasarāju sējumos, jo tie joprojām stāv ūdenī un netiek pie skābekļa. Tāpat mitrākajās vietās novērojamas nesadīgušas pupiņas un "izkrituši" kāposti.

Joprojām arī nav iesēti griķi, akcentēja Lazdiņš, piebilstot, ja tos iesēs, tad, visticamāk, nāksies pārveidot par zaļmēslojuma papuvēm, jo tie nepaspēs izveidot ražu. Tomēr vietās, kuras lietus nav būtiski ietekmējis, varētu būt neierasti laba raža. Tāpat šogad aizkavējusies tuneļos audzētu aveņu ziedēšana.

Savukārt ļoti laba situācija šogad ir dzērvenēm, kuras kā purva augus mitrie un vēsie laikapstākļi ietekmē pozitīvi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Rīgā vairākos maršrutos atceļ kravas auto pārvietošanās aizliegumu, ļaujot nogādāt ostā graudu ražu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Ierobežojumi tiek atcelti Akmeņu ielā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai, Daugavgrīvas ielā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai, Mūkusalas ielā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai, Raņķa dambī, Valguma ielā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ierobežojumi būs atcelti līdz 1.novembrim.

Iepriekš "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti.

Biedrībā skaidroja, ka laikā, kad lauksaimniecības nozare piedzīvo smagu krīzi, pašvaldība noraidījusi "Zemnieku saeimas" lūgumu ražas novākšanas periodā no 22.jūlija līdz 1.novembrim ļaut smagajam transportam ar graudiem un rapsi uz Rīgas ostu pārvietoties noteiktos maršrutos visu diennakti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdevis no 3.septembra pašvaldībai nodrošināt zemniekiem iespēju nogādāt ražu Rīgas ostā.

Kleinbergs uzskata, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta lēmums bija kļūdains, tāpēc uzdevis no 3.septembra nodrošināt, ka graudu transports var nokļūt Rīgas ostā visu diennakti, lai zemniekiem netiek kavēta ražas piegāde.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka uzdevis situāciju atrisināt no 3.septembri, jo jaunā mācību gada pirmajās dienās būs būtisks transportlīdzekļu skaita palielinājums Rīgas ielās. Savukārt pēc tam zemniekiem ir jādod iespēja nokļūt ostā un nogādāt tur ražu, teica Kleinbergs.

LETA jau ziņoja, ka "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka zemnieki no valsts neprasa kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt – kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat simtos miljonu eiro.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: “Saskaņā ar mūsu šī brīža aplēsēm nozarei nodarītie zaudējumi laikapstākļu ietekmē šobrīd lēšami jau simtos miljonu eiro. Mēs apzināmies, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt. Jāņem arī vērā šī brīža ģeopolitiskā situācija un valsts prioritātes, kas viennozīmīgi ir aizsardzības sektors.”

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece atzīst, ka lauksaimniecība nav tipisks bizness.

“Tas ir ļoti augsta riska bizness, kur viens no galvenajiem riskiem – laikapstākļi – nav paredzams, faktiski to nevar ietekmēt. Šī riska dēļ ir iespējams pazaudēt visu, jo ieguldījumi var būt milzīgi, bet visu plānoto ražu laikapstākļi var iznīcināt. Pēdējo trīs gadu laikā tie ir bijuši nežēlīgi, bet tāds gads kā šis sen nav pieredzēts. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Raža ir arī sākusi bojāties, proti, graudi dīgst, kartupeļi pūst, daudziem audzētājiem uz lauka sapuva zemenes, apgrūtināta ir arī lopbarības (siens, skābsiens u.tml.) savākšana,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Lauksaimniecība

Lauksaimniekiem nodrošinātas atkāpes nosacījumu izpildē platību maksājumu saņemšanai 2026.gadā

Db.lv,15.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemnieku saeima" informē, ka lauksaimniekiem tiks nodrošinātas atkāpes nosacījumu izpildē, lai nākamajā gadā būtu iespējams saņemt platību maksājumus.

Šādu lēmumu Zemkopības ministrija (ZM) pieņēmusi, ņemot vērā šī gada nelabvēlīgos laikapstākļus, kas lauksaimniekiem radījuši virkni izaicinājumu un būtiski ietekmējuši ražas apjomus un tās kvalitāti.

Latvijas lauksaimniekiem šogad nebūs nepieciešams nopļaut un novākt zālājus. Izskatot platību maksājumu iesniegumus, Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad nevērtēs neatbilstības gadījumos, kad netiek ievēroti tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteiktie zālāju noganīšanas vai nopļaušanas termiņi.

Papildus tam gadījumos, ja lauksaimnieks būs iesniedzis LAD informāciju par salnu un lietavu postījumiem, varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un divu ekoshēmu nosacījumus. Netiks ņemts vērā, ja klimatisko apstākļu dēļ lauksaimnieks nevarēs nodrošināt augu veģetāciju no 1.oktobra līdz 15.martam vai ziemāju un starpkultūru sēju nebūs iespējams veikt perpendikulāri nogāzes krituma virzienam (LLVS 5).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Politika

Čudaru apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā

LETA,19.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,01.07.2025

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.

Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Lauksaimniecība

Dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums graus Latvijas ekonomiku un palielinās importa produkcijas patēriņu

LETA,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dējējvistu turēšanas sprostos pilnīgs aizliegums graus Latvijas ekonomiku un palielinās importa produkcijas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš apgalvoja, ka Saeimā izskatīšanai nodotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, būtiski palielināšot vietējās vistu gaļas un olu cenu.

Gūtmanis apgalvoja, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs mazturīgos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties nopirkt dārgāku pārtiku, kā rezultātā cilvēki vairāk patērēs apšaubāmas kvalitātes un audzēšanas apstākļu vistu olu un gaļas importa produkciju.

Vistu brīvai turēšanai esot nepieciešamas būtiskas investīcijas un jāpārveido visi ražošanas procesi, kas ietekmēs arī produkcijas cenu pieaugumu. Viņš uzskata, ka ir absurdi pieņemt šādus grozījumus, īpaši brīdī, kad tiek runāts par nepieciešamību samazināt pārtikas cenas.