Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.
Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.
Paveikts daudz
Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.
Arī Andris Piebalgs, Florences Regulācijas Skolas profesors piekrīt - Eiropa ir paveikusi daudz. “Pirmkārt, palielinātas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jaudas, kā rezultātā reģionā būtiski uzlabojušās LNG saņemšanas iespējas. Tāpat izveidota arī LNG pirkšanas platforma, par kuru domas gan dalās, taču mums tā ir un es uzskatu, ka tas ir pozitīvi, jo tas ir kā vēl viens piegādes puses drošības instruments. Noteikti jāpiemin arī Eiropas valstu vienošanās par dabasgāzes patēriņa samazināšanu un maksimāla gāzes krātuvju piepildīšana ar rezervēm. Izaicinājumus, protams, radīja arī atteikšanās no Krievijas gāzes un domāju, ka šī ir lieta, kas paliks nemainīga - arī pēc kara beigām ES, visticamāk, gāzi no Krievijas nepirks. Es uzskatu, ka Krievija jebkurā gadījumā būs stratēģisks drauds vēl daudzus gadus. Es neesmu absolūts pesimists un neteikšu, ka ES vairs nekad nevarēs sadarboties ar Krieviju, taču domāju, ka manas dzīves laikā tas nenotiks. Tā būtu stratēģiska kļūda - atkal palielināt savu enerģētisko un ekonomisko atkarību no valsts, kura tiek uzskatīta par agresoru,” spriež A.Piebalgs.
Situācija mainījusies
Pirms gada nozare un arī sabiedrība kopumā izjuta milzīgu spiedienu augsto gāzes cenu dēļ - neviens nezināja, kāda būs gaidāmā ziema, tāpēc diskusijas par iespējamajiem risinājumiem Briselē bija ļoti intensīvas, atminas Daniels Vrage (Daniel Wragge), Eiropas Enerģijas biržas (EEX) politisko un regulējošo lietu direktors. “Diemžēl, pērn daudz tika diskutēts arī par iespējām mainīt tirgus dizainu, taču šajā gadījumā mums ir jāsaprot, ka pastāvošās problēmas tirgū bija un ir fundamentālas. Man ir prieks, ka tika saglabāts līdzšinējais cenu noteikšanas mehānisms, jo tas bija ļoti būtiski, kā arī pieņemti citi nozīmīgi lēmumi, kas palīdzēja tirgum pielāgoties jaunajiem apstākļiem,” secina D.Vrage, piebilstot, ka pozitīvu ietekmi uz tirgu atstāja arī valstu piešķirtais atbalsts enerģijas lietotājiem.
“Arī šobrīd joprojām tiek runāts par atbalsta mehānismiem, taču Eiropas Komisija uzskata, ka ārkārtas situācija ir beigusies, tāpēc nav iemesla pagarināt atbalsta termiņus. Viedokļi par šo jautājumu dažādās Eiropas valstīs gan dalās, tāpēc šis šobrīd noteikti ir viens no apspriestākajiem jautājumiem Briselē. Tajā pašā laikā es gan vēlos norādīt, ka šajā gadījumā galvenais atbalsta mērķis vairs nebūtu samazināt kara ietekmi uz enerģijas cenām, bet gan stiprināt enerģētikas nozari kopumā,” atgādina D.Vrage.
Toms Darels (Tom Darell), AS Nord Pool izpilddirektors piekrīt - spiediens uz politiķiem pērn bija un arī joprojām ir milzīgs. “Visi sagaida, ka Eiropas Parlaments pieņems tādus lēmumus, kas palīdzēs sabiedrībai. Mēs, Nord Pool, pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši daudz laika, lai pārliecinātos, ka politikas veidotājiem ir nepieciešamās zināšanas un informācija, lai šādus lēmumus tiešām pieņemtu. Jebkurā gadījumā es domāju, ka pagājušajā gadā ES līmenī mēs izvairījāmies no muļķīgu lēmumu pieņemšanas, veiksmīgi nodrošinot tirgus stabilitāti īstermiņā un turpinot diskusijas par to, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu nozari arī ilgtermiņā. Mēs esam izstrādājuši jaunu tirgus dizainu un mehānismus, kas, protams, nav perfekti - tie vēl ir jāattīsta, taču es domāju, ka kopumā pēdējā gada laikā mums ir veicies diezgan labi,” atzīmē T.Darels.
Cenas stabilas
Arī runājot par nākotnes energoresursu cenām, ekspertu viedoklis ir diezgan vienots - ja pasaule atkal nepiedzīvo kādu negaidītu pavērsienu, cenas saglabāsies esošajā līmenī vai būs nedaudz augstākas. “Šobrīd Eiropas krātuves ir piepildītas ar gāzi un arī šī resursa cenas saglabājas relatīvi saprātīgā līmenī. Tādas ir arī prognozes par nākotni. Protams, ziemā, pīķa stundās, gāzes cenas varētu nedaudz paaugstināties, taču maz ticams, ka šajā apkures sezonā sagaidīsim tik milzīgas cenu svārstības kā pērn. Tāpat liela nozīme ir arī hidroenergoresursu pieejamībai, sevišķi Latvijā. Jebkurā gadījumā mums ir jāsaprot, ka pastāv vairāki faktori, kas var ietekmēt energoresursu cenu, tāpēc mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, taču, atklāti sakot - šogad situācija izskatās daudz stabilāka kā pērn,” domā T.Darels.
D.Vrage savās prognozēs ir konkrētāks, paredzot, ka elektrības cena šajā ziemā būs aptuveni 120 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet gāzes cena - apmēram 40 EUR/MWh. “Tas ir tirgus un šādas cenas paredz tirgus dalībnieki, ņemot vērā pieprasījumu, piedāvājumu un patēriņu. Tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viss nav tikai par un ap cenām. mums ir jādomā arī par diversifikāciju - mums ir jāmeklē jauni enerģijas resursi. Tajā skaitā būtu jādomā arī par zaļā ūdeņraža plašāku izmantošanu. Šobrīd šis tirgus pasaulē pamazām attīstās, taču Eiropā šim resursam vēl ir liels, neattīstīts potenciāls,” atzīmē D.Vrage.
Jābūt gataviem
Milzīgs cenu kāpums netiek prognozēts arī biomasai. “Protams, situācija var mainīties, taču šobrīd mēs paredzam, ka biomasas cena šajā ziemā būs aptuveni 28 EUR/MWh. Pagājušās apkures sezonas beigās es centos paredzēt biomasas cenas šā gada rudenim un manas prognozes bija, ka biomasa maksās aptuveni 30-35 EUR/MWh. Tolaik gandrīz neviens man nepiekrita, norādot, ka cenām būtu jābūt augstākām, taču šobrīd redzam, ka tās ir pat zemākas. Jebkurā gadījumā esmu diversifkācijas fans, tāpēc aicinu ikvienu diversificēt kurināmā līgumus, jo cenas tirgū nemitīgi mainās un tās paredzēt ir sarežģīti. Primāri avotu dažādošana ir atkarīga no piekļuves tehnoloģijām un resursu pieejamības. Tie ir ļoti individuāli lēmumi, taču nevajadzētu aizmirst, ka diversifikācija ir iespējama arī vienā kurināmā veida ietvaros. Piemēram, ja kā kurināmais tiek izmantota tikai šķelda, iespējams diversificēt piegādes ķēdes – viena vai divu piegādātāju vietā, noslēdzot līgumus, piemēram, ar pieciem. Turklāt uzņēmums var noslēgt ne tikai ilgtermiņa līgumus, bet dažādot savu portfeli arī ar tādiem līgumiem, kas balstīti uz tirgus (SPOT) cenu,” teic T.Jorudas, piebilstot, ka, lai gan situācija pašlaik ir šķietami stabila, mēs nezinām, kas notiks šajā ziemā, tāpēc mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem.
“Mēs visi esam atkarīgi no tirgus situācijas un makro līmeņa notikumiem, kas ir ārpus mūsu kontroles, taču ir lietas, ko mēs varam ietekmēt. Piemēram, lai novērstu iespējamos izaicinājumus mikro līmenī, iesaku parūpēties par divu, trīs nedēļu biodegvielas rezervēm un glabāt tās tuvāk apkures vai elektrostacijām,” norāda T.Jorudas.
